Laika ziņas
Šodien
Sniegs

13. Starptautiskā mūzikas festivāla Summertime – aicina Inese Galante recenzija. Vasara kopā ar draugiem

13. Starptautiskais mūzikas festivāls Summertime – aicina Inese Galante uzrunā ļoti dažādu publiku.

Atšķirībā no festivāliem, kuri orientējas uz noteiktu žanru, stilu vai tēmu, festivālā Summertime – aicina Inese Galante pulcējas operdīvas draugi, skatuves kolēģi, kuri ik gadu vai pēc zināmas pauzes atgriežas vēl un vēl. Tas ir tipisks pasākums formātā "zvaigzne un viņas draugi". Neatņemama šādu notikumu sastāvdaļa un priekšrocība ir pašu to dalībnieku radoša un sadzīviska komunicēšana, baudot mākslu un dzīvi relaksētā gaisotnē. Te māksliniekiem svarīgāka par honorāru ir izdevība satikties un sadarboties ar domubiedriem. Tas paver iespēju kopā radīt kaut ko jaunu, mākslinieciski negaidītu un atvilkt elpu no viesturneju iztukšojošā ražošanas konveijera. Tāpēc draugu festivālos valda īpaša, sirsnīga, mājīga gaisotne, ko izjūt arī publika. Kūrorts pie jūras ir ideāla vieta šādu notikumu rīkošanai.

 

Domu biedru kodols

Pie Ineses Galantes Dzintaru koncertzālē no 9. līdz 13. augustam arī šovasar viesojās pēdējos gados neiztrūkstošie draugi: atklāšanas un noslēguma koncerta diriģents Ekharts Viciks, izcilais mecosoprāns Oļesja Petrova no Sanktpēterburgas, pianisti Reinis Zariņš un Andrejs Osokins, basbaritons Egils Siliņš, kontrtenors Sergejs Jēgers, džeza un popmūzikas mākslinieks Intars Busulis, kā arī ārkārtīgi talantīgais un harismātiskais džeza pianists Daniils Krāmers no Krievijas, kurš katru reizi atved līdzi vēl kādu spilgtu džeza personību. Šoreiz – saksofonistus dvīņubrāļus Aleksandru un Dmitriju Briļus, leģendārā Krievijas džeza pianista Igora Briļa dēlus.

Savukārt pilnīgi jaunas sejas festivālā bija džeza deju mūzikas grupa Club des Belugas (Vācija) kopā ar solisti, tiešas un biedējoši robustas enerģijas pilno dziedātāju Brendu Boikinu, kā arī instrumentālais kvartets Klezmerata Fiorentina, kura dalībnieki ir Florences Orchestra del Maggio Musicale mūziķi. Kvarteta līderis vijolnieks Igors Poļesickis, Rikardo Kročila (klarnete), Francisko Furlaničs (akordeons) un Rikardo Donati (kontrabass) radoši pārtver vēsturiskās ebreju muzicēšanas tradīcijas Igora Poļesicka dzimtajā Ukrainā, kā arī itāļu, Balkānu un argentīniešu mūzikā.

 

Pianistu laiks

No festivāla pastāvīgo viesu vidus īpaši spilgti sevi apliecināja pianisti. Vispirms – Reinis Zariņš, kurš solokoncertā Dzintaru Mazajā koncertzālē, interpretējot romantiskās klaviermūzikas šedevrus (Friderika Šopēna 1. un 4. balādi, sešas prelūdijas, bet jo īpaši – Ferenca Lista Si minora sonāti), tos risināja kā dziļi pārdomātus, niansētus un patiesus vēstījumus par cilvēku starp mefistofelisko un dievišķo.

Daniils Krāmers nu jau ceturto reizi pārsteidza un apbūra džezā, muzicēdams gan kopā ar brāļiem Briļiem, gan lielisko Krievijas kontrabasistu Sergeju Vasiļjevu (pastāvīgu Daniila Krāmera vieskoncertu partneri jau 15 gadu) un Latvijas bungu virtuozu Arti Orubu, kurš pēc vienīgā mēģinājuma bija saspēlē iejuties tā, it kā viņi kopā spēlētu jau sen. Daniils Krāmers gan apžilbina ar neticamu virtuozitāti, gan aizrauj ar dedzīgu improvizētāja azartu, gan aizkustina ar smalku lirisku stīgu – īpaši tad, kad viņš džezā veido tiltus ar Čaikovska un Šopēna romantiskās mūzikas šedevriem. Mākslinieks ir tik radošas izdomas, neparasta talanta un dzirkstoša muzicēšanas prieka pilns, ka savaldzina ar jebko – no jaunā gaismā pasniegtiem Hogija Kārmaikla, Sonija Rolinsa, Djūka Elingtona, Čika Koreas, Kvinsija Džonsa, Hērbija Henkoka džeza standartiem līdz paša radītām kompozīcijām. Tāpēc festivāla publika viņu ir tik ļoti iemīļojusi un vienmēr gaida.

 

Viva Galante !

Abu lielo simfonisko koncertu – atklāšanas vakara Viva Amor! un noslēguma galā koncerta Gala Galante – īpašā virsvērtība bija pati Inese Galante, kura uz skatuves staroja ne tikai sirsnīgā viesmīlībā, bet arī lieliskā vokālā, mākslinieciskā formā. Tā viņai ļāva daudz dziedāt pašai, pārliecinoši atklājoties plašā skalā no prasīgā Vinčenco Bellīni un Gaetāno Doniceti bel canto repertuāra (pat savā šķietamajā vienkāršībā ārkārtēji grūtajā Normas kavatīnē Casta diva) un festivālā neiztrūkstošā Džordža Gēršvina blūza operas Porgijs un Besa dziedājumiem līdz emocionāli piepildītām, vokāli krāšņām Džuzepes Verdi un Džakomo Pučīni operu varoņu atklāsmēm diapazonā no lirikas līdz drāmai.

Dziļi saviļņojošajai snieguma virsotnei pirmajā vakarā – Leonoras lūgšanai Pace, pace mio Dio no Verdi operas Likteņa vara – Inese Galante galā koncertā pievienoja nabadzīgās puķu izšuvējas Mimī pirmās mīlestības gaišo, cerību pilno starojumu (Mimī ārijā no Pučīni Bohēmas) un satriecošu novēlotas nožēlas un izmisīgu dzīves alku koncentrātu tuksnesī mirstošās Manonas ārijā (no Pučīni Manonas Lesko). Žēl tikai, ka šīs spilgtās, līdz kaulam skarošās interpretācijas pēcgaršu koncerta programmā galīgi nevietā nekavējoties pārcirta Club des Belugas un stepa dejas virtuoza Māra Pūra dejas Hip Hip Chin Chin… Spēlēšanai un dejošanai nebija ne vainas, īpaši brīdī, kad māksliniekiem uz skatuves piebiedrojās desmit gadu vecais ļoti artistiskais stepa meistara audzēknis, tikai būtu grūti atrast vēl nepiemērotāku mirkli koncerta dramaturģijā.

Te saduramies ar galā koncertu mūžīgo jautājumu: kā sakārtot žanriski un stilistiski raibo piedāvājumu mērķtiecīgā, dinamiski augošā virzībā? Kā nenodarīt pāri spilgtākajiem koncerta emocionālajiem brīžiem un atklāsmēm? Festivāla atklāšanas koncertā šādu problēmu nebija ne tikai izturēti akadēmiskā muzikālā satura dēļ, bet arī tāpēc, ka programmu saturēja kopā koncepcija – Viva Amor bija mīlas duetu un āriju vakars. Tas bija daudzveidīgs gan mīlas noskaņās, gan vokālajā piepildījumā, līdzās festivāla saimniecei visaugstākās raudzes meistarībā izpaudās Egils Siliņš, skanēja Sergeja Jēgera kontrtenors, ugunskristības duetā ar pašu operdīvu piedzīvoja konkursa Ineses Galantes talanti laureāts Vadims Vakarjuks un perfekti bija iekomponēta daļa no Pētera Čaikovska 1. klavierkoncerta ar Andreja Osokina solo.

Savukārt galā koncerta mākslinieciski spilgtākie priekšnesumi nogrima neatbilstošā programmas secībā. Piemēram, ar ko gan slavenais Mocarta Turku maršs (Rondo alla turca) pavirši skolnieciskajā Andreja Feldmaņa juniora priekšnesumā, turklāt pianistam lasot no lapas, būtu pelnījis atrasties tieši blakus Oļesjas Petrovas ārkārtēji ekspresīvajai Žannas ārijai – lūgšanai pirms nāvessoda (no Čaikovska operas Orleānas jaunava)?! Pavisam cita lieta ir radošas sadarbības augļi, kas visinteresantāko un aizraujošāko rezultātu deva Ineses Galantes, Oļesjas Petrovas un pianista Daniila Krāmera "mājas muzicēšanas" ansamblī, jaunā pavērsienā atskaņojot Ļizas un Poļinas duetu no Čaikovska Pīķa dāmas. Intars Busulis, kurš ar popmūzikas spiedienu koncertā ielauzās "no citas operas", organiski iekļāvās festivāla himnas Gēršvina hita Summertime interpretācijā blūza manierē duetā ar Inesi Galanti.

Top komentāri

Paulas Jēger-Freiman rēgs
P
Autore: " ..... ar ko gan slavenais Mocarta Turku maršs pavirši skolnieciskajā Andreja Feldmaņa juniora priekšnesumā, turklāt pianistam lasot no lapas, būtu pelnījis atrasties tieši blakus Oļesjas Petrovas ārkārtēji ekspresīvajai Žannas ārijai.... " - - - - - - - Pavirši skolnieciskajā nevis priekšnesumā, bet KLIMPERĒJUMĀ, kam šajā koncertā vispār nebija vietas!
money
m
Vai ebreji un soross nevar samest galantei labi daudz piķa, lai viņa beidzot izbeidz mēģināt dziedāt?
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas

Mūzika

Vairāk Mūzika

Māksla

Vairāk Māksla

Teātris

Vairāk Teātris

Literatūra

Vairāk Literatūra

Kino/TV

Vairāk Kino/TV

Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri

Intervijas

Vairāk Intervijas

Recenzijas

Vairāk Recenzijas

Grāmatas

Vairāk Grāmatas

Konkursi

Vairāk Konkursi

Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi

KD Afiša

Vairāk KD Afiša

Deja

Vairāk Deja