Vāgnera nama pamatu pastiprināšana tiek veikta ar dziļās grunts stabilizācijas metodi, 2 līdz pat 18 metru dziļumā ierīkojot pamatus nostiprinošas kolonnas. Šis ir viens no apjomīgākajiem un tehniski sarežģītākajiem būvdarbu posmiem, kas noritējis izaicinošos apstākļos – vēsturiskā apbūvē, dūņainā gruntī, tiešā Rīdzenes upes gultnes tuvumā. Pēc vairāk nekā pusotru gadu ilgušajiem darbiem ēkas pamatu pastiprināšana tiks pabeigta jau maija beigās, kopā aptverot vairāk nekā 500 ierīkotas pamatu nostiprinošās kolonnas vairāk nekā 300 metru perimetrā. Tas nozīmē, ka vēl pirms dažiem gadiem kritiskā stāvoklī esošie teātra ēkas karkasa pamati ir pilnībā nostiprināti un stabilizēti, radot drošus apstākļus turpmākajiem projekta posmiem. Tālāk turpināsies sienu un pārējā karkasa nostiprināšana, kā arī sekos darbi tā dēvētajā “dziļajā zonā” – tiks veidota teātra zāles orķestra bedre. Šajā zonā 150 metru dziļumā tiks iestrādāti arī termopāļi, ar kuru palīdzību ēka tiks gan dzesēta, gan apgādāta ar siltumenerģiju.
Ņemot vērā, ka teātris celts pirms vairāk nekā 240 gadiem, vēsturiskā ēka sagādājusi arī daudz pārsteigumu un izaicinājumu. Piemēram, nokaļot sienu apmetumu, atklājās pavisam negaidīta aina – namu no blakus ēkas neatdala sava siena, tādēļ nepieciešams visas ēkas augstumā izbūvēt atsevišķu, jaunu sienu, lai nodalītu teātri no līdzās esošā īpašuma. Savukārt, uzsākot grunts atrakšanas darbus termopāļu lauka izbūvei zonā pie Riharda Vāgnera ielas, tika atklāti vēsturiski mūra pamati, kas tur atradušies vēl pirms teātra ēkas. Darbi šajā zonā nekavējoties tika apturēti padziļinātai arheoloģiskajai izpētei – atklātās konstrukcijas, visticamāk, attiecināmas uz 18. gadsimta pirmo pusi. Speciālisti pēc atrasto fragmentu grafiskās un foto fiksācijas deva atļāvu tās demontēt. Daļa no atklātās senās konstrukcijas – arka – tiks saglabāta un eksponēta atjaunotajā namā.
Atjaunojot Vāgnera namu, tiks panākti vairāki būtiski ieguvumi, kas ne tikai veicinās kultūras pasākumu dažādību un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, bet arī stiprinās Rīgas un Latvijas kā kultūras centra tēlu un saikni ar Rihardu Vāgneru, kas šajā namā divus gadus (1837–1839) bija kapelmeistars. Projekts plāno ne tikai ēkas un teātra zāles atjaunošanu, bet arī veidot meistarklases un Riharda Vāgnera muzeju. Namā tiks realizēta Vāgnera vīzija GesamtkunstWerk21 – inkubators visiem mākslas veidiem, kas kļūs par 21. gadsimtam cienīgu starptautisku jauno mākslinieku centru.