Rundāles pils 290. gadadienā tās muzejā atklāta vērienīga izstāde Ziedu valdzinājums, kurā aplūkojams ievērojams mākslas darbu klāsts no dažādiem Eiropas muzejiem. Šī ekspozīcija piedāvā daudzslāņainu skatījumu uz ziediem un to attēlojumu mākslā. Izstādes centrā ir stāsts par dažādu eksotisku dārza puķu ienākšanu Eiropā, to popularitāti Kurzemes un Zemgales hercogistē un ziedu simbolisko nozīmi XVII un XVIII gadsimta mākslā. Katra telpa reprezentē kādu tematisko akcentu.
«Tulpes, hiacintes, Āzijas gundegas, anemones, arī ķeizarkroņi un citas fritilārijas tagad ir tik pierastas pavasara dārza rotas, ka šķiet – tā ir bijis vienmēr. Tomēr Eiropā tās plašāk iepazina tikai XVI gadsimta otrajā pusē,» lasāms ekspozīcijas ievadā. Te var iepazīties ar ziedu vēsturi Kurzemes un Zemgales hercogistē – no ziediem hercogienes Elīzabetes Magdalēnas dārzos līdz Jelgavas pils dārza izdaiļošanai nepieciešamajām puķēm, tostarp divdesmit četrām labāko šķirņu Āzijas gundegām! Izstādē eksponētajā kartē ir atzīmētas Kurzemes un Zemgales hercogistē audzēto augu izcelsmes vietas – kopumā sešdesmit no visas plašās pasaules.
Liesmu lāsumi
Būtiska izstādes sastāvdaļa ir nīderlandiešu mākslinieka Josa Agasi piecpadsmit minūtes ilgā multimediju instalācija Tulpju drudzis, kas piedāvā laikmetīgu skatījumu uz tā saukto «tulpju māniju» XVII gadsimta Nīderlandē – vienu no pirmajiem dokumentētajiem cenu burbuļiem pasaules vēsturē. «Visiekārojamākās bija tulpes ar košsarkaniem, liesmām līdzīgiem lāsumiem uz baltām ziedlapām. To vidū īpaši izcēlās šķirne Semper Augustus,» raksta izstādes veidotāji. Taču mūžam mainīgajā pasaulē aizraušanos ar tulpēm ātri vien nomainīja hiacinšu mānija.
Nākamā ekspozīcijas telpa ir veltīta dažādiem priekšmetiem šajā ziedu valdzinājuma kontekstā – vāzēm, puķupodiem, porcelāna ziediem, kvēpināmajiem traukiem un smaržu vāzēm. Uz viena tulpju vāžu pāra ir kariķēti attēlotas divas sievietes: Katrīna Hibšere (1753–1835) un Teroiņa de Merikūra (1762-1817), kuras abas savulaik ir bijušas skandalozas personības. Pirmā Francijas galmam nepiemērotās uzvedības un leksikas dēļ bija ieguvusi iesauku Nekautrīgā madāma, otrā bija dziedātāja, oratore un sieviešu līdere Lielās Franču revolūcijas laikā.
Simboliska nozīme
Trešā telpa ieved gleznu radītajā pasaulē. «Ziedu popularitāte Eiropas vizuālajā kultūrā pieauga viduslaikos, izplatoties Dievmātes Marijas godināšanai. Reliģiska satura kompozīcijās iekļautajiem augiem bija simboliska nozīme,» atgādina izstādes veidotāji. Apmeklētājiem ir iespēja apskatīt mākslas darbus no ievērojamiem Eiropas muzejiem: Borisa Vozņacka Ļvivas Nacionālās mākslas galerijas, Het Loo pils muzeja, Amsterdamas Rijksmuseum un M. K. Čurļoņa Nacionālā mākslas muzeja.
Savukārt ekspozīcijas noslēdzošās telpas uzmanības centrā ir popuriji – ar šo vārdu mēdza apzīmēt gan pašus smaržaugu maisījumus, gan arī vāzes, kurās tie tika ievietoti. Te var izlasīt divas popuriju receptes – franču un Kurzemes muižnieku fon der Brigenu dzimtas recepti. Pirmā satur pusunci šipra pulvera. «Tā pamatā ir ķērpis, kas mērcēts apelsīnu un rožu ziedūdeņos un pēc mērcēšanas kvēpināts benzoīna sveķos,» atklāj izstādes veidotāji un mudina apmeklētājus ne tikai aplūkot ekspozīciju, bet arī doties pastaigā pa Rundāles pils franču dārzu, kur daudzi mākslas darbos attēlotie augi un puķes uzzied arī dabā desmit hektāru plašajā teritorijā.
Izstāde Ziedu valdzinājums būs pieejama līdz 31. oktobrim. To papildina arī tematiskas ekskursijas, izglītojošas nodarbības un citi pasākumi. Aktuālā informācija pieejama muzeja mājaslapā un sociālo mediju kontos.