Sarunās ar Edgaru Rinkēviču izkristalizējies, ka no partiju loka, kuru virzītos premjerministra kandidātus varētu nominēt prezidents, tiek izslēgtas ZZS un Jaunā Vienotība. Nominētajam premjerministra kandidātam tikšot dotas maksimums 10 dienas, kuru laikā sastādīt valdību, un, ja pūliņi cietīs neveiksmi, prezidents nominēs nākamo pretendentu.
Jau šobrīd, prognozējot ticamākos nominantus, zinot sarunās iesaistīto partiju intereses un attiecības, kā arī Saeimas sastāvu, kas ierobežo iespējamo koalīciju variantus, izskan skeptiskas prognozes par iespējām izveidot valdību ar pirmo mēģinājumu un teorētiski netiek izslēgts mazākuma valdības scenārijs, lai gan no prezidenta nācis skaidrs uzstādījums par “īstu, ne tehnisku valdību un pietiekami ātri”.
Vairākiem politiķiem, kuri piektdien piedalījās sarunās pilī, ir pārliecība, ka Valsts prezidents vispirms iespēju sastādīt jauno valdību dos Saeimas deputātam Andrim Kulbergam, kuru Apvienotais saraksts īsi pirms došanās uz pili oficiāli izvirzīja par savu premjera kanddiātu gaidāmajām vēlēšanām. Nav izslēgts, ka tas notiks jau sestdien, kad plkst.16 E. Rinkēvičs ieplānojis uzstāties ar paziņojumu pēc otrā sarunu raunda, kas sāksies šodien pēcpusdienā. Ja A. Kulbergam noteiktajā termiņā neizdosies sastādīt “lemtspējīgu valdību ar atbalstu Saeimā”, saskaņā ar prezidenta piektdien doto uzstādījumu, kā nākamo premjerministra kandidāti E. Rinkēvičs, visticamāk, nominēšot Nacionālās apvienības jauno līderi un premjera kandidāti vēlēšanām, bijušo ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni. Tādu secinājumu no piektdienas sarunām izdarījuši vairāku partiju politiķi, kurus uzrunāja Diena.
Par spīti tam, ka Apvienotais saraksts, Nacionālā apvienība un ZZS uz Rīgas pili devās it kā no spēka pozīcijām, nesot jaunās valdības kodolu ar 43 Saeimas deputātu balsīm (AS - 13, NA - 12, ZZS - 16 un vēl divi pie frakcijām nepiederošie deputāti Oļegs Burovs un Andrejs Ceļapīters), īsto zelta kārti sarunās par jauno valdību patur Jaunā Vienotība, pat par spīti tam, ka prezidents tai nav devis cerības uz premjerministra nomināciju. Jaunā Vienotība (25 balsis Saeimā), kura šķietami sarunām pievienojas, esot savā zemākajā punktā - ar ceturtdien demisionējušu premjerministri un lejupejošiem reitingiem -, apzinās, ka bez tās ne A. Kulbergs, ne I. Indriksone jaunu rīcībspējīgu valdību izveidot nespēj. Proti, Nacionālā apvienība ir novilkusi sarkano līniju pret jebkādu sadarbību ar Progresīvajiem un Aināra Šlesera Latvija Pirmajā vietā. Rezervēts pret jebkādu sadarbību ar Šleseru ir arī Apvienotais saraksts.
Tas Jauno Vienotību padara par neaizstājamu partneri, kas var diktēt sev izdevīgus noteikumus gan jaunās valdības atbildības jomu sadalē, gan tālākajā darbā. Un Jaunās Vienotības uzvedība kuluāru sarunās liecina, ka tā savu zelta kārti lieliski apzinās. Formāli Jaunās Vienotības vadība norāda uz apņemšanos konstruktīvi iesaistīties sarunās par valdības izveidi, bet realitātē, uzrunāti par konkrētām pozīcijām, atbild neieinteresēti kaut ko mainīt un no kaut kā atteikties, atstāstīja kāds sarunās iesaistīts politiķis no citas partijas. Arī uz Dienas mēģinājumu noskaidrot Jaunās Vienotības izejas pozīciju sarunām, bija jūtama nogaidoša pozīcija. Kādam nu jau demisionējušās valdības politiķim no citas partijas ir iespaids, ka Jaunā Vienotība noskatīsies kā neveiksmi piedzīvo A. Kulbergs un gaida I. Indriksones mēģinājumu izveidot valdību, kas tai varētu būt ērtāks.
Šo pieredzējušās Jaunās Vienotības spēka pozīciju sarunās teorētiski var ietekmēt dezintegrācijas procesu sākšanās pašā partijā, ja tos pratīs izspēlēt citi topošās valdības partneri. Proti, Jaunā Vienotība, ja vēlas cerēt uz restartu vēlēšanās, nevar kā savu premjera kandidāti, ar ko ies uz vēlēšanām, nosaukt demisionējušo Eviku Siliņu. Kā reālākā konkurente jau ilgstoši tiek minēta ārlietu ministre Baiba Braže, bet viņa pēc valdības krišanas zaudē amatu, jo nevar atjaunot neesošo Saeimas deputātes mandātu kā citi ministri. Līdz ar to partijai jaunajā valdībā viņai jānodrošina līderei cienīgs amats, kas, ņemot vērā B. Bražes CV, varētu tikpat labi būt gan ārlietas, gan aizsardzība, bet tas varētu nesakrist ar Apvienotā saraksta un Nacionālās apvienības plāniem. Daži ārlietu ministra amatā labprāt redzētu E. Siliņu, kas bijusi ļoti aktīva premjerministres amata ārpolitiskajā dimensijā. Nav arī skaidrs, vai Jaunā Vienotība aizsardzības ministra amatam vēl aizvien uztur E. Siliņas izraudzīto NBS pulkvedi Raivi Melni.
Turklāt šāda līdera nomaiņa E. Siliņai emocionāli smagā brīdī, kad viņa sagaida, ka partija nostāsies aiz viņas, var izraisīt dezintegrācijas procesus Jaunajā Vienotībā. Paziņojot par savu demisiju, Evika Siliņa pateica zīmīgus vārdus: ”Es atkāpjos, bet es nepadodos. Un es neaizeju.” Nostrādāt līdz Saeimas vēlēšanām, vadot tehnisko valdību, bija viens no scenārijiem, kad E. Siliņa uzsāka pati savas valdības krīzi, atlaižot aizsardzības ministru Andri Sprūdu (Progresīvie) un izprovocējot Progresīvos atsaukt savu atbalstu valdībai.
Valsts prezidents piektdien partijām esot skaidri pateicis, ka tehniska valdība nav tas iznākums, kuru viņš sagaida no sarunām, bet ļoti teorētiskos tālākajos scenārijos politiķi to pavisam neizslēdz. Tāpat kā mazākuma valdību, kur, piemēram, AS, NA un ZZS valdību bez JV no opozīcijas atbalstītu Progresīvie. Bet nav skaidra ne NA, ne prezidenta nostāja pret šādu teorētisku konstrukciju.
Tas, ka politikas jaunpienācējs, pirmo reizi Saeimā ievēlētais, uzņēmējs A. Kulbergs bijis viens no, ja ne aktīvākais un produktīvākais esošās koalīcijas kritizētājs, turklāt viņu automātiski padara par galvenokārt Jaunajai Vienotībai neērtu jaunās valdības vadītāju. A. Kulberga politiskais stils atbilst tipiskai opozīcijas uzvedībai, kas iederas asas priekšvēlēšanu kampaņas vajadzībām, ne situācijai, kad īsā laikā pie nokaitētām partiju attiecībām jāpanāk politiskie kompromisi. Jaunā Vienotība bažījoties, ka A. Kulberga valdības galvenais mērķis būs kompromātu meklēšana un izgaismošana iepriekšējās valdības un atsevišķu Jaunās Vienotības un Progresīvo pārvaldīto ministriju darbībā. Attiecības ne mazāk sarežģī tas, ka Apvienotais saraksts un īpaši viens no tās līderiem, kādreizējais Vienotības politiķis Edvards Smiltēns bija galvenie tā dēvētā “Kariņa lidojumu skandāla” atklājēji un uzkurinātāji, kas beigās sita arī pa nu jau demisionējušo premjerministri Eviku Siliņu.
Iemesls, kādēļ kā premjerministra kandidāts Rīgas pilī netiek izskatīts ZZS oficiālais premjera kandidāts vēlēšanām, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, ir kokrūpnieku skandāla ēna pār apvienības vadību. Ceturtdienas rītā Korupcijas novēršanas un apkarošanas ceturtdienas birojs veica kratīšanas ZZS valdes priekšsēdētāja, zemkopības ministra Armanda Krauzes darba un dzīves vietās, un pret A. Krauzi un vēl deviņām personām sākts kriminālprocess. Savukārt Jaunā Vienotība jau divreiz šī Saeimas sasaukuma laikā ir vadījusi valdību, cieš no reitingu krituma, kas neliecina par sabiedrības uzticēšanos. Turklāt nepieciešamību sastādīt jaunu valdību kritiski īsā laika posmā pirms Saeimas vēlēšanām lielā mērā izraisīja Jaunās Vienotības premjerministres Evikas Siliņas uzsāktie politiskie manevri, kas noveda pie viņas demisijas. Jāņem arī vērā, ka tā dēvētais kokrūpnieku skandāls met ēnu uz E. Siliņas valdību, kura pieņēmusi strīdīgo lēmumu par atbalsta pasākumiem.