«Saistībā ar notikumiem Ukrainā, kur nu jau piekto gadu turpinās pilna mēroga karš, gribēju izteikt savas sajūtas un uzrakstīju lugu, kas tika novērtēta kā pārāk pesimistiska. Tāpēc nolēmu aizbraukt uz Kijivu, lai redzētu – kāds tur ir noskaņojums, kas tur notiek,» stāsta dramaturgs un aktieris Artūrs Dīcis. Domāts, darīts!
Uz Ukrainu ar personīgo auto viņš devās pagājušā gada ļoti vēlā rudenī. «Braucu kā tūrists, diezgan «uz dullo», bet ar domu meklēt materiālu lugai. Rakstīju ceļojuma piezīmes, pārdomas, un tagad tas viss apkopots izrādē Tūrists, kurā pats arī spēlēju.» Iestudējumā viņš uz skatuves darbojas kopā ar Anastasiju Ļovinu. Lai gan A. Dīcis jau kādu laiku sevi pozicionē vairāk kā dramaturgu, šajā gadījumā aktiera pieredze noderējusi un tikusi izmantota, veidojot izrādi. «Galvenais varonis sevi par Artūru gan nesauc, bet vispār jau tas esmu es. Vīrietis, kurš dodas ceļojumā, kurā gadās komiskas, mulsinošas un arī tādas situācijas, par kurām parasti pieņemts noklusēt.»
Tūrists ir personisks un dokumentāls stāsts, taču ne par kara šausmām, bet tieši pretēji – tās ir pārdomas par dažādām tēmām, emocijām, sajūtām. Ceļojuma un tātad arī izrādes laikā autors meklē atbildes uz dažādiem jautājumiem, piemēram – ko mums darīt, kā reaģēt, kad pasaulē notiek kaut kas slikts, bet mūsu dzīve turpinās? «Varbūt mums pašiem vajag dzīvot daudz aktīvāk. Nekad nezinām, kura diena būs pēdējā. Kijivā esot, to pastiprināti izjutu uz savas ādas un emocijas raisījās spilgtāk,» saka A. Dīcis un piebilst, ka tās jau bija tikai desmit dienas, ko viņš pavadīja Ukrainas galvaspilsētā. «Protams, paziņas ieteica savus draugus un radus, kuri man parādīja Kijivu, pastāstīja arī par sevi. Mazāk uzmanības veltīju tūrisma objektiem, vairāk mani interesēja cilvēku noskaņojums, un tieši personīgās sarunās atklājās plašā emociju gamma.» A. Dīcis atzīst, ka Kijiva ir ļoti skaista pilsēta un viņš labprāt gribētu turp aizbraukt vēlreiz miera laikā un satikt tos cilvēkus, ar kuriem iepazinies. «Šībrīža atmosfēra atšķiras no tās, kas bija un, cerams, kas būs. Dzīvošana tur prasa enerģiju, jo prātu jau nevar atslēgt. Cilvēks ir apbrīnojami sarežģīts, pretrunīgs un fascinējošs organisms, kurā piedzimstot ir visa labā un visa ļaunā potenciāls. Un varbūt tieši apzinoties trauksmi, zinot valdošo fonu, ar cilvēkiem runājām par to, kas ir pārvarēts, kā dzīvot, kā saglabāt optimismu un kas rada prieku.»
Pirmizrāde – 23. maijā Čehova teātra Arkādē. Nākamās izrādes – 28., 29. maijā. Izrāde latviešu un krievu valodā skatītājiem no 14 gadu vecuma.