ZZS vienīgie tā detalizēti nav izskaidrojuši, kas notiek ar reitingu, kurš jums no 5,6% novembrī nokritis uz 4,9% aprīlī. Pirms nedēļas intervēju jūsu koalīcijas partnera Jaunās Vienotības (JV) Saeimas frakcijas vadītāju Edmundu Jurēvicu, un viņš savā reitingu kritumā vaino to, ka premjeres partijai jācenšas rast kompromisus, kamēr ZZS ar Progresīvajiem villojas, bet samierinātājus nenovērtējot.
Mans tēvs skolotājs, vēl dzīvs būdams, kad mēs pārrunājām lietas un es attaisnojos un kaut ko vainoju, teica: «Dēls, sliktam dejotājam arī… kurpes maisa.» Šajā situācijā, ja mēs skatāmies uz reitingiem, vajag meklēt vainu nevis citos, bet problēmas pašiem sevī, kāpēc viens vai otrs cipars izskatās tā, kā izskatās. Un, ja mēs raugāmies uz to reitingu ainu kopumā, tad tie mums pasaka to, kas nevienam nav noslēpums – esošā valdība ir viena no nepopulārākajām pēdējo gadu valdībām.
Izņēmums reitingos ir Progresīvie, jo viņiem tas vēlētājs, godīgi sakot, ir vienaldzīgs, es skarbi pateikšu. Vai Rail Baltica vai airBaltic, vai kāds cits ekonomisks stāsts… viņiem ir savas šauri specifiskas intereses, un, ja tas viņu politiskais spēks spēj tās lietas labi pasniegt, prezentēt un aizstāvēt, viņiem neko citu arī nemaz nevajag, lai aizietu nobalsot uz vēlēšanām. Citiem politiskajiem spēkiem tas ir nedaudz savādāk. Līdz ar to priekšplānā reitingos izvirzās tie politiskie spēki, kurus cilvēki idealizē, no kuriem gaida, ka viņi darīs visu savādāk nekā esošie un ka viss vienkārši būs labāk, vai arī vienkārši jūt, ka ir pienācis laiks parādīties kādam jaunam Saulvedim.
Laimes lācim.
Vai lācenei. (smejas) Ja mēs runājam par ZZS, mūsu problēmu lauks ir tas, ka ir ļoti grūti parādīt sevi labākā kvalitātē pret saviem koalīcijas partneriem. Ja mēs cenšamies darīt kaut ko savādāk un spurojamies, ejam pretī citiem koalīcijas partneriem, tas uzreiz tiek uztverts kā valdības un koalīcijas vienotības graušana, valstij vajadzīgu lietu torpedēšana. Līdz ar to tas ZZS reitings ir tāds, kā ir – nav ne labāks, ne sliktāks par dažu citu, kas mums tur kaimiņos stāv. Jo tie reitingi ir diezgan blīvi. Cilvēkiem šķiet, ka visi politiskie spēki ir vienādi, neko izdarīt nevar, visi tikai saņem lielas algas un par sevi vien domā.
Vai valdība par to vēlēšanās atbildēs kopīgi vai kādam tiks smagāk un kuram – vai JV kā valdības vadītājiem un līdz ar to pie visa vainīgajiem?
Es absolūti nelietoju vārdu «vainīgi», jo mēs visi esam valdībā kopā. Tas no manas puses būtu galīgi liekulīgi – pateikt, ka mēs šajā valdībā esam kaut kur maliņā. Tas vienkārši nebūtu godīgi. Bet kādam šie visi procesi ir jāvada, un es neņemos spriest, cik pārstāvēta jaunajā Saeimā būs JV. Domāju, ka viņiem šī kārts – vadīt jauno valdību – nekritīs. Es negribu būt šausmīgs pareģis, bet joprojām uzskatu, ka premjers būs jāizvēlas starp trim politiskajiem spēkiem. Es vēl aizvien domāju, ka tie varētu būt mēs, un Viktors Valainis tuvākajā laikā tiks pilnīgi oficiāli nominēts par ZZS premjera kandidātu. Tikpat labi uz to varētu pretendēt arī Apvienotais saraksts un Nacionālā apvienība. No šiem trim spēkiem pēc vēlēšanām tiks izraudzīts nākamais premjers.
Skaidrs, ka individuāli partijām šie reitingi vēl līdz oktobrim pamainīsies, bet vai, jūsuprāt, pēdējie reitingi atspoguļo paliekošu tendenci tādā ziņā, ka iezīmē to partiju loku, kas var iekļūt Saeimā, kas būs vēlēšanu rezultātu augšgalā vai apakšā?
Mēs redzam, ka diezgan agri un agresīvi publiskajā telpā ir parādījušies šie reklāmas elementi. Es neatceros faktiski, ka kādreiz tie tik agri būtu parādījušies. Parasti jau tie parādās pāris mēnešus vēlāk. Tas norāda, ka vēlēšanu kampaņa būs ļoti masīva un ilgstoša. Kampaņā parādās jaunas un ļoti dažādas tēmas un elementi. Šlesera kampaņai tagad līdzi nāks parakstu vākšana referendumam par pensiju otrā līmeņa ātrāku izņemšanu.
Tas kampaņas agrais starts nav vērsts uz elektorāta mobilizēšanu caur polarizēšanu un savstarpēju apkarošanu? Jo ne jau Andra Šuvajeva milzīgie portreti uz brandmūriem būs tie, bez kā Progresīvo vēlētājs neaizies nobalsot.
Progresīvajiem nav jādara nekas. Viņiem nav jādara absolūti nekas. Cilvēks, kurš ir par Progresīvajiem, ceļas un guļas ar vienu saucienu uz lūpām: «Lai dzīvo Stambula! Lai dzīvo Stambula!» Un viss, tam cilvēkam vairāk neko nevajag – viņš no rīta pieceļas un vakarā apguļas ar tiem saukļiem. Nu un šīs ideoloģijas uzturētājiem acīmredzot ir svarīgi, lai sabiedrība viņus vairāk iepazītu, līdz ar to viņi arī parādīsies uz šiem mūriem.
Kas attiecas uz Šlesera kampaņu, skaidrs, ka tas ir spiediens uz citu ļoti lielu sabiedrības daļu, ka «šeit es esmu – dzelzsgriezējs, kas pasauli šo sagriezīs»!
Nu, sagriezt un izmēzt visu veco jau sola Hermaņa kungs. Vai jums šķiet, ka tas ir vairāk pa JV mērķēts un ZZS netrāpīs?
Vairāk to triecienu viņš vērš tieši pret šīm divām partijām – Progresīvajiem un Vienotību. Es esmu dzirdējis, ko viņš runā, un kaut kur viņam arī piekrītu. Viņš ir sava ceļa gājējs ar savu vēlētāju nišu.
Bažu, ka daļa ZZS vēlētāju varētu saklausīties Hermanī, jūs nebiedē?
To neviens nevar pateikt, jo ZZS vēlētājs, kas nav mūsu pamatvēlētājs, ir diezgan nenoturīgs savā izvēlē – viņam var rasties izaicinājums, un viņš var aiziet. Varbūt arī Hermanis būs viens no tādiem izaicinājumiem.
Bet es ne tik daudz lauzu galvu par to, ko dara citi. ZZS vairāk jādomā pašiem par savu identitāti un piedāvājumu, ar ko iet. Protams, ka tas vēstījums ir atkarīgs no vēstījuma nesējiem, no premjera kandidāta. Un Viktoram Valainim šī loma būs jānes. Un ir pat nianses, kuras sabiedrība nemaz īsti nezina. Viņš ir nācis no piecu bērnu ģimenes, savā jaunībā braucis un naudu pelnījis Īrijā, viņš ir nācis no tādiem sabiedrības slāņiem, ka varētu saprast cilvēkus. Tā ka ne jau viņš ir kaut kāds snobs, kā dažs labs varbūt domā.
Tad jūs iztiksiet šajā vēlēšanu ciklā bez Aivara Lemberga atbalsta kaut vai soctīklos?
Nezinu, nav par to nekas runāts. Lembergam ir savs atbalstītāju loks. Kur viņš ir palicis, vai ir jaunos meklējumos, redzot, ka Šlesers grib parādīt, ka ir bezmaz vai kā Lembergs? Tikai ir liela starpība – Lembergam ir, ko parādīt, ko viņš vēsturiski ir darījis – tā ir šī pilsēta, tās infrastruktūra un attīstība. Šleseram ir grūti ko līdzvērtīgu parādīt. Es domāju, viņš paņem ar savu enerģiju un pārliecību.
Paņem, bet ne ZZS vēlētāju?
Daļu no Lemberga vēlētājiem viņš varbūt paņem. Tas mūsu reitinga zināmais kritums ir viennozīmīgi skaidrojams ar to, ka no mums ir aizgājis Lemberga vēlētājs. ZZS reitings vienmēr ir sastāvējis no divām daļām: viens ir bāzes vēlētājs, otrs bija tas vēlētājs, kuru pienesa klāt Lembergs. Viņa pienesto daļu dažādās situācijās varēja dažādi vērtēt, bet katrā ziņā tā bija nozīmīga. Un tagad, tā kā viņš ir pagājis nost, ir grūti izsvērt, cik viņa vēlētāju ir palicis, bet tas, ka kāda daļa ir aizgājusi prom, ir skaidrs. Un tas, ka kāda daļa ir aizgājusi pie Šlesera, manuprāt, arī ir skaidrs.
Un kā jūs šo problēmu plānojat aizlāpīt? Vai šajā vēlēšanu ciklā tas nav atrisināms?
Nu, otra Lemberga nav.
Jūs teicāt, ka Progresīvie principā var neko nedarīt, viņu ideoloģiskais vēlētājs tāpat aizies nobalsot. Ko jūs varat teikt par Vienotību? Kas var glābt Vienotību?
Kas ir Vienotība? Vienotību glābj ne vairāk, ne mazāk ierēdniecība. Ja viņi spēs mobilizēt visus tos cilvēkus, kurus Hermanis un Šlesers baida patriekt. Jo pašsaglabāšanās instinkts cilvēkiem ir ļoti labi izstrādāts. Un viss šis lielais ierēdniecības loks, ko viņi ir izveidojuši, saprotot, ka dzīvē var zaudēt stabilitāti, mobilizēsies un aizies savu balsi atdot par Vienotību. Kur viņi paliksies! Bet cerēt, ka Vienotība dabūs kaut kādas balsis klāt pie tā cipara, kas viņiem ir esošajā Saeimā – manuprāt, uz to būtu diezgan naivi cerēt no viņu puses.
Daudz jau izšķir pēdējās debates, tā saucamās premjeru debates, un, ja mēs tagad saliekam uz vienas trases tos, no kuriem cilvēki beigās, balstoties uz šīm debatēm, izvēlēsies… es jau nezinu, Vienotība jau vēl nav sevi pozicionējusi, vai viņiem būs Siliņa vai kāds cits… bet tur viņi sastapsies ar tiem personāžiem, kurus mēs iepriekš apspriedām, un viņi visi sitīs pa Vienotību, kur arī ir, par ko sist. Un tie fakti ir diezgan kliedzoši, par ko sist – visas šīs reprezentācijas lietas, visi šie atsevišķie nepārdomātie lēmumi…
Tad sanāk, ka Siliņa, jūsuprāt, velk Vienotību uz leju?
Nu… Es negribu būt tas, kurš viņai tagad met ar akmeni. Visu laiku jau kopā esam strādājuši, un ne man tiesāt viņu par to, kā viņa organizē savu darbu un kā brauc. Nedomāju, ka viņa viena pati tā ir darījusi, pirms tam arī citi premjeri tā ir braukuši. Man te bija saruna ar viņiem, un es jautāju: nu, kādēļ vajadzēja uz to Itāliju braukt? (Runa ir par JV spices dalību seminārā pie Komo ezera, kur sabraukušie starplaikos nodarbojās ar priekšvēlēšanu procesa apspriešanu – red.) Nu, kāpēc tas bija vajadzīgs? Priekš kam? Tagad – šajā laikā!
Un ko viņi jums atbildēja?
Neko – tradīcija. Tikpat labi, es teicu, varēja aizbraukt pie Alauksta ezera vai pie Kaņiera. Mēs nebraucām ne uz Riodežaneiro, ne uz Kanāriju salām, vienkārši satikāmies Latvijā un izspriedām. Vecmoku pilī esam tikušies, pie manis esam runājušies, Jūrmalā, visur kaut kur. Bet speciāli braukt… es nezinu. Un šitādas lietas cilvēks uztver un to nesaprot.
Vienotība, bez šaubām, ir nervozi par to, cik liela pārstāvība tai būs nākamajā Saeimā, bet nenoliegsiet arī, ka ZZS reitingi nav spīdoši un jau vairākus mēnešus pirms to publiskošanas politiķi runāja, ka jūsu rindās ir nervozitāte. Būt zem 5% robežas politiķiem vienmēr ir simboliski nepatīkami.
Nu, nekas te spīdošs nav, un tas nedod nekādu pamatu būt pašapmierinātiem. Tas ir diezgan nopietns signāls, lai atlikušo periodu līdz vēlēšanām strādātu uz to, lai tas cipars augtu un pārstāvniecība būtu tāda, kas dotu pietiekošu argumentāciju būt nākamajā valdībā. Cik tas būs mandātos, grūti teikt, jo dažkārt nelielākam mandātu skaitam pat lielāks svars, bet citreiz ar tiem saviem daudzajiem mandātiem nekur netiec. Redziet, tie reitingi veidojas, aptaujājot cilvēkus interneta vidē un tiešajās intervijās, un ZZS šie abi reitingi atšķiras par kārtu. Par kārtu! Faktiski interneta vidē ZZS reitings ir ļoti knaps, bet tiešajās aptaujās – ap 8–10% – kā kurās. Otrkārt, ZZS ļoti atšķiras reitingi Rīgā un reģionos. Ļoti reitingus ietekmē metodika, un šie reitingi nav salīdzināmi ar senākiem, kādi bija pirms divām trim vēlēšanām. Tagad tiek pielietots ticamības koeficients – tas nozīmē, cik motivēts katras partijas vēlētājs ir aiziet nobalsot. Un ZZS šis ir viens no sliktākajiem rādītājiem, jo mūsu vēlētājs uzskata, ka viņa balss neko daudz neizšķir, «tāpat jau ZZS ievēlēs, ko es tur braukšu uz to vēlēšanu iecirkni, labāk palikšu mājās pabarošu vistas». Līdz ar to šī koeficienta dēļ reitingu cipari ZZS gadījumā samazinās.
Tad jums šoreiz jāizdara viss, lai šo sava vēlētāja mentalitāti lauztu.
Jā, tā vienmēr ir bijusi mūsu problēma. Tā mums ir problēma numur viens – dabūt tos vēlētājus, kuri ir mūsu vēlētāji, lai viņi aizietu uz vēlēšanu iecirkņiem. Otra problēma ir vēl lielāka – daudzi mūsu pamata vēlētāji ir no Latvijas izbraukuši, viņi ir devušies prom no reģioniem strādāt uz ārzemēm. Viņš ir aizbraucis, valstī vīlies ar attieksmi «es vispār nebalsošu». Ja vēl būtu Latvijā, varbūt viņš vēl nobalsotu kaut kur Preiļos vai Bauskā, bet ārzemēs uz tālajiem iecirkņiem viņš nebrauks.
Jūs tāds ļoti mierīgs izklausāties šādā situācijā.
Es esmu pragmatisks.
Bet tad ar šīm nelielajām niansēm, kas jums liek faktiskos reitingus saskatīt nedaudz lielākus, nekā tie uzrādās, jūs tos principā pieņemat, cik es saprotu. Jo es intervēju jūsu kolēģi Edmundu Jurēvicu, un varēja saprast, ka JV ir kaut kādi savi slepenie mērījumi, kas vismaz attiecībā uz viņu valdības locekļu reitingiem rāda daudz labāku ainu, piemēram, premjerei visos reģionos viss esot kārtībā.
Nu ļoti labi! Tad visas manas šodienas bažas ir nevietā un, kā dziedāja tajā senajā dziesmā, «viss kārtībā, ak, cienījamā kundze, tikai nezin kāpēc tas stallis nodedzis».
Par sarkanajām līnijām, kas jau ir kļuvušas par tradicionālu priekšvēlēšanu kampaņas punktu, kur partijām solīt un pozicionēties. Jurēvics saka: JV nesadarbošoties ar prokremliskajiem spēkiem, kas esot Suverēnā vara un Stabilitātei, un ar populistiem, kas esot Šlesers un Hermanis. Andris Šuvajevs saka: Progresīvie nesadarbošoties ar Suverēno varu, Stabilitāti, Šleseru, kā arī visiem tiem, kuri nebūs pateikuši, ka arī nesadarbosies ar Šleseru.
Man uz to ir ļoti vienkārši atbildēt, jo es esmu bijis kopā valdībā gan ar Progresīvajiem, gan ar Šleseru un man personīgi nav problēmu kopā ar viņu būt valdībā. Bet tikpat labi mūsu apvienībā var būt strāvojums, kas nākamajā valdībā vairs negrib strādāt kopā ar Progresīvajiem. Es esmu klausījies, ko runā Hermanis – man absolūti nav problēmas ar viņu būt valdībā. Kāpēc lai es tagad priekšlaicīgi zīmētu pret viņiem kaut kādas sarkanās līnijas? Par katru no viņiem, ja viņi iekļūs Saeimā, būs vēlētāji atdevuši balsis. Un bieži vien tā matemātika ir nepielūdzama, ja vien mēs negribam kaut kādas ārkārtas vēlēšanas. Bet tas, ko patlaban rāda reitingu matemātika – ja dzīvē nekas daudz nemainās, tad šie divi politiskie spēki – Šlesers un Progresīvie – būs uzvarētāji. Vai viņi abi tā rezultātā vispār būs valdībā? Vienā valdībā viņi nebūs, bet vai viņi vispār būs valdībā? Tas atkal ir jautājums.
Beigās var izrādīties, ka Šlesers un Progresīvie ir katrs savā pretpolā un vistālāk no tā centra, kas izveidos jauno valdības koalīciju?
Jā, beigās var iznākt, ka viņi vispār neviens nav valdībā, arī tāds paradokss var būt.