Kā aģentūru LETA informēja LPV, Šlesers aicina Bartaševicu kļūt "ne tikai par Rēzeknes, bet gan par visas Latgales līderi, un piedalīties Saeimas vēlēšanās, kandidējot ar pirmo numuru LPV sarakstā".
Šlesers un Bartaševičs jau apspriedušies par priekšlikumu. "Esam vienojušies, ka tiksimies ar Šleseru uzreiz pēc viņa atgriešanās no ASV, Vašingtonas. Pēc sarunas arī tiks pieņemts lēmums," paudis Bartaševičs.
Bartaševiča "Kopā Latvijai" un LPV jau bija kopīgs saraksts 2025. gada pašvaldību vēlēšanās Rēzeknē.
Rēzeknes domes priekšsēdētājs Bartaševičs nav saņēmis pielaidi valsts noslēpumam, līdz ar to sagaidāms, ka zaudēs pilsētas mēra amatu. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV) ir pieprasījis Bartaševiču atkāpties no amata, bet Bartaševičs publiskus skaidrojumus par situāciju nav sniedzis.
Līdz šim publiski zināms, ka pielaide nav piešķirta Jūrmalas mēram Gatim Truksnim (LZP), kurš no amata atkāpās pats, kā arī Rēzeknes domes priekšsēdētājam Bartaševičam, kuram atkāpties prasa viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs. Bijušais Ogres mērs Egils Helmanis (NA) 3. februārī paziņoja par atkāpšanos no amata, tā arī neiesniedzis dokumentus pielaides izsniegšanai.
Vēl vairākiem pašvaldību vadītājiem pielaides valsts noslēpumam ir izsniegtas nevis uz pilnu piecu gadu termiņu, bet gan uz saīsinātu laiku.
Likumā minēti septiņi punkti, kāpēc personai tiek liegta pieeja valsts noslēpuma objektiem. Likums paredz, ka pielaidi nevar izsniegt, piemēram, ja personas rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā. Tāpat pielaidi nevar izsniegt, ja persona bijusi PSRS vai kādas ārpus NATO un Eiropas Savienības esošas dalībvalsts drošības dienesta darbinieks vai aģents.
Pieeja valsts noslēpuma objektiem tiek liegta arī personai "par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu", kā arī personai, kurai konstatēti psihiski un uzvedības traucējumi, tai skaitā traucējumi alkohola vai narkotiku lietošanas dēļ.
Valsts drošības dienests pašvaldību priekšsēdētāju un to vietnieku pārbaudes veic likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajā termiņā. Proti, likumā noteiktais speciālās atļaujas pretendentu pārbaudes termiņš ir trīs mēneši. Taču, ja objektīvu iemeslu dēļ šajā termiņā personas vispusīgu izvērtēšanu nav iespējams pabeigt, atbilstoši likumam dienests pārbaudi var pagarināt vēl par trim mēnešiem.
Biežākie iemesli pārbaudes termiņa pagarināšanai ir ļoti plašs pārbaudāmās informācijas apjoms, apgrūtināta ziņu ieguve par noteiktiem personas dzīves posmiem, piemēram, uzturēšanās periodiem ārvalstīs, kā arī pārbaudē konstatēti riska faktori, kuru izvērtēšanai nepieciešams papildu laiks.
Tāpat ziņots, ka Bartaševičs ir apsūdzēts krimināllietā par ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu, kā arī par to, ka viņš 16 gadus valsts amatpersonas deklarācijās apzināti nenorādīja ziņas par ārzemēs iegādātu īpašumu un citiem ienākumiem lielā apmērā. Vidzemes rajona tiesa Gulbenē lietu plāno turpināt skatīt 24. martā plkst. 10.