Jautāts, vai "Progresīvie" rīt lems par palikšanu koalīcijā, Šuvajevs norādīja, ka pirmdien ""Progresīvie" izskatīs visus scenārijus un lems par tālāko".
Savukārt tviterī Šuvajevs norādījis, ka premjere melojot par partneru informēšanu Sprūda demisijas pieprasīšanas jautājumā. Politiķis akcentējis, ka "šāda sadarbība ne tikai nav koleģiāla, tā nav pat nopietna".
"Acīmredzot tika steidzīgi ielikts paziņojums, uzzinot, ka ministrs šovakar sasaucis preses konferenci," vērtēja Šuvajevs.
Arī kultūras ministre Agnese Lāce šovakar Latvijas Televīzijā (LTV) atzina, ka par premjeres lēmumu uzzinājusi sociālajos tīklos. Viņa norādīja, ka premjere par Sprūda demisijas pieprasīšanu nolēmusi paziņot, jo uzzinājusi, ka Sprūds plāno pats atkāpties no amata.
Siliņa intervijā LTV, jautāta par koalīcijas nākotni, atzina, ka tas ir "Progresīvo" tālākais lēmums, vai viņi paliks valdībā, un piebilda, ka "koalīcijas nāk un iet".
Jau ziņots, ka vienlaikus ar Sprūda lēmumu par atkāpšanos no amata Siliņa pieprasījusi Sprūda demisiju un paziņojusi, ka uzrunājusi pulkvedi Raivi Melni ieņemt ministra amatu. Premjere lēmumu pieņēmusi pēc dronu incidentiem Latgalē, norādot uz uzticības zudumu ministram un plašākām problēmām aizsardzības nozarē.
Šādu ierakstu valdības vadītāja sociālo mediju platformā "X" publicējusi īsi pirms tam, kad bija jāsākas Sprūda šovakar pēkšņi sasauktajai preses konferencei, kurā viņš paziņoja par atkāpšanos, uzņemoties politisko atbildību un paužot vēlmi ar šo lēmumu pasargāt Nacionālos bruņotos spēkus (NBS) no ieraušanas politiskā kampaņā.
Siliņa akcentējusi, ka aizsardzībai šobrīd tiek novirzīts vēsturiski lielākais finansējums - 5% no IKP -, kas prasa skaidru vadību, efektīvu sadarbību un ātru lēmumu pieņemšanu. Viņas vērtējumā, nozarē bijušas problēmas ar vadības stabilitāti, iekšējo koordināciju un nepietiekami ātru Ukrainas pieredzes pārņemšanu pretdronu spēju attīstībā.
Premjere arī kritizēja lēno aizsardzības industrijas iesaisti un uzsver nepieciešamību attīstīt Latvijai būtiskas militārās spējas, nevis paļauties uz pieejamo risinājumu iegādi.
Siliņa norādīja, ka aizsardzības nozarei jābūt ārpus priekšvēlēšanu retorikas, un uzver, ka tās vadībā nepieciešams profesionālis ar militāru pieredzi. Pēc viņas teiktā, Meļņa pieredze Nacionālajos bruņotajos spēkos, izglītība Londonā un pašreizējais darbs Ukrainā ļauj sagaidīt mērķtiecīgu un kompetentu nozares vadību.
Tāpat ziņots, ka Sprūda demisiju pēc dronu incidenta Rēzeknē pieprasīja opozīcijā esošās partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV), Nacionālā apvienība (NA) un "Apvienotais saraksts".
Sprūds pēc sabiedrības un politiķu paustās kritikas uzdeva veikt dienesta pārbaudi, lai izvērtētu reaģēšanu uz ceturtdienas rītā Latgalē piedzīvotajiem dronu incidentiem.
Tāpat ministrs uzdevis NBS nekavējoties koriģēt esošo pierobežas gaisa telpas aizsardzības plānu, paaugstināt Gaisa spēku operacionālo gatavību un tuvāko nedēļu laikā nodrošināt Latvijā ražoto pārtvērējdronu izvietošanu pierobežā.
NBS komandieris Kaspars Pudāns norādījis, ka pēc dronu incidentiem Latgalē NBS izvērtēs, vai līdzšinējais pretgaisa aizsardzības modelis Latvijas austrumu pierobežā ir pietiekami efektīvs.
Pudāns pieļāva, ka aizsardzības pieeja varētu tikt pārskatīta, vienlaikus uzsverot, ka arī jauns risinājums nebūs pilnīgs. NBS nevar īsā laikā pilnībā nomainīt tehniskos līdzekļus, taču turpina stiprināt spējas, tostarp papildinot kaujas grupas ar pārtvērējdroniem. Tos plānots saņemt līdz maija beigām, un vienlaikus turpinās karavīru apmācība.
LETA jau ziņoja, ka ceturtdienas agrā rītā Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja vairāki bezpilota lidaparāti. Divi no tiem nokrita Rēzeknē, bojājot naftas produktu uzglabāšanas objektu.