Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains

Fokuss no atpūtas uz vides aizsardzību

Gaidāms, ka Zilā karoga programmā turpmāk tiks uzsvērta cīņa ar pludmalēs izmētātiem plastmasas atkritumiem.

Zilā karoga programmā tuvākajos gados (jaunais cikls sāksies 2019.–2020. gadā) uzsvars tiks likts uz cīņu ar plastmasu. Sākumā visdrīzāk tās būs vadlīnijas, un doma ir ierobežot konkrētu lietu – vienreizlietojamās taras, plastmasas krūžu, salmiņu un tamlīdzīgi – pārdošanu un izplatīšanu pludmalēs. Tāpat arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta tam, lai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām peldvietas kļūtu pieejamākas.

Jāuzsver, ka Zilā karoga programma mēģina precizēt kritērijus par draudzīgumu videi, mainoties arī uzsvariem. Simboliskākais stāsts Latvijā ir aļģes. Iepriekšējos ciklos Zilajam karogam bija liels uzsvars uz tūrismu, piemēram, kritērijs noteica, ka aļģes nedrīkst traucēt atpūtniekiem. Tagad, ņemot vērā vides aspektus, pašreizējais formulējums noteic, ka aļģes drīkst tikt novāktas, ja sagādā problēmas atpūtniekiem. Kritēriji ir vairāk vērsti uz vidi, atsakoties no tūlītējām atpūtas iespējām pludmales viesiem. Zilā karoga mērķis ir mazināt slodzi uz vidi, atrast balansu starp cilvēku un vidi.

 

Grūti izpildīt
Runājot par grūtāk izpildāmajām prasībām, biedrības Latvijas Zemes draugi padomes priekšsēdētājs Jānis Ulme atklāj, ka tādas ir vairākas. Viena no grūtāk izpildāmajām prasībām ir par ūdens kvalitāti, kuru pati pašvaldība, kuras teritorijā atrodas pludmale, bieži vien nevar ietekmēt. Ir pludmales, kas var izpildīt pilnīgi visus kritērijus, izņemot kritēriju par ūdens kvalitāti. Piemēram, Rīgas pašvaldības teritorijā tāda ir Vecāķu pludmale. Rīgas domē skaidro, ka šķērslis ir mainīgā ūdens kvalitāte, kas kopumā iekļaujas Veselības inspekcijas noteiktajās normās, nekaitējot atpūtnieku veselībai, tomēr "neaizvelk" līdz sertifikāta prasībām. Tajā vainojamas specifiskās jūras straumes, kas nes piesārņojumu. Turklāt jaunie kritēriji nosaka, ka ūdens kvalitāte jāvērtē četru gadu periodā, līdz ar to var nākties gaidīt šo laiku, lai iegūtu Zilo karogu. Vēl viena svarīga prasība ir drošība uz ūdens, turklāt Latvijā šajā jomā ir bēdīga statistika, un biedrība pievērš tai papildu uzmanību. Savukārt pašvaldībām tas prasa investīcijas gan aprīkojumam, gan darbinieku nodrošināšanai, piemēram, jānodarbina kvalificēti glābēji sezonai.

Jūrmalas Attīstības pārvaldes Vides nodaļas vides aizsardzības vecākā speciāliste Ineta Umbraško dalās ar pilsētas pieredzi un apstiprina, ka sarežģītāk izpildāmie kritēriji ir peldūdens kvalitāte un glābšanas staciju nodrošināšana. Turklāt, kad jau Zilais karogs pludmalē plīvo, ir vēl divas kritēriju grupas, kuras nodrošināt ir samērā sarežģīti, jo tās vairs nav atkarīgas tikai no pašvaldības, bet arī no sabiedrības domāšanas. Tās ir – vides izglītība un atkritumu daudzums pludmalē. "Sabiedrības iesaiste vides kvalitātes uzturēšanā un vides aizsardzībā ir samērā zema, par to liecina, piemēram, izsmēķu daudzums un smēķēšana pludmalē, mājdzīvnieki pludmalē  un vēl citas izpausmes – aizliegumu nosaka normatīvie akti, diemžēl daudzkārt tie netiek ievēroti," norāda I. Umbraško. Turklāt programmas ietvaros pašvaldībai jānodrošina vismaz piecas vides izglītības aktivitātes. Tieši vides izglītojošo pasākumu organizēšanu Daugavpils domes Komunālās saimniecības pārvaldes speciālisti nosauc kā vienu no sarežģītākajām un laikietilpīgākajām prasībām, jo nepieciešama sadarbība starp vairākām pašvaldības un privātajām struktūrām, kā arī nav tik viegli katru gadu izdomāt citas aktivitātes, lai gadu gaitā tās nepārvērstos rutīnas pilnos pasākumos. 

"Mēs Zilā karoga programmu īstenojam pamatā vides izglītības dēļ, paiet zināms laiks, līdz pašvaldības un cilvēki sāk uztvert šo jautājumus patiešām nopietni. Atdevi no šīs izglītošanas un informēšanas, sabiedrības iesaistīšanas uzreiz nevar redzēt. Tas var paņemt 5–7 gadus, bet tagad efekts jau ir redzams," uzskata J. Ulme.

 

Latvijā visvairāk
Runājot par Baltiju, katrai valstij ir savs stāsts. Zilā karoga programma jau nostiprinājusies Latvijā, tās pašvaldības, kas sāka pirmās un jau ilgu laiku strādā ar Zilā karoga programmu, novērtējušas tās noderīgumu. Tas nebūt nav tikai mārketinga vai popularizēšanas instruments, primāri svarīga ir tieši pati metodoloģija par pludmales apsaimniekošanas cikliem. "Līdz ar to pašvaldība var atbrīvoties no tām problēmām, kas rodas, strādājot bez plāna, metodoloģija pasaka priekšā, kas jādara dažādos gadījumos, lai būtu apmierināti tūristi un vietējie, lai vide nedegradētos un tamlīdzīgi. Neviena pludmale Latvijā Zilajam karogam nav pieteikta tikai formāli, visur darbs notiek pēc būtības," skaidro J. Ulme. 

Piemēram, Rīgas domē novērojuši, ka sakārtota vide ir ietekmējusi arī atpūtnieku attieksmi, jo Zilā karoga pludmalē nav novērota cilvēku bezatbildīga vai ļaunprātīga attieksme, tīša atsevišķu būvju vai pašvaldības īpašuma bojāšana, vai kāda citāda sodāma rīcība, ar kādu nereti nākas sastapties citviet. Turklāt Zilais karogs raisījis veselīgu lokālpatriotismu un konkurenci novadu starpā. Ja vienā pilsētā ir Zilais karogs, blakus pilsēta arī sāk domāt par tā ieviešanu. Labs piemērs arī apliecina, ka tas ir izdarāms un ka Zilais karogs nav neaizsniedzams mērķis.

Lai īstenoto Zilā karoga programmu, jāiesaistās gan pašvaldībām, gan programmas organizācijai, un tā ir administratīvi un finansiāli smaga programma. Šī programma prasa nopietnu darbu un strādā kontekstā arī ar citām programmām. Tieši šī iemesla dēļ Igaunijā uz vairākiem gadiem bija pārtraukums, savukārt Lietuvas programmas organizācijai bija citas prioritātes, nevis Zilais karogs. Abām kaimiņvalstīm uz laiku pazuda kontinuitāte, un atgriezties ierindā ir grūti, jo Zilā karoga programmas kritēriji visu laiku tiek pastiprināti. "Šobrīd pieteikties un izpildīt kritērijus ir grūtāk nekā pirms 5–6 gadiem, savukārt piemēroties stingrākiem kritērijiem, kad pamats jau ir ieviests, ir vieglāk. Turklāt nostrādā arī psiholoģija, ka nevar taču padoties," spriež J. Ulme.

 

Maz jahtu ostu
Latvijā ir samērā maz Zilā karoga jahtu ostu, un tas saistīts ar mūsu jahtu ostu specifiku. Zilā karoga programma prasa darbu un investīcijas, bet Latvijā jahtu ostas pamatā cīnās par savu izdzīvošanu, jahtu daudzums – gan vietējo, gan tūristu – ir ļoti mazs. Ārzemēs jahtu ostas ar 300–800 piestātnēm strādā kā labs bizness, pelnošs uzņēmums. Līdz ar to J. Ulme teic, ka Latvijā jahtu ostām nav īsti motivācijas domāt par papildu soļiem, bet tām ostām, kas funkcionē kā privāti klubi, vides jautājumi nav prioritāri. Lai arī ir perspektīvas Zilā karoga jahtu ostas, nav nopietnas intereses no tām.

Zilā karoga sertifikāts šogad piešķirts trim jahtu ostām – Jūrmalā, Liepājā un Pāvilostā. Jūrmalas ostas pārstāve Aija Kesmina teic, ka Zilā karoga sertifikātu osta ir saņēmusi pirmo gadu. Lai arī jahtu ostas viesi atzinīgi novērtē to, ka Jūrmalas ostā plīvo Zilais karogs, līdz šim tas nav bijis noteicošais faktors piestāšanās vietas izvēlei. "Tomēr ekosertifikāts noteikti ir papildu labums, kas tiek piedāvāts jahtu ostu klientiem, ņemot vērā arī to, ka Igaunijā un Lietuvā neviena osta 2017. gadā nav saņemusi ekosertifikātu," uzsver A. Kesmina. 

Viņa arī teic, ka vissarežģītāk izpildāmā prasība Zilā karoga iegūšanai ostā bija vides pārvaldības prasības, proti, nodrošināt atbilstošus konteinerus bīstamo atkritumu savākšanai, pārstrādājamo atkritumu veidu savākšanai un pieejamību tualešu tvertņu atsūknēšanas iekārtām. Tomēr tas ir atrisināts, un turpmāk būs jānodrošina kritēriju kontrole un kvalitātes uzlabošana tūrisma un vides aizsardzības jomās. 

Savukārt Pāvilostas jahtkluba Pāvilostas Marina pārstāve Anete Blaževiča stāsta, ka vairs nekas nešķiet sarežģīts, ostā Zilais karogs šosezon plīvojis jau devīto gadu pēc kārtas. "Vissarežģītāk bijis pirmo reizi aizpildīt pašu pieteikšanās anketu," smej A. Blaževiča.

 

Potenciāli vēl vairāk
Lai arī interese par Zilā karoga programmu pieaug, jāņem vērā, ka potenciālo vietu skaits ir ierobežots, Latvijā ir ap 50 oficiālām peldvietām, kuru skaits gadu no gada nedaudz mainās. Turklāt daudzas vietas ierobežo ūdens kvalitāte. "Mēs, protams, priecājamies, ka Zilā karoga skaits aug, tomēr skaits kā tāds nav pašmērķis un prioritāte. Prioritāte ir, lai sertificētās vietas atbilstu Zilā karoga idejai gan sezonas laikā, gan ārpus tās," norāda J. Ulme. 

Jau šobrīd Latvijā ir plaša pieredze, ir nosegtas vietas pie upēm, ezeriem iekšzemē, pie jūras. Pamatā Zilais karogs plīvo pašvaldību teritorijās, bet Latvijā ir viens sadarbības mehānisms starp pašvaldību un privāto uzņēmumu. Tas ir Abragciema kempings, kas pieder uzņēmumam Latvijas finieris un apsaimnieko arī pludmali. J. Ulme atzīst, ka viņa ieskatā tur "viss strādā perfekti".

Dienas aptaujāto pašvaldību pārstāvji ir vienisprātis, sakot, ka turpinās Zilā karoga programmu, atsevišķos gadījumos arī papildinās sertificēto vietu skaitu. Visvairāk karogu šosezon plīvo Jūrmalā – sešos, ieskaitot arī ostu. Saglabājot visu sasniegto, ceļā uz Zilā karoga programmu ir vēl Kauguru peldvieta, trīs gadus tā saņēmusi nacionālo peldvietu kvalitātes sertifikātu. Kvalificējas tikai tās peldvietas, kas ilglaicīgajā novērtējumā (četru gadu periodā) sasniegušas peldūdens kvalitāti ar vērtējumu "izcili", bet Kauguru peldvietā pēc ilglaicīgā novērtējuma ir "laba" peldūdens kvalitāte. Līdzīgi arī Rīga turpinās labiekārtot Vakarbuļļu pludmali un Zilā karoga statusam nākamajā sezonā atkal pieteiks Vecāķu pludmali, kas pagaidām nesertificējas. Savukārt Daugavpils plāno saglabāt un pilnveidot esošo infrastruktūru, lai ar vēl lielāku pārliecību spētu piedalīties Zilā karoga programmā un arī 2018. gadā pilsētas divās peldvietās plīvotu šie karogi.

No publiski pieejamas informācijas J. Ulme secina, ka potenciālo vietu sarakstā ir Papes peldvieta, kur, pieaugot noslodzei, Zilais karogs tiešām noderētu. Roja jau vairākus gadus vēlas sertificēties, labiekārtojums ir atbilstošs, tomēr prasītos lielāka pašvaldības iesaiste. Arī Pāvilosta domā par Zilā karoga peldvietu, jo jahtu osta jau ir sertificēta un vajadzētu veselu komplektu. Pāvilostas jahtkluba pārstāve stāsta, ka bieži vien cilvēki nāk klāt un jautā par karogu, tomēr tas asociācijas ar pludmalēm, tāpēc arī pirmais jautājums ir, vai šeit var peldēties. "Noteikti vēl daudzus gadus būs jāstrādā pie tā, lai izskaidrotu cilvēkiem, ka Zilo karogu piešķir ne tikai pludmalēm, bet arī ostām," spriež A. Blaževiča.

No iekšzemes peldvietām biedrības Latvijas Zemes draugi padomes priekšsēdētājs Zilo karogu labprāt redzētu Jelgavā ar Lielupes peldvietu, lai gan biedrībai nav bijušas konkrētas sarunas ar pašvaldību par šiem jautājumiem. Pašlaik Limbažos, kur jau ir viena sertificēta peldvieta pie Lielezera, notiek labiekārtošanas darbi no Limbažiem relatīvi netālajā piejūras pludmalē. Arī Carnikavas novada Lilaste ir potenciālo vietu sarakstā.

 

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

 

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Diena jautā

Vai uzticies Latvijas banku sistēmai?

Kopā nobalsojuši: 651

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Aktuāli

Dari pats: Bišu vaska drāniņa

Plastmasas iepakojums nedara neko labu ne videi, ne ēdienam, kurš tajā iesaiņots, jo atsevišķos gadījumos no tā var minimāli izdalīties veselībai kaitīgas vielas.

Vides Diena

Vairāk Vides Diena

Tūrisms

Vairāk Tūrisms

Ceļošana

Vairāk Ceļošana

Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena