“Mūsu tautas vieno viens datums [20. janvāris] – 1990. gada 20. janvāris Azerbaidžānā un 1991. gada 20. janvāris Latvijā. Tas ir datums, kad PSRS karaspēks kārtējo reizi parādīja savu nežēlību, kā to darīja jau iepriekš Varšavā, Prāgā un citās vietās. Baku Krievijas karaspēks ar bruņutehniku, tankiem uzbruka miermīlīgiem Baku iedzīvotājiem, kā dēļ gāja bojā 150 cilvēku. Azerbaidžānā 20. janvāris ir nacionālā sēru diena. Latvijā tā ir atceres diena - PSRS karaspēka provokāciju rezultātā gāja bojā pieci cilvēki, bet PSRS šī provokācija neizdevās un cilvēku upuri nebija lieli. Barikāžu laiku Latvijā mēs uztveram kā latviešu tautas uzvaru, aizstāvot savu neatkarību un demokrātiju. Šodien mēs atveram mūsu valstu pētnieku kopīgi veidoto grāmatu par notikumiem Azerbaidžānā un Latvijā. Es domāju, ka grāmatā jūs iegūsiet daudz informācijas par 20. janvāra notikumiem. Svarīgi, lai atmiņas par šiem notikumiem paliktu dzīvas arī nākamajās paaudzēs,” akcentēja Renārs Zaļais
“Vēlos jūs visus sveikt uz izdevuma “20. janvāris” prezentāciju, pieminot 20. janvāra traģēdijas 36. gadadienu Azerbaidžānā un barikāžu notikumu 35. gadadienu Latvijā. (...) Ar ieganstu “kārtības atjaunošana” Azerbaidžānā naktī no 19. uz 20. janvāri PSRS Aizsardzības ministrijas, Valsts drošības komitejas un Iekšlietu ministrijas militārās vienības (kopā 26 000 karavīru) iebruka Baku un apkārtējos rajonos, izvietojot Baku lielu specvienību un iekšējo karaspēka vienību kontingentu. Padomju karaspēks demonstrēja nepieredzētu nežēlību pret miermīlīgajiem iedzīvotājiem, izmantojot smago militāro aprīkojumu un dažādus citus ieročus,” pasākumā uzsvēra Azerbaidžānas vēstnieks.
Viņš atgādināja, ka janvāra notikumos Baku un apkārtējos rajonos gāja bojā 150 civiliedzīvotāji un vēl 744 tika ievainoti. Starp bojāgājušajiem bija sievietes, bērni un vecāka gadagājuma cilvēki, medicīnas darbinieki un policisti. Tūlīt pēc traģēdijas, 1990. gada 21. janvārī, valsts līderis Geidars Alijevs kopā ar ģimenes locekļiem apmeklēja Azerbaidžānas pastāvīgās pārstāvniecības biroju Maskavā. Viņš pauda solidaritāti ar savu tautu, asi nosodīja padomju vadību par asiņainās traģēdijas pastrādāšanu un atmaskoja tos, kas pastrādāja šo noziegumu.
“Janvāra traģēdija parādīja Azerbaidžānas tautas gribas stingrību un apņēmību ceļā uz neatkarību. Neiedvesmojoties no padomju armijas nežēlības un sekojošās komandantstundas ieviešanas Baku, Azerbaidžānas tauta 22. janvārī sarīkoja masveida mītiņu pilsētas "Azadlig" ("Brīvība") laukumā, lai godinātu 20. janvāra mocekļus. Apbedīšanas ceremonijā Mocekļu alejā piedalījās gandrīz divi miljoni cilvēku,” uzsvēra Azerbaidžānas vēstnieks.
20. janvārī Latvijas tauta pieminēja barikāžu 35. gadadienu. 1991. gada barikādes bija vēsturisks brīdis, kad cilvēki parādīja apņēmību aizsargāt savu brīvību. “Tā bija nevardarbīgas pretošanās izpausme, kad cilvēki uzcēla barikādes ap stratēģiski svarīgiem objektiem Rīgā, lai pasargātu sevi no padomju karaspēka, kas vēlējās apspiest Latvijas tautas neatkarības centienus. Taču viņiem [PSRS vadībai] tas neizdevās. Viņiem neizdevās ne Azerbaidžānā, ne Latvijā. Jo mēs neuzskatījām savu neatkarību par pašsaprotamu. Mēs par to cīnījāmies un atguvām to. Šie notikumi parādīja, ka mūsu tautas varonība ir nelokāma, ka tautas gars ir nesalaužams, ka tauta var stāvēt kā mūris, plecu pie pleca apņēmīgi aizstāvēt savu brīvību un neatkarību,” pauda Elnurs Sultanovs.
“Lai atcerētos asiņaino jeb melno janvāri, mēs tiekamies barikāžu muzejā, un tas ir ļoti likumsakarīgi – Azerbaidžānā 1990. gada janvāris pirms 36 gadiem un 1991. gada janvāra barikāžu laiks Latvijā pirms 35 gadiem – tas mums visiem atgādina, ka brīvība, tas nav pašsaprotami, un par brīvību, savu neatkarību mums vajadzēja cīnīties. Es tiešām no visas sirds esmu pateicīgs šī izdevuma autoriem – mēs nedrīkstam aizmirst to, kas notika šajās dienās. Tas ir ļoti svarīgi gan mums – cilvēkiem, kuri to paši atceras, gan arī jaunatnei,” pauda Oļegs Burovs.
Izdevumā apkopoti Azerbaidžānas pētnieku ADA Universitātes asociētā profesora, prorektora akadēmiskajos jautājumos padomnieka, PhD Anara Valijeva, Starptautisko attiecību analīzes centra nodaļas vadītāja, politikas zinātņu doktora Metina Mammadli un Latvijas pētnieka vēstures doktoranta, Juridiskās koledžas lektora Edgara Engīzera zinātniskās atziņas par traģiskajiem notikumiem – 1990. gada 20. janvārī Azerbaidžānā un 1991. gada 20. janvārī Latvijā.