Pērn vasarā mirušais Roberts Vilsons bija mākslinieks, kurš ir mainījis mūsdienu teātra valodu. Viņš lika gaismai pārtapt par izrādes tēlu, pārvērta žestu par jēgu, pauzi – par notikumu, savukārt skatuvi – par telpu, kurā vizuālajai domāšanai tiek piešķirts dramaturģijas spēks. Roberta Vilsona estētika ir dzimusi arhitektūras, dizaina un tēlotājmākslas sadures punktā, un tieši tas viņa izrādēm piešķir stingru precizitāti: ritms ir būvēts kā partitūra, kompozīcija pakļauta ģeometrijai, ik detaļa darbojas kā struktūras elements un emocionāls efekts reizē.
Kas notiks, ja vienā punktā satiksies francūzis Alfrēds Žarī, katalānis Žuans Miro un amerikānis Roberts Vilsons – trīs tik atšķirīgu laikmetu, valstu un estētisko virzienu pārstāvji? Iztēles eksplozija. Taps pārdrošs bezkaunības, groteskas un filozofijas mikslis. Tieši tā radās izrāde performance Ibī/Ubu, kura drīz viesosies Rīgā. Tās pirmizrāde notika 2022. gadā Palmas Laikmetīgās mākslas muzejā Es Baluard – un šis bija teju rituāls žests, jo tieši te, Baleāru salās, dzīvoja un strādāja Žuans Miro, kura vizuālais mantojums ir iestudējuma mākslinieciskā koda atslēga.
Alfrēds Žarī sarakstīja lugu Karalis Ibī par viltīgu un asinskāru viduvējību, kas laužas pie varas un tiek pie tās, un publika bija satriekta. Pirmizrāde notika 1896. gadā, izraisīja skandālu un pavēra ceļu absurda teātrim. Savukārt Žuans Miro vairāku desmitgažu garumā ik pa laikam atgriezās pie karaļa Ibī un viņa līdzgaitniekiem, zīmēja groteskus tēlus, piedalījās eksperimentālos iestudējumos – un to visu savā darbā ir atspoguļojis Vilsons.
Režisors izrādē Ibī atdzīvina Miro gleznu vizuālos motīvus, avīžpapīrs te pārvēršas par izejmateriālu tērpiem un dekorācijām, savukārt Mori el Merma lelles ieņem savu vietu jaunā teātra visumā. Skatītāju acu priekšā uzvirmo gleznaina, pulsējoša pasaule: daudzvalodu pantomīma, kam nav nepieciešams tulkojums; gaismu raksti – te rubīnsarkanais, te košs ultramarīns; deju fragmenti līdzās haosam un asinsizliešanai; sirreālistiski objekti; kariķēti tēli; Žarī iestudējuma lācis, kas sveicina publiku.. Izrāde atgādina audeklu, kurš plūst un mainās, tā ir glezna, ko radījis mākslinieks, kam skatuve vienmēr ir bijusi tīrās mākslas teritorija.
Roberts Vilsons uzlūkoja Karali Ibī kā absurda un šausmu kolīziju un uzskatīja, ka teātra uzdevums ir šo spriedzi kāpināt, cik vien ir tā spēkos.
Izrāde Ibī Rīgā notiks 6. februārī plkst. 19, 7. februārī plkst. 13 un 19. Tā tiks rādīta ar audiopavadījumu divās valodās: angliski (ar oriģinālo Roberta Vilsona balss ierakstu) un latviski.
Biļetes var iegādāties Biļešu paradīzes tīklā.