Šogad noslēdzās pāreja uz vienoto skolu, un tas nozīmē, ka arī tie skolēni, kuri līdz šim apguva mazākumtautību programmu, pilnībā mācās latviešu valodā. Lai gan arvien vairāk skolēnu, kuriem dzimtā valoda nav latviešu, to lieto ārpus mācību procesa, tomēr aptuveni piektā daļa to lieto tikai skolā, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veiktā aptauja.
Būtisks aspekts – latviska vide
Lai gan šobrīd visi skolēni zinības apgūst valsts valodā, tomēr rezultātus pilnībā varēs redzēt 2030./2031. mācību gadā, kad 9. klasi absolvēs tie, kuri jau no 1. klases mācās latviski, preses konferencē uzsvēra IZM valsts sekretāra vietnieks izglītības politikas jautājumos Rolands Ozols.
Aptaujā, ko veica IZM sadarbībā ar uzņēmumu Edurio, piedalījās 24 pašvaldības (35 izglītības speciālisti), 100 skolas un 163 pirmsskolas, 3007 septīto un devīto klašu skolēni (84% no tiem krievu valoda ir vienīgā dzimtā valoda), 1407 skolu un 1335 pirmsskolu pedagogi un vadība, 2701 skolēnu vecāks un 1844 pirmsskolas bērnu vecāki. Gandrīz visi respondenti pozitīvi novērtējuši pāreju uz vienoto skolu. Izvērtējot dažādus faktorus, kas ietekmē šo procesu kvalitāti, visbiežāk minēta izglītības iestādes vadītāja līderība; pedagogu profesionalitāte un prasme pielāgot mācības, pieejamais atbalsts; sadarbība ar vecākiem; izglītības iestādei pieejamais finansējums. R. Ozols piebilda, ka arī latviska vide un bērnu piedalīšanās interešu izglītībā iezīmējas kā arvien būtiskāks aspekts valodas iedzīvināšanā.
Uz jautājumu par skolā iegūtās latviešu valodas prasmes noderīgumu 88% skolēnu atbildējuši, ka tā palīdz vai drīzāk palīdz dzīvē ārpus skolas, piemēram, veikalā, kinoteātrī, kafejnīcā vai citā publiskā vietā. Arvien biežāk arī internetā tiek izmantota informācija latviešu valodā (31%), saziņa latviski notiek sporta skolā, treniņos (30%), sarunās ar draugiem (20%). Tiesa, 21% aptaujāto atzīst, ka latviešu valodu lieto tikai skolā.
Svarīga loma ģimenei
Valodas prasme ir lielā mērā atkarīga no tā, cik gadu bērns mācās tajā. 9. un 7. klašu skolēnu valodas prasmes pašvērtējums atšķiras: 77% devīto, kuri jau trīs gadus mācās latviski, lielākoties vai pilnībā saprot stundā stāstīto, bet no septītajiem, kuri latviski mācās pirmo gadu, – 71%. Attiecīgi – 21% un 27% tikai daļēji vai ar grūtībām aptver mācību vielu, bet 2% nesaprot pilnīgi neko. Arī savstarpējā saziņa mācību procesā pāru un grupu darbos ne vienmēr notiek latviski: pārsvarā krieviski tā ir 41% skolēnu, latviski – 16%, pārējiem tā notiek gan latviski, gan krieviski. Ar skolotājiem un skolas darbiniekiem starpbrīžos 47% sarunājas latviski, 8 % – krieviski, pārējie lieto abas valodas.
Skolēnu ieskatā nozīmīgs šajā jomā ir ģimenes atbalsts (30%). Vecāki ir tie, kuri palīdz ar tulkošanu (55%), garāku tekstu skaidrošanu (53%) un sagatavošanos pārbaudes darbiem (39%). Tikai 32% paļaujas uz skolu. Savukārt pirmsskolas bērnu vecāki biežāk latviešu valodas apguvi veicina sarunājoties (63%), lasot priekšā grāmatu (45%), spēlējoties (39%), bet 17% visu to atstāj pirmsskolas iestādes ziņā.
Lai pārliecinātos, kā norit vienotas skolas īstenošana bijušajās krievu skolās, šogad (21., 29. un 30. aprīlī) 2., 5. un 8. klasēm notiks monitoringa darbs, kurā būs ietverts dažādu priekšmetu saturs.
Uzlabojas visu veidu atbalsts
Salīdzinot 2024. un 2025. gada aptauju, uzlabojies pedagogu pašvērtējums attiecībā uz latviešu valodas zināšanām: 32% tā ir dzimtā valoda, 18% to prot dzimtās valodas līmenī, 46% brīvi sazinās, tikai 3% – daļēji. Samazinājušās arī grūtības, gatavojoties mācību stundām: 38% pedagogu tādu nav vispār (2024. gadā – 25%), taču pārējiem lielākie šķēršļi ir skolēnu atšķirīgās latviešu valodas zināšanas – 48% (iepriekš 58%), diferencētu uzdevumu izveide – 21% un tas, ka jāplāno gan priekšmeta satura, gan valodas apguve – 12%.
Vaicāti par mācību līdzekļu un metodiskā atbalsta pietiekamību, pozitīvāk to novērtējuši pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi, proti, 85% (pilnībā vai drīzāk pietiek), kamēr skolu – 73%. Pirmsskolu skolotāji atzinīgāk novērtē iespēju piedalīties profesionālās pilnveides kursos (62%), pieredzes apmaiņu stundu vērošanā (60%) un informatīvajās sanāksmēs (5 %), lai gan arī aptuveni puse skolu pedagogu to uzskata par vērā ņemamu atbalstu. Svarīgs ir arī iestādes dibinātāja pienesums: kā pilnībā vai drīzāk pietiekamu novērtējuši 85% skolu un 78% pirmsskolu. Kā nepietiekams tas bijis tikai 3%. Biežāk šis atbalsts izpaužas kā sarunas ar iestādes vadību (skolās – 81%, pirmsskolās – 54%), klātienes vizītes (76% un 48%), stundu un nodarbību vērošana (73% un 50%).
Profesionālās pilnveides pasākumi
Pašvaldībām lielāko gandarījumu sniedz tas, ja izdodas nokomplektēt pedagogu štatu ar atbilstošām latviešu valodas prasmēm (59%), zinošu un mērķtiecīgu vadības komandu (48%), atbalsta personālu (41%), jēgpilni izmantotu mērķdotāciju interešu izglītībā (37%). Kā lielākās problēmas tiek minēts atbalsts iestādēm darbā ar vecākiem, atbalsta personāla trūkums, jauno pedagogu prasme strādāt lingvistiski neviendabīgā vidē.
Vairāku gadu garumā ievērojams skaits pedagogu ir iesaistījušies dažādos profesionālās pilnveides pasākumos: 2023. gadā – 3510, 2024. gadā – 4545, 2025. gadā – 4046. 2026. gadā plānots izglītot 1869, skaidroja Latviešu valodas aģentūras direktore Inita Vītola. Mērķauditorijā ir iekļautas dažādas pedagogu grupas – gan pirmsskolas skolotāji un pedagogu palīgi, gan jaunie skolotāji, gan latviešu valodas un literatūras un citu priekšmetu skolotāji, gan profesionālās izglītības iestāžu pedagogi. Tāpat atbalsta pasākumi ir arī pedagogiem, kuri strādā ar jauniebraucējiem, un tiem, kuri strādā ar skolēniem ar īpašām vajadzībām (iekļaujošās izglītības kontekstā).
Jāatgādina, ka jau 2018. gadā latviešu valodas īpatsvars visos izglītības līmeņos tika palielināts, nosakot, ka arī krievu skolās 10.–12. klasē visi priekšmeti apgūstami latviski, 7.–9. klasē – 80%, 1.–6. klasē – ne mazāk kā 50%, pirmsskolā latviešu valodai bija jābūt galvenajam saziņas līdzeklim. 2022. gadā tika pieņemts jauns tiesiskais regulējums, kas noteica pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē. Šis ir pēdējais mācību gads, kad Latvijas izglītības iestādēs, kas īstenoja mazākumtautību pamatizglītības programmu, notiek pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā. 1. septembrī mācības latviešu valodā sāka 4. un 7. klases, kuras līdz šim mācījās mazākumtautību programmās.