Eiropas Parlaments ir apstiprinājis jaunus noteikumus ārvalstu investīciju pārbaudei, lai novērstu drošības riskus. Turpmāk Eiropas Savienības (ES) valstīm būs jāpārbauda ieguldījumi tādās jutīgās nozarēs kā aizsardzība, divējāda lietojuma preces un kritisko tehnoloģiju jomā, piemēram, attiecībā uz mākslīgo intelektu, pusvadītājiem, izejvielām, enerģētiku, transporta nozari un digitālo infrastruktūru, finanšu sistēmām, arī vēlēšanu infrastruktūru (reģistrācijas datubāzes un balsošanas sistēmas). Šie noteikumi iekļauj arī pašu ES valstu uzņēmumu ieguldījumus, kas caur starpniekiem pieder trešo valstu pilsoņiem.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) skatījumā tas ir loģisks solis, ņemot vērā pēdējo gadu ģeopolitiskās pārmaiņas un nepieciešamību Eiropas līmenī koordinēt risku izvērtēšanu. Mērķis ir nodrošināt līdzsvaru starp atvērtu investīciju vidi un nepieciešamību aizsargāt stratēģiski nozīmīgas nozares un drošības intereses. Līdz ar to LIAA direktore Ieva Jāgere šobrīd neredz pamatu prognozēt būtisku investīciju apjoma samazinājumu Latvijā saistībā ar jauno regulējumu. Atsevišķos gadījumos izvērtēšanas process var kļūt detalizētāks, īpaši stratēģiski sensitīvās nozarēs, taču kopumā mērķis ir nodrošināt skaidru un prognozējamu regulatīvo vidi. Formāli šie noteikumi vēl jāapstiprina ES Padomei, pēc pieņemšanas paredzēts 18 mēnešu pārejas periods pirms pilnas regulas stāšanās spēkā.
Vairāk aizsargā
Valstu vēlme aizsargāt stratēģiski svarīgas nozares no ārvalstu investīciju un pārņemšanas riskiem pēdējos gados ir kļuvusi ļoti aktuāla. "Vēl salīdzinoši nesen tika pieņemts, ka kapitāla brīva kustība nodrošina efektivitāti un ekonomiskus ieguvumus, bet dažādās krīzes un augošā ģeopolitiskā konfrontācija pierāda, ka ne visi investori un investīcijas ir nekaitīgas. Lielākā problēma ir tā, ka šos noteikumus izpildīt būs sarežģītāk nekā apzināties. ES valstīm nepieciešamas investīcijas, zināšanas, resursi, un ne viena vien valsts nonāk pretrunās starp ekonomisko ieguvumu un drošības un pat ekonomiskajiem zaudējumiem ilgtermiņā," teic SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
"Ja ārvalstu kapitāls iegūst kontroli pār kritisko infrastruktūru vai stratēģiskām nozarēm, piemēram, enerģētiku, telekomunikācijām, transportu, finanšu sistēmu vai aizsardzības industriju, veidojas nacionālo drošību un suverenitāti ietekmējoši riski. Eiropa to apzinās un rīkojas, lai arī nereti ne tik operatīvi, kā to pieprasa situācija. Tādēļ noteikumu rašanās ir likumsakarīga, kaut tikpat būtisks ir arī izejošo investīciju jautājums, tas ir, Eiropa investē nedraudzīgu valstu ekonomikās, kas nereti nozīmē arī svarīgu tehnoloģiju, darbavietu un zināšanu aizplūdi," atzīmē ekonomists.
Augs birokrātija
Pārbaudes ir svarīgas, taču nozīmē arī birokrātijas pieaugumu, kam noteikti būs sava ietekme. "Stingrākas prasības nozīmē ilgstošākus darījumus un nenoteiktību, kas daļai investoru var likt atlikt vai novirzīt projektus uz citiem tirgiem. Tomēr svarīgākas ir ilgtermiņa intereses un ieguvumi, jo samazina politiskos riskus un veicina uzticamu investīciju vidi. Viens spilgts piemērs ir enerģētikas un citu izejvielu atkarība no Krievijas. Vēl lielāka atkarība turpina veidoties Eiropas attiecībās ar Ķīnu. Tomēr noteiktās jomās līdzīgi riski ir arī ar mazākām nedraudzīgām valstīm. Tādēļ ilgākā termiņā ietekme uz kopējo investīciju apjomu var būt neitrāla vai pat pozitīva, jo svarīgāka kļūst nevis kvantitāte, bet kvalitāte," vērtē D. Gašpuitis.
Ekonomistam grūti spriest, kura valsts un kā Latvija izjutīs noteikumu ietekmi. Pavērtējot Latvijas esošo investoru izcelsmes valstis, ir ne mazums jautājumu ne tikai par nākotnes, bet jau esošajiem riskiem. Domājams, investoru ģeogrāfiskajā izcelsmē lielas pārmaiņas nav gaidāmas, tas ir, galvenie investori būs ES valstis. Taču jautājums par Krievijas investīciju tiešo un netiešo ietekmi vienmēr pastāvēs, īpaši netiešo ietekmi, kas parādās kā investīcijas ar citu valstu, to pašu ES valstu starpniecību. Kritiski svarīgi būs nodrošināt, ka regulējuma piemērošana ir ātra, prognozējama un investoriem saprotama. Bet tikpat svarīgi būs, lai izvērtēšana būtu efektīva un pēc būtības.
LIAA ieskatā kvalitatīviem, caurskatāmiem un uzticamiem investoriem jaunais regulējums neradīs būtiskus šķēršļus. Latvijā ārvalstu investoru izvērtēšana notiek atbilstoši ES un nacionālajām sankciju prasībām, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas procedūrām. Tiek analizēta investoru īpašnieku struktūra, kapitāla izcelsme, finanšu integritāte un iespējamās saiknes ar paaugstināta riska teritorijām. Gadījumos, kad tiek identificēti potenciāli nacionālās drošības riski, izvērtēšanā tiek iesaistītas kompetentās valsts institūcijas.
"Latvijai šajā ziņā jau ir zināma priekšrocība, jo valstī ilgstoši darbojas salīdzinoši stingri investoru pārbaudes mehānismi. Daļa no jaunajā ES regulējumā paredzētajām prasībām Latvijas institūcijām un uzņēmējdarbības videi jau ir pazīstamas un praksē piemērotas. Līdz ar to pielāgošanās jaunajai kārtībai varētu būt salīdzinoši vienkāršāka nekā valstīs, kur līdz šim kontroles mehānismi bijuši mazāk attīstīti," uzskata I. Jāgere.
Jaunais regulējums paredz ciešāku sadarbību starp ES dalībvalstīm un Eiropas Komisiju, kā arī vienotu informācijas apmaiņu un koordināciju. Tas palīdzēs efektīvāk identificēt riskantus darījumus stratēģiski nozīmīgos sektoros.
Vairāk konkurēs
ES noteikumi, visticamāk, saasinās konkurenci par investīcijām, bet tāda ir globālā konkurence. "Šāda tīra spēle ilgtermiņā atmaksājas. Svarīgi ir atvieglot Eiropas valstu savstarpējo investīciju piesaisti, kas nozīmē raitāk virzīt Eiropas vienotā kapitāla tirgus attīstību. Eiropai ir pietiekami daudz neizmantotu iespēju piesaistīt iekšējo kapitālu. Protams, noteiktās situācijās ar kapitālu var nepietikt, jo investīcijas nes līdzi arī zināšanas," teic D. Gašpuitis.
Paaugstināts ģeopolitiskais risks Latvijai ir investīciju un izaugsmi ietekmējošs faktors. "Pat ja šie riski ir lokāli vai īslaicīgi, uztveres līmenī tie nepazūd. Un Latvijas austrumu reģionos ietekme būs izteiktāka. Tomēr nekas tā dēļ neapstājas – turpinās investīcijas militārajā infrastruktūrā, enerģētikā, loģistikā. Šādi apstākļi vienkārši liek būt aktīvākiem sadarbībā ar investoriem, uzrunāt, skaidrot, palīdzēt un būt izlēmīgākiem," secina D. Gašpuitis.