Rīgas Mūzikas nedēļa pērn notika pirmoreiz, turklāt kvartālā, kas nosaukts Tallinas vārdā, – tieši Tallinā radniecīgs pasākums tiek rīkots kopš 2009. gada un jau ir kļuvis par Igaunijas mūsdienu kultūras dzīves tradīciju. Šeit nu igauņi mums atkal ir krietni priekšā, lai kā negribētos atkārtot šos teju vienmēr skandētos secinājumus, kad abas mūsu valstis tiek salīdzinātas. Tallinas centrs neizskatās ne tuvu tik izmiris kā Rīga pēdējos gados. Tas šķiet arī sakoptāks, par spīti tam, ka pie mums par teritorijas degradāciju uzskatītie zīmējumi uz sienām jeb grafiti tur sastopami ik uz soļa, vismaz Telliskivi rajonā, kurā notiek lielākā daļa no Tallinas Mūzikas nedēļas jeb Tallinn Music Week pasākumiem.
Astoņpadsmitā ikgadējā Tallinas Mūzikas nedēļa, kuras programmu veido festivāls un konference, šogad notika no 9. līdz 12. aprīlim un piesaistīja vairāk nekā 22 000 apmeklētāju. Festivālā uzstājās 203 mākslinieki no 37 valstīm, savukārt konference pulcēja 169 mūzikas un kultūras profesionāļus no visas pasaules.
Māksla vai industrija?
No došanās uz Tallinas Mūzikas nedēļu pirmajos gados atturējos, dzīvojot nostalģijā par tur savulaik pieredzēto festivālu Rock Summer ar bagātīgu pasaules lielmākslinieku klāstu un uzskatot, ka godprātīga mūzikas žurnālista pamatuzdevums ir popularizēt pašu mūziku, nevis industriju. Jāatzīst, industrijas aktualitātēm nekritiski seko daudzi mediji, primāri uzsverot katra mākslinieka pārdoto albumu skaitu un panākumus lielos koncertos un pārpublicējot preses relīzes, nevis akcentējot māksliniecisko vērtību un unikalitāti. Jo ne tuvu ne vienmēr šīs abas lietas iet roku rokā. Nereti arī paziņojumos par gaidāmajiem koncertiem, ja nosaukums vēl nerunā pats par sevi, kā pievilinoši āķi tiek pasviesti grandiozi skaitļi. Droši vien pasākumu rīkotāji zina, ka šāda taktika darbojas, un liks potenciālajam biļešu pircējam nodomāt: oho, ja jau tik daudziem šie patīk, es taču nevaru būt kaut kāds atkritējs un man arī tur jābūt, jo neesmu taču nekāds baltais zvirbulis!
Ja pēc dabas esi varbūt ne gluži dumpinieks, kurš vienmēr ies pret straumi, bet vismaz meklētājs, turklāt ar ilggadēju pieredzi, pats vienmēr pratīsi atrast, kas tev vajadzīgs. Tomēr laika gaitā, vērojot apkārt notiekošo un savas iespējas to ietekmēt vairāk nekā pasīvam klausītājam, agri vai vēlu saproti, ka visi šie elementi ir savā starpā saistīti un piedalīšanās mūzikas industrijas konferencēs un forumos ir ļoti lietderīga. Vēl jo vairāk mūsdienu informācijas izplatības laikmetā, kad arī no mūzikas ir pieejams gandrīz viss. Nav vairs tikai ierakstu nesēju plaukts katrā mājā, kura īpašnieks tos ir gadiem ilgi krājis un papildinājis, vadoties pēc savas gaumes un zināšanām vai arī autoritatīvu draugu padomiem. Nav pat vairs vajadzīga arī failu kolekcija datorā vai telefonā, ja var ierakstīt meklētājā jebkuru nosaukumu un uzreiz jau klausīties attiecīgo skaņdarbu, lai izsecinātu, vai pie tā gribēsies pakavēties ilgāk vai tomēr jāmeklē kaut kas cits.
Atšķirīgās pasaules
Informācijas apjoms ir milzīgs, un to visu nav iespējams apgūt, turklāt lielākajai daļai cilvēku arī nav tik daudz laika, ko veltīt šai nodarbei. Tāpēc aizvien aktuāls ir radio – cilvēks, kura dzīvē mūzika neieņem vienu no galvenajām lomām, uzliek sev tīkamu staciju un tādējādi ieslēdz sevi tās burbulī, nezinot gandrīz neko, kas notiek ārpus tās. Ja ņemam par atskaites punktu vietējo situāciju, Eiropas hitu radio un Radio NABA pārstāv divas atšķirīgas skaņu pasaules, kuras gandrīz nepārklājas, – katrai radiostacijai ir savs repertuārs un savi klausītāji.
Tādos notikumos kā mūzikas nedēļas šo atšķirīgo pasauļu pārstāvjiem ir iespēja mijiedarboties, satiekoties un iepazīstoties gan diskusijās par dažādām neizsmeļamām tēmām konferencē, gan vakaru pauzēs, starp koncertiem pārrunājot tikko dzirdēto un ievācot informāciju vai izsakot prognozes par vēl gaidāmo. Šajā laikā Tallinā iekrita arī pasaulslavenā holandiešu fotogrāfa Antona Korbeina izstāde, no kuras apskates atturēties grūti. Šī ekspozīcija Tallinas muzejā Fotografiska būs aplūkojama līdz 30. aprīlim.
Tallinas Mūzikas nedēļā ar savu skatuvi bija pārstāvēts Latvijā jau trešo gadu desmitu notiekošais nepieradinātās mūzikas festivāls Skaņu mežs – uz šīs skatuves uzstājās gan Latvijas elektroniskās mūzikas pārstāvji Eiii, ofae, The Body of Swan un R3YWYA, gan Igaunijas un Somijas mākslinieki. Tallinā sevi pieteica arī Liepāja kā 2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsēta ar diviem ļoti atšķirīgiem piedāvājumiem – dziesminieku Shipsea un nomadu folkroka apvienību Alum Alu.
Tallinas Mūzikas nedēļas koncertprogrammā daudzu valstu pārstāvju vidū jaunus cienītājus atrada grupas Nesen un Pacific K, džeza mūziķis Toms Rudzinskis un Abyss. Latvijas rokgrupu Sever var apsveikt ar uzvaru konkursā Heavy Music Band Battle un iegūto iespēju piedalīties Mystic Festival jūnija sākumā Polijas pilsētā Gdaņskā un jūlija beigās Tallinn Music Festival. Arī Rīgas Mūzikas nedēļa jeb Riga Music Week, kas šogad rudenī notiks otrreiz, Tallinā bija pārstāvēta, tiecoties paplašināt interesentu loku.
Mazo sastāvu burvība
No tālāku Eiropas zemju jaunatklājumiem, kam noteikti turpmāk pievērst uzmanību, gribētos izcelt trīs grupas. Divas no tām, iespējams, daudzus pēdējā laikā pārsteigušo kanādiešu Angine de Poitrine iespaidā, ir dueti, kuros svarīga loma ir atvēlēta izciliem bundziniekiem. StOrm no Francijas otrs no sastāva dalībniekiem spēlē kopš viduslaikiem pazīstamo rata liru. Šim instrumentam pašam par sevi ir unikāls skanējums, kas atgādina kaut ko starp dūdām un vijoli. Ja rata lira ir aprīkota ar elektroniskajiem skaņas noņēmējiem, tās skanējums izraisa hipnotisku piedzīvojumu un var novest transa stāvoklī. Tā arī notika, un pūlis skatuves priekšā dejoja kā reivā. Savukārt Los Sara Fontan sastāvā no Spānijas ir bundzinieks un dāma, kuras arsenālā ir ar efektiem aprīkota klasiskā vijole un citi elektroniskie mūzikas instrumenti. Instrumentālie skaņdarbi, kuri izklausās tā, it kā tiktu radīti spēlēšanas brīdī, mūziķiem brīvi improvizējot, arī aizved kaislīgā, iepriekš nepiedzīvotā skaņu ceļojumā. Tajā brīdī šķiet, ka klausies vislabāko koncertu savā mūžā vai pat esi jau nonācis citā – ideālā – pasaulē, kurā skaņas valda pār visu un nekam citam vairs nav nozīmes.
Trešais pārsteigums Tallinā ir Muovipussi – viena kunga un divu ļoti kolorītu dāmu trio no Somijas. Viņi sniedz muzikāli teatrālu un pancisku avangarda priekšnesumu ar feminisma, akrobātikas un publikas iesaistīšanas elementiem. No igauņu māksliniekiem vislielāko apbrīnu izraisa Anna Kanēlina – teju Pollijas Džīnas Hārvijas un Annas Kalvi raudzes popmāksliniece, kurai piemīt viss šim statusam nepieciešamais – vokālās un organisku skatuves kustību dotības, spēja ar savu priekšnesumu aizraut publiku un komponēšanas talants. Annai līdz šim gan publicēts tikai viens albums 2019. gadā, kas ieguvis teju visas iespējamās Igaunijas mūzikas balvas. Viņa ir Latvijā labi pazīstamās igauņu grupas Ewert and the Two Dragons ģitārista Erki Pernojas dzīvesbiedre, un, visticamākais, lielāko daļu laika veltī bērnu audzināšanai, kaut arī skatuves potenciāls šķiet pat lielāks nekā vīram (Erki spēlē viņas pavadošajā sastāvā).
Anna noteikti būtu pelnījusi kādu koncertu Rīgā, bet neviens jau neriskēs to rīkot. Šeit nu atkal ir vajadzīgs izglītojošs darbs, ko varētu veikt mūsu radiostacijas, bet tām jau pat ar vietējās mūzikas atskaņošanas biežumu ir problēmas, lai varētu gaidīt pretimnākšanu kaimiņiem. Gaidīsim, kad Tallinas un Rīgas Mūzikas nedēļa, tagad viena otru papildinot, šo popkultūras apmaiņas procesu veicinās. 2027. gada Tallinas Mūzikas nedēļa notiks no 8. līdz 11. aprīlim.
Informācija: tmw.ee