Eksperti norāda, ka strikti aizliegumi e-cigarešu jomā un dažādi ierobežojumi bieži vien netīši veicina pagrīdes tirdzniecības pieaugumu. Paši aizliegumi ne vienmēr novērš pieprasījumu pēc elektroniskajām cigaretēm. Ja patērētāju interese par produktu saglabājas, nelegālajam biznesam tiek radītas iespējas apmierināt šo pieprasījumu.
Valstis ar stingriem ierobežojumi bieži piedzīvo pretējas sekas — augsti nodokļi padara legālus produktus dārgākus un mazāk pieejamus. Savukārt aizliegumi un nodokļi neskar nelegālos piegādātājus, jo īpaši tos, kas izmanto tiešsaistes kanālus. Jauno piegādes kanālu ērtums var vēl vairāk mudināt patērētājus izvēlēties lētākas un nelikumīgas nikotīna un tabakas alternatīvas.
Noziedzīgie grupējumi parasti savas kontrabandas preces vispirms piegādā uz tranzīta centriem valstīs ar vājāku uzraudzību, un pēc tam nelegālās preces tiek nogādātas uz valstīm ar striktāku tirgus regulējumu.
Jo sarežģītāks ir tirgus regulējums, jo lielākas iespējas tas rada organizētās noziedzības grupējumiem atrast kādas normu nepilnības, piemēram, nepareizi marķējot produktus vai novirzot sūtījumus caur vairākām jurisdikcijām, lai slēptu preču izcelsmi.
“Lai gan stingrāku noteikumu mērķis parasti ir aizsargāt sabiedrības veselību, bez tikpat stingras to izpildes kontroles, tie bieži vien tikai veicina pieprasījumu pēc nelegāliem produktiem, nevis to ierobežo”, pauž pētījuma eksperti.
Globāla mēroga izaicinājums
Nelikumīga elektronisko cigarešu tirdzniecība piedzīvo uzplaukumu visur pasaulē, savukārt elektronisko cigarešu tirgus regulācija kļūst arvien sarežģītāka. Tiek lēsts, ka kopējais nelegālo e-cigarešu tirgus 2024. gadā sasniedza jau vismaz 47 miljardu ASV dolāru.
ApiraSol pētījumā secināts, ka Eiropas valstīs elektronisko cigarešu nelegālās tirdzniecības līmenis salīdzinājumā ar citiem pasaules reģioniem pagaidām vēl ir neliels, bet ar strauju izaugsmes potenciālu. Piemēram Lielbritānijā nelegālā tirdzniecības tirgus daļa ir vairāk nekā 20 %, bet Polijā tā jau ir pārsniegusi 40 %.
Eiropā stingru elektronisko cigarešu regulējumu nosaka ES Tabakas izstrādājumu direktīva (TPD). Tomēr neskatoties uz to, Eiropas tiesībaizsardzības iestādes jau šobrīd izmisīgi cīnās pret nelegālo e-cigarešu tirdzniecību, veicot liela mēroga pretkontrabandas operācijas. Konfiskācijas Vācijā, Lielbritānijā, Beļģijā, Polijā, Itālijā un Nīderlandē atklāja simtiem tūkstošu nelegālu e-cigarešu, kuru izcelsme galvenokārt ir Ķīnā.
Lielbritānijas, Itālijas, Nīderlandes un Polijas dati uzrāda ievērojamu atšķirību starp Ķīnas elektronisko cigarešu eksporta rādītājiem un deklarēto importu, kas mērāmi miljonos dolāru. Šī neatbilstība liecina par ievērojamām nelegālām plūsmām un to, ka augsts pieprasījums saglabājas, neskatoties uz arvien stingrākiem noteikumiem. Turpretī Beļģija, Francija un Vācija ziņo par lielāku deklarēto importu nekā Ķīnas eksporta dati, kas norāda, ka šīs valstis visdrīzāk tiek izmantotas kā piegādes centri reeksportam vai neformālai pārdalei uz kaimiņu tirgiem.
Ķīna apgādā visu pasauli
Ķīna ir pasaulē lielākais elektronisko cigarešu ražotājs, kas praksē nepievērš lielu vērību saražotajai produkcijai, kas ir domāta eksportam uz citām valstīm. ApiraSol pētījumā secināts, ka bez stingrākas kontroles un tiesībaizsardzības mehānismiem, kā arī papildus ieguldījumiem Ķīnas uzraudzības spējās, nelegālā tirdzniecība turpinās attīstīties, neskatoties uz regulatīvajiem centieniem citās valstīs.
Ķīnas pašu prioritāte ir novērst nelegālo elektronisko cigarešu “eksporta” atgriešanos vietējā tirgū. Galvenā uzmanība tiek pievērsta Ķīnas iekšzemes regulatīvo mērķu, sabiedrības veselības un tirgus kārtības aizsardzībai, bet starptautiskā sadarbība galvenokārt kalpo par līdzekli nelegālu produktu atpakaļplūsmas ierobežošanai.
ApiraSol pētījums par nelegālo e-cigarešu tirgu:
https://reports.apirasol.com/illegal-e-cigarettes/report-introduction