Kopš šā gada februāra Sadales tīkls iedzīvotājiem un uzņēmumiem nodrošina elektroenerģijas datu uzskaiti 15 minūšu intervālā, un pirmos rēķinus, kurā norēķiniem var izmantot faktiskos 15 minūšu datus, iedzīvotāji ir saņēmuši martā – par elektrību, kas patērēta februārī. Iepriekš, lai arī elektrības biržā bija norādīta cena par 15 minūtēm, rēķinos uzskaite notika vienas stundas ietvaros (aprēķinot vidējo cenu no 15 minūšu intervāliem). Svarīgi, ka burtiski visiem Sadales tīkla klientiem uzstādītie viedie elektroenerģijas skaitītāji ir pielāgoti un atbalsta faktisko 15 minūšu uzskaites datu nolasīšanu. Salīdzinājumam: Igaunijā Elektrilevi ir uzstādījis vairāk nekā 700 tūkstošus elektrības skaitītāju, bet 15 minūšu intervālu var nolasīt apmēram 110 tūkstoši skaitītāju.
"Igaunijā vispārēja viedo elektroenerģijas skaitītāju ieviešana tika sākta (un noslēgta) agrāk nekā Latvijā. Tā kā tehnoloģijas strauji attīstās, brīdī, kad Eiropas elektroenerģijas tirgus pārgāja uz 15 minūšu datu uzskaites periodu (pērn 1. oktobrī), ne visus Igaunijā uzstādītos viedos elektroenerģijas skaitītājus bija iespējams tam pielāgot. Attiecīgi kaimiņvalstī radās nepieciešamība veikt atkārtotu to skaitītāju nomaiņu, kurus nebija iespējams pielāgot izmaiņām," skaidro Sadales tīkla valdes loceklis Vīgants Radziņš.
Skrien kā vējš
Viedo elektroenerģijas skaitītāju ieviešanas programmu Sadales tīkls noslēdza 2023. gadā. Tās laikā jaunās paaudzes skaitītāji tika uzstādīti visiem (apmēram 1,1 miljons) uzņēmuma klientu pieslēgumiem, izņemot atsevišķus privātīpašumā esošus objektus, kuriem nav bijis iespējams piekļūt (tie ir mazāk nekā 0,0007% pieslēgumu). Tiklīdz tas ir iespējams, uzņēmums veic viedo elektroenerģijas skaitītāju uzstādīšanu šajās vietās. Ņemot vērā, ka Latvijā viedie elektrības skaitītāji tika uzstādīti vēlāk, tos visus bija iespējams pielāgot datu nolasīšanai arī 15 minūšu intervālā.
Elektrilevi vadītājs Mihkels Herms Igaunijas sabiedriskajam medijam norāda, ka Igaunija uz digitālajiem elektrības skaitītājiem pārgāja pirms desmit gadiem un ir jēga tos izmantot līdz to ekspluatācijas laika beigām. Visiem lielajiem elektroenerģijas patērētājiem un ražotājiem Igaunijā jau ir skaitītāji, kas elektrību mēra ar 15 minūšu precizitāti, bet pārējiem tas reāli vēl nav vajadzīgs.
Igaunijas valdība sākotnējo termiņu pilnīgam viedo elektrības skaitītāju pārklājumam visā valstī ir pārcēlusi par pieciem gadiem – līdz 2035. gadam. Pamatojums ir lieki netērēt naudu, ņemot vērā, ka lielākajiem elektrības ražotājiem un patērētājiem, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams, jau ir 15 minūšu skaitītāji. Igaunijas Klimata ministrijas Enerģijas tirgu nodaļas vadītāja Karina Marija Lehtmetsa Igaunijas sabiedriskajam medijam teic, ka šajā gadījumā steigties nav racionāli, jo visas šīs izmaksas galu galā nonāk tīklu izmaksās. Virzoties uz priekšu pēc saprātīga grafika, tas ļautu 100 miljonu eiro investīcijas sadalīt ilgākā laika posmā un mazināt spiedienu uz tīkla izmaksām.
"Mūsdienās, kad tehnoloģijas, klientu vajadzības, regulācijas vide u. tml. attīstās ļoti strauji, ir grūti prognozēt (un attiecīgi ieplānot) veiksmīgāko pieeju – izšķiroša nozīme ir spējai iespējami operatīvi pielāgoties dinamiskajām pārmaiņām," vērtē V. Radziņš.
Gan Igaunija, gan Latvija šajā jomā ir priekšā, ieviešot attiecīgo Eiropas Savienības direktīvu. Citviet Eiropā ir dažas valstis, kurās joprojām tiek lietoti analogie skaitītāji, rādījumus iesniedz tikai reizi gadā, nemaz nerunājot par 15 minūtēm.
Pozitīvi rēķinos
Pāreju uz 15 minūšu tirdzniecības intervālu motivēja straujais saules un vēja enerģijas apjoma pieaugums, kā arī bateriju (liela mēroga elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmu) izmantošana gan mūsu reģionā, gan Eiropā. Jo vairāk tirgū atjaunīgās enerģijas, jo svarīgāk redzēt un plānot situāciju īsākos laika griezumos.
Faktiskie 15 minūšu elektroenerģijas uzskaites dati ļauj detalizētāk sekot līdzi patēriņam un elektroenerģijas pašražotājiem – arī saražotās elektroenerģijas apjoma dinamikai. Precīzāku datu pieejamība var veicināt efektīvāku elektrības lietojumu.
No enerģijas tirgotāja skatpunkta Enefit enerģijas produktu vadītājs Daniels Treņins teic, ka tas nozīmē precīzāku plānošanu. Atjaunīgo spēkstaciju operatori var labāk prognozēt, cik daudz elektrības viņi gada laikā saražos, līdz ar to skaidrāk plānot savas finanses un investīciju atgūšanu. Savukārt bateriju sistēmas var gudrāk izmantot cenu svārstības – uzlādēties, kad elektrība ir lētāka, un nodot enerģiju tirgū, kad cena ir augstāka. Tas viss palīdz sistēmai kopumā strādāt stabilāk un drošāk.
No tā var iegūt arī iedzīvotāji. "Pirmkārt, var attīstīties vairāk saules un vēja parku, kas nozīmē vairāk salīdzinoši lētas elektrības tirgū. Otrkārt, stabilāka sistēma nozīmē mazākas balansēšanas izmaksas. Abi šie faktori var pozitīvi ietekmēt gala rēķinus," skaidro D. Treņins.
Vienlaikus mājsaimniecībām ar biržas cenu līgumiem īpašu tūlītēju efektu tas, visticamāk, nedos. Jā, piekrīt D. Treņins, atsevišķās 15 minūtēs cena var būt zemāka nekā stundas vidējā cena, taču, lai no tā reāli iegūtu, būtu jāseko līdzi cenām četras reizes stundā un attiecīgi jāpielāgo savs patēriņš. Lielākais ieguvums būs netiešs – tirgū var pieaugt salīdzinoši lētākas atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars un samazināties sistēmas balansēšanas izmaksas.