Jūgendstils ar savu tēlainību, noskaņu, mākslinieciskumu un izteiksmes spēku ir viena no spilgtākajām parādībām 20.gadsimta mākslā. Vēsturē reti kurš stils ir bijis tik visaptverošs. Nepieredzēti īsā laikā tas iekaroja gandrīz visu Eiropu. Tas bija 19.gadsimta nogales un 20.gadsimta sākuma stils, kas iemiesojās faktiski visās vizuālajās mākslās - grafikā, glezniecībā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā. Bet visuzskatamāk jūgendstila būtība izpaudās būvmākslā. Jūgenstila formu valoda atrodama gan tālaika ēku fasādēs, iekštelpu apdarē, būvgaldniecības izstrādājumos, apkalumos, vitrāžās un metālkalumos. Tikko klajā nācis Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekļa profesora Jāņa Krastiņa pētījums Jūgendstila arhitektūra Latvijā.
Tēma Jūgendstila arhitektūra Latvijā ir pirmoreiz vispusīgi analizēta atsevišķā grāmatā. Tā ir vēstījums par 20. gadsimta sākuma arhitektūras mantojuma vietu un nozīmi mūsdienu kultūrvidē. Plaši atzīta jūgendstila arhitektūras metropole ir Rīga. Ar iespaidīgu Eiropas līmeņa jūgendstila ēku kolekciju var lepoties Liepāja. Virkne ievērības cienīgu jūgendstila ēku tapa arī Ventspilī un Jelgavā. Vismaz ducis jūgendstila ēku joprojām rotā Cēsu pilsētvidi. Atsevišķi mākslinieciski augstvērtīgi jūgendstila celtņu paraugi atrodami Daugavpilī un vairākās Latvijas mazpilsētās, kā arī lauku vidē. Īpaša un savdabīga vieta jūgendstila mantojumam ir Jūrmalā. Šai tēmai grāmatā veltīta atsevišķa nodaļa.