Gaidot Lieldienas un aizsākot Pētera Vaska astoņdesmitās jubilejas mēnesi, Latvijas Radio koris diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā Klusās nedēļas koncertā Vasks. Makmilans. Pater Noster 1. aprīlī plkst. 19 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā aicinās garīgās mūzikas un lūgšanu pasaulē.
Programmu atklās amerikāņu komponista Semjuela Bārbera Agnus Dei, kas no slavenā, smeldzīgā Adagio for Strings pārtapis kora lūgšanā par mieru visa pasaulē, savukārt Edvarda Elgara Lux Aeterna koncertu vainagos ar klusu cerības staru un harmoniju. No Pētera Vaska radošā devuma diriģents izvēlējies trauslo, caurspīdīgo lūgšanu sargeņģelim Angele Dei, mīlestības lūgšanu Actus Caritatis, tēvreizi Pater noster un debešķīgas gaismas piepildīto The Fruit of Silence, kurš izpelnījies īpašu klausītāju mīlestību visā pasaulē.
Gaidot Lieldienas un aizsākot Pētera Vaska astoņdesmitās jubilejas mēnesi, Latvijas Radio koris diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā Klusās nedēļas koncertā Vasks. Makmilans. Pater Noster 1. aprīlī plkst. 19 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā aicinās garīgās mūzikas un lūgšanu pasaulē. Publicitātes foto
Skotu komponists Džeimss Makmilans, kura skaņdarbs Jesum tradidit impius ienesīs koncertā emocionāli intensīvu dramatismu, programmā pārstāvēts arī ar cilvēciski silto The Gallant Weaver un kluso, sāpīgo lūgšanu A Child’s Prayer, kas veltīta 1996. gada Skotijas skolu apšaudes upuriem. Koncerta kulminācijā skanēs viņa monumentālais Miserere, kas balstīts 51. psalma – grēku nožēlas – tekstā.
Gaismu izrāde dzīvā izpildījumā
Unikālā koncertā Zaļajā ceturtdienā, 2. aprīlī, plkst. 18 Rīgas Reformātu baznīcā dzīvā izpildījumā izskanēs multimediālā gaismu izrāde Interlude kopā ar komponistu un ģitāristu Kasparu Zemīti un Valsts akadēmisko kori Latvija diriģenta Māra Sirmā vadībā. Kaspara Zemīša skaņdarbs Sanctus. The Return (sākotnēji Mesa Mana lūgšana korim un ģitārai) savīsies garīgi meditatīvā vēstījumā ar multimediju mākslinieka Māra Kalves radītajām izrādes gaismu gleznām. "Zaļā ceturtdiena mūs ieved Lieldienu gaidīšanā, un šī mūzika kopā ar krāšņu vizuālu stāstu ļaus sajust, kā visapkārt un arī manī pašā dzimst pavasaris, dzīvība un miers. Šī īpašā sajūta – būt baznīcas centrā, spēlējot ģitāru, un sajust apkārt kora dziedātāju balsis – būs ne tikai mana, bet arī mūsu klausītāju privilēģija." Klausītājiem tas ir arī nesteidzīgs brīdis sev. Kopš pirmās izrādes decembrī Interlude ir saņēmusi nozīmīgu skatītāju vērtējumu, kļūstot par Latvijas Sabiedriskā medija gada balvas Kilograms kultūras 2025 laureātu kategorijā Pārsteigums. Interlude idejas autors un īstenotājs ir Ints Bērziņš un viņa vadītais viedo tehnoloģiju uzņēmums SOLAVI. Multimediju izrāde pārsteidz arī ar tehnoloģiju iespējām un vērienīgumu – 80 megapikseļu kustīgais attēls nodrošina izšķirtspēju, kas pat desmitkārt pārsniedz augstvērtīgas 4K kinozāles izšķirtspējas kvalitāti, radot teju elpojošu, telpisku ilūziju visapkārt skatītājiem. Biļetes uz šo unikālo koncertu pieejamas Interlude mājaslapā Interlude.lv.
Apcere un miers
Lielajā piektdienā, 3. aprīlī, plkst. 18 koncertzālē Latvija izskanēs Arvo Perta Sv. Jāņa pasija – viens no ievērojamākajiem mūsdienu mūzikas darbiem. Askētisks un meditatīvs stāsts par Kristus pēdējo ceļu. Izpildītāju sastāvu vadīs starptautiski pieprasītā koru diriģente Krista Audere, kurai tas būs šī gada vienīgais koncerts Latvijā. Piedalīsies Edgars Ošleja (bass, Jēzus), Mārtiņš Klišāns (tenors, Pilāts), Jānis Kurševs (baritons, evaņģēlists), Kristofers Volšs Sinka (tenors, evaņģēlists, Pilāts), Dārta Paldiņa (alts, evaņģēliste), Agnese Pauniņa (soprāns, evaņģēliste), Pēteris Ozoliņš (čells), Gidons Grīnbergs (vijole), Pēteris Endzelis (oboja), Jānis Semjonovs (fagots), Jānis Pelše (ērģeles), Ventspils Festivāla koris un Rīgas projektu koris.
Arvo Perta mūzika ir klātbūtnes un klusuma māksla. A. Perta Pasijā varam piedzīvot garīgu pieredzi – laiks apstājas, un mūzika kļūst par tiltu uz iekšēju mieru un apceri. Pasija kļuva par pagrieziena punktu Arvo Perta karjerā un Rietumu garīgajā mūzikā kopumā, pierādot, ka laikmetīgā mūzika var būt garīga, saprotama un dziļi aizkustinoša. Tajā saplūst senais un mūsdienīgais.
Arvo Perts bieži uzsvēris, ka "teksts ir svarīgāks par mūziku. Mūzika ir tikai teksta kalpone". Svētā Jāņa evaņģēlija teksts, kas tiek izpildīts latīņu valodā, seko Kristus stāstam no viņa apcietināšanas līdz nāvei pie krusta. Ritmiskā struktūra seko evaņģēlija teikumu un pieturzīmju loģikai, savukārt klusuma brīži kļūst par neatņemamu partitūras daļu – kā vieta pārdomām. Četru solistu ansamblis (evaņģēlisti) stāstījumu ved līdzās kamermūziķu kvartetam, bet Jēzus (bass) un Pilāts (tenors) izceļas kā individuāli tēli, pavadīti tikai ērģeļu skaņām. Koris iemieso ļaužu balsis – īsās, spēcīgās emociju izvirdumu epizodēs.
Īpašs Lielās piektdienas koncerts Pergolēzi Stabat Mater notiks Rīgā 3. aprīlī plkst. 18 koncertzālē Collegium Musicum (Vaļņu ielā 9-3), kur Džovanni Batistas Pergolēzi (1710–1736) meistardarbs Stabat Mater tiks atskaņots vēsturiski informētā interpretācijā, piedāvājot autentisku un emocionāli dziļu muzikālo pieredzi. Stabat Mater ir komponista pēdējais opuss – radīts neilgi pirms viņa nāves, tas iemieso baroka laikmeta estētikas smalkumu, dramatismu un garīgo intensitāti, atklājot sāpju, līdzcietības un cerības dimensijas caur izteiksmīgu vokālo un instrumentālo dialogu. Koncertā piedalīsies starptautiski atzīti senās mūzikas interpreti – Lietuvā dzīvojošais latviešu soprāns Monta Martinsone un soprānists Rūdis Cebulis, kā arī baroka orķestra Collegium Musicum Riga solisti diriģenta Māra Kupča vadībā.
Orķestra Rīga Lielās piektdienas koncertā Rīgas Sv. Jāņa baznīcā 3. aprīlī plkst. 17.00 gaidāmi divi īpaši pirmatskaņojumi – Viļņa Šmīdberga dziļi personiskais veltījums Tēvam un Austrālijā dzīvojošās latviešu komponistes Ellas Mačēnas opuss Mākoņu maģija (Cloud Magic), kas Eiropā skanēs pirmo reizi. Guntars Freibergs, kura solo izskanēs Viļņa Šmīdberga skaņdarbā, atklāj, ka tajā atspoguļojas zemes laicīgais un debesu valstības pārpasaulīgais un mūziku caurstrāvo mistikas nokrāsa, ko rada plašais sitaminstrumentu pielietojums. "Tēva jēdziens kalpo gan kā garīga metafora, gan arī kā tiešs veltījums manam tēvam, kurš mani ievadīja sitaminstrumentu mūzikas pasaulē, – Guntim Freibergam – tuvam Viļņa jaunības dienu draugam, mūziķim un pūšaminstrumentu mūzikas entuziastam. Zinot šo mana tēva un komponista Viļņa Šmīdberga saistību, vēl bagātīgāku nozīmi piešķir izvēlētās instrumentālās nianses, tembri un muzikālie raksturi."
Ellas Mačēnas opuss Mākoņu maģija (2024) tapis pēc Sidnejas Mūzikas konservatorijas simfoniskā pūšaminstrumentu orķestra pasūtījuma. Pirmatskaņots Sidnejā, bet vēlāk izskanējis arī orķestra turnejas ietvaros Tokijā un Seulā, taču jaunā redakcija veltīta orķestrim Rīga, un tā ir komponistes pirmā pievēršanās pūtēju simfoniskā orķestra sastāvam. Komponiste teic: "Mani iedvesmoja rīti, vērojot saullēktus Sidnejas piepilsētā, kā arī apbrīna pret mākoņiem. Skaņdarbs pēta gaismas un mākoņu mijiedarbību – enerģiju un pārmaiņu maģiju, kas rodas brīdī, kad satiekas gaisma un mākonis. Reizēm tā ir askētiska, majestātiska un maigi izkliedēta; citkārt – drosmīga, skaļa un visaptveroša. Esmu bezgalīgi pateicīga dabai, kas mani ieskauj, – tā ir nemitīgs iedvesmas un līdzsvara avots."
Valda Butāna diriģētajā programmā iekļauti arī divu atšķirīgu mūsdienu komponistu opusi – spāņu komponista Ferrera Ferāna krāsainā, emocionāli tēlainā simfoniskā Bībeles poēma Ābrahams un britu laikmetīgā klasiķa Martina Ellerbija Dāvā mums mieru. Ieeja koncertā ir bez maksas, ielūgumi – Biļešu paradīzē.
Svētku gaismā
Otrajās Lieldienās, 6. aprīlī, plkst.15 Kultūras pilī Ziemeļblāzma ģimenes ar bērniem no piecu gadu vecuma priecēs koncerts Lieldienu riču raču, kurā orķestris Rīga, diriģents, orķestra mežragu grupa, koncertmeistars Mārcis Miķelsons un dziedātājs Daumants Kalniņš iepazīstinās ar pasaulē populārāko galda spēļu vēsturi. Radošajā darbnīcā Ziemeļblāzmas parkā jau no plkst. 12 bērnus gaidīs Lielās koka spēles komanda. Bezmaksas ielūgumi – Biļešu paradīzē.
Koncerts Lieldienu riču raču, kurā orķestris Rīga, diriģents, orķestra mežragu grupa, koncertmeistars Mārcis Miķelsons un dziedātājs Daumants Kalniņš (attēlā) iepazīstinās ar pasaulē populārāko galda spēļu vēsturi. Publicitātes foto
Savukārt senās mūzikas ansamblis ÆLDMUSIC savā svētku koncertā Lux Paschalis Otrajās Lieldienās, 6. aprīlī, plkst. 16 KTMC Mazā ģilde piedāvās muzikālu ceļojumu baroka laikmeta sakrālās mūzikas pasaulē. Lieldienu laikam veltītajā programmā sastopas vairākas Eiropas garīgās tradīcijas – Rietumeiropas katoļu baroks, vācu luterāņu repertuārs, anglikāņu baznīcas mūzika un Ukrainas baroka garīgais mantojums. Tā būs tikšanās ne vien ar dažādām konfesionālām pieredzēm, bet arī ar daudzveidīgām muzikālajām valodām, kas atklāj vienu un to pašu liturģisko tekstu caur atšķirīgu estētiku, retoriku un skaņu pasauli.
Skaņdarbi, kas balstīti līdzīgos sakrālajos tekstos, atklāj, cik dažādi komponisti dažādos Eiropas reģionos interpretējuši Lieldienu vēsti – no triumfālas gaismas un svētku spožuma līdz dziļi kontemplatīvai lūgšanai. Šī daudzslāņainība ļauj saklausīt gan baroka laikmeta kopīgo kompozicionālo domāšanu, gan tā kultūras un garīgās daudzveidības krāšņumu.
Ansamblī muzicē starptautiska mūziķu komanda. Tā mākslinieciskais vadītājs, diriģents un tenors ir Serhijs Zadorožnijs (Ukraina). Ansambļa sastāvā muzicē arī soprāns Natālija Begma (Ukraina) un latviešu mūziķi – mecosoprāns Lauma Malnace, baritons Ansis Bētiņš, kā arī klavesīniste Gertrūda Krauksta. Ansamblis ne tikai atskaņo vēsturisko repertuāru, bet arī izgaismo tā tapšanas kontekstu – laikmetu, idejas un garīgo vidi, kas veidojuši konkrēto skanējumu. Klausītāji tiek aicināti ne vien baudīt mūziku, bet arī iedziļināties tās nozīmēs. Ieeja koncertā – bez maksas.