«Četrus gadus atpakaļ man nebija ne jausmas, ka es varētu kļūt par deputātu. Divas nedēļas atpakaļ man nebija ne jausmas, ka es varētu kandidēt kā Ministru prezidents,» tā, uzsākot savu uzrunu Saeimas tribīnē, vakar pirms valdības apstiprināšanas teica tobrīd vēl Ministru prezidenta kandidāts Andris Kulbergs (AS).
Jaunas valdības veidošana notika samērā raiti, un tajā iesaistītas divas līdzšinējās opozīcijas frakcijas – Apvienotais saraksts (AS) un Nacionālā apvienība (NA), kā arī Jaunā Vienotība (JV) un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kas jau strādāja iepriekšējā valdībā. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) debatēs izteicās, ka jaunas valdības izveide īsā laikā apliecina politisko spēku spēju vienoties un koncentrēties uz valsts interesēm. Tomēr jaunās valdības sastāvs saņēma arī kritiku, īpaši no nesen vēl koalīcijā, bet tagad opozīcijā esošajiem Progresīvajiem.
Balsojumā jaunais Ministru kabinets ieguva 66 balsis par un 25 – pret.
Viegli nebūs
Vakarrīt valdību veidojošās partijas parakstīja sadarbības līgumu, kurā uzsvērta savstarpēja uzticēšanās un kopīga politiskā atbildība, kā arī nulles tolerance pret likumpārkāpumiem un korupciju. Būtiskus lēmumus var pieņemt tikai vienprātīgi, bet ministriem jāuzņemas skaidri mērķi, par kuru neizpildi premjers var prasīt demisiju. Plānots stiprināt robežu, pretgaisa aizsardzību un vietējo militāro industriju, attīstīt tehnoloģijas un turpināt atbalstu Ukrainai. Vienlaikus paredzēta stingrāka imigrācijas kontrole, virzība uz sabalansētu budžetu, uzņēmējdarbības un eksporta veicināšana.
«Šīs valdības veidošanas process Latvijas politikā ir neraksturīgi ātrs. Desmit dienas pēc nominācijas jau mums ir strādāt spējīga valdība, un šodienas apstākļi pieprasa tieši šādu pieeju – ātrumu, skaidrus un atbildīgus lēmumus. Latvijas sabiedrība pieprasa citu ātrumu. Gumijas stiepšanu, vilcināšanos sabiedrība nesaprastu. Latvijai vajadzīga efektīva, profesionāla un atbildīga valdība. Reāli darīt griboša un lēmumus pieņemt spējīga valdība,» pauda A. Kulbergs. «Ir jāizbeidz lēmumu nepieņemšanas mode. Tā mums ir pārāk dārgi maksājusi. Būs smagi un nepatīkami lēmumi. Mums nav cita ceļa un izvēles, kā godīgi runāt un godīgi paskaidrot sabiedrībai,» viņš uzsvēra. Te gan jāatgādina, ka šī valdība strādās tikai līdz jaunas valdības izveidošanai pēc Saeimas vēlēšanām. A. Kulbergs to arī atzina, piebilstot, ka lēmumu pieņemšana nebūs viegla. «Mums nav jākļūst par labākajiem draugiem, taču saprātīgiem un atbildīgiem partneriem. Tāpēc, lūdzu, mēģināsim atstāt mūsu dažādību, skaļās frāzes un saukļus priekšvēlēšanu debatēm un diskusijām. Liksim malā arī intrigu zobenus, dunčus un nazīšus. Tie nepalīdz sasniegt rezultātu. Mums jāfokusējas uz galveno,» uzrunājot koalīcijas partnerus, aicināja A. Kulbergs.
Progresīvie kritizē
«Kulberga kungam es novēlu vēsu galvu, pragmatiskus risinājumus un sabiedrībai vienmēr teikt tikai patiesību, lai arī cik skarba tā reizēm būtu. Bet pārējiem koalīcijas partneriem – saprast, ka mēs šobrīd esam visi vienā laivā un ka jāspēj izkāpt arī beidzot no opozīcijas kurpēm,» debatēs izteicās D. Mieriņa.
Tomēr opozīcija nesekoja šim aicinājumam, netaupot kritiku, īpaši Progresīvie, kas no iepriekšējās valdības vienīgie atstāti opozīcijā. «Mēs tiešām uzraudzīsim katru jūsu lēmumu. Es Saeimā esmu vērojis opozīcijas darbu. Es esmu daudz mācījies no jums – gan to, kā darīt, gan to, kā nedarīt,” apgalvoja Andris Šuvajevs (Progresīvie). Viņš par nepieņemamu uzskata faktu, ka ZZS turpinās vadīt Zemkopības ministriju. Viņš arī pauda bažas par nodomiem griezt finansējumu publiskajiem pakalpojumiem, kas iedzīvotājiem ir nepieciešami kvalitatīvai dzīvei. «Latvijas vēsturiskā pieredze mums skaidri norāda, ka šādi mēģinājumi vainagojas ar cilvēku aizbraukšanu no valsts un sociālās spriedzes pieaugumu,» brīdināja deputāts.
Linda Liepiņa (LPV) poētiski salīdzināja valdības apstiprināšanu ar iesvētībām, gan brīdinot, ka JV «primārais uzdevums šajā valdībā būs uzmanīt, lai jaunais Ministru kabinets un jaunais premjers, nedod dievs, nesāktu bāzt degunu tur, kur nevajag, un neaiztiktu pareizās shēmas. Vienkāršā valodā – lai viss paliek, kā ir bijis».
Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) norādīja uz vakar publiskoto Ārvalstu investoru padomes pētījumu, kas skaidri parādot, ka Latvija ir investīcijām pievilcīgākā valsts no trīs Baltijas valstīm. «To ir paveikusi šo pēdējo trīs gadu laikā Evikas Siliņas vadītā valdība,» apgalvoja deputāte. Viņa arī atgādināja, ka tieši pirms 15 gadiem 28. maijā toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers izdeva rīkojumu Nr. 2, ierosinot tautas referendumu par Saeimas atlaišanu. Citās domās par E. Siliņu gan bija Kaspars Briškens (Progresīvie), sakot: «Viņa ir uzlikusi jaunu, ārkārtīgi zemu latiņu kā augstprātīgs premjers tehnokrāts – bez vīzijas, bez atbildības, bez izpratnes par patiesu līderību, komandas darbu un motivāciju. Un valdības beigu sākums bija tieši tas brīdis, kad sākās šī augstprātība, nevis brīdis, kad, rupji pārkāpjot koalīcijas līgumu, tika virzīts aizsardzības ministra kandidāts.»