Valstij ir tieša līdzdalība 74 uzņēmumos, no tiem 63 ir valsts kapitālsabiedrības (100% pieder valstij), četrās valstij ir tieša izšķiroša ietekme (starp 50% un 100%), bet septiņās pieder mazākuma daļas. Savukārt valsts uzņēmumiem ir līdzdalība 64 sabiedrībās, liecina Valsts kancelejas pārskats par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām 2024. gadā. Salīdzinājumam – 2018. gadā valstij bija tieša līdzdalība 96 kapitālsabiedrībās, savukārt valsts uzņēmumiem bija līdzdalība vēl 52 sabiedrībās.
Vērtējot valsts uzņēmumu skaitu pret ekonomikas mērogu, bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis teic, ka tas ir vairāk nekā daudzās attīstītās valstīs. Turklāt atbildība par šīm kapitālsabiedrībām ir ļoti sadrumstalota starp daudziem kapitāldaļu turētājiem. Viņa ieskatā būtu nepieciešams sākt ar atbildības centralizēšanu, kas pēc tam ļautu objektīvāk un efektīvāk mazināt valsts kapitālsabiedrību skaitu.
Jau iepriekš, piemēram, analizējot 2022. gada situāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera norādīja: dati par situāciju abās kaimiņvalstīs liecina, ka Latvijas gadījums ir sevišķs – Lietuvā kopumā bija 44 valsts kapitālsabiedrības, bet valsts piedalījās vēl 27 citos uzņēmumos un pašvaldībām piederēja 225 kapitālsabiedrības, Igaunijā kopumā bija 28 valsts kapitālsabiedrības un 150 pašvaldību uzņēmumi. Tobrīd Latvijā bija 77 valsts kapitālsabiedrības, valsts uzņēmumiem bija daļas vēl 66 kapitālsabiedrībās, kopumā Latvijā bija 313 pašvaldību uzņēmumi.
"Salīdzinot Baltijas valstis, Latvija ir ļoti liela kapitāliste. Tas ir valsts kapitālisma lāsts – tiek uzskatīts, ja kaut ko nepieciešams risināt, to var izdarīt tikai valsts. Ne Igaunijā, ne Lietuvā valsts ietekme ekonomikā nav tik liela. Ir vajadzīgs godīgs vērtējums par to, vai noteiktos uzņēmumos nepieciešams saglabāt līdzdalību valstij, pašvaldībām un nodarboties ar komercdarbību," teic Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs.
Viņš vērtē, ka valsts iestāžu apetīte aug. Reģionos nav pietiekama kreditēšana? Risinājums – valsts banka, kas to nodrošinās. Jāceļ dzīvokļi? Vajadzīgi valsts uzņēmumi, kas tos būvēs. "Tā ir tēze, ka valsts visu var labāk noregulēt, bet tā vienkārši nav. Piemēram, godīgi jāizvērtē Latvijas Pasts gan pieejamības, gan attīstības ziņā – vai tam ir pamats būt valsts īpašumā? Manuprāt, īsti nē. Ja konkurenti sekmīgi darbojas Latvijas tirgū, kāpēc pastam nebūtu jāattīsta sava darbība arī Baltijā?" retoriski jautā A. Grafs.
"Valsts kapitālsabiedrību skaits pats par sevi nav izšķirošs, daudz svarīgāka ir uzņēmumu efektivitāte, pārvaldības kvalitāte, atdeve valstij, kā arī ietekme uz brīvā tirgus attīstību. Situācija kopumā uzlabojas, un valsts pārvaldības pieejā redzama vēlme optimizēt uzņēmumu struktūru un samazināt birokrātiju, tomēr būtisku izmērāmu rezultātu šobrīd vēl nav," vērtē ekonomists. Viņš atzīmē, ka labs piemērs šajā ziņā ir Ekonomikas ministrija, kas pērn sākusi strādāt mazo kapitālsabiedrību apvienošanas virzienā, lai samazinātu izmaksas un novērstu funkciju dublēšanos.
Diskutējot par Saeimā izskatāmajiem grozījumiem Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, A. Grafs rosinājis izvērtēt "neprivatizējamo" un "neatsavināmo" valstij piederošo uzņēmumu sarakstu, izslēdzot no tā kapitālsabiedrības, kuras darbojas brīvas konkurences apstākļos un kurām vairs nav stratēģiskas nozīmes valsts pārvaldes uzdevumu nodrošināšanā, vienlaikus nosakot, ka valsts saglabā izšķirošu ietekmi (ne mazāk kā 75% plus viena akcija) komerciālajās kapitālsabiedrībās, kurām ir stratēģiska nozīme valsts attīstībai vai drošībai.
Tā kā daļa valsts uzņēmumu pēc būtības ir iestādes, A. Grafs uzsver, tās beidzot jāiekļauj valsts pārvaldes sistēmā. Tad nebūs aktuāls jautājums par valdēm un padomēm tajos. Te ir runa par tādiem uzņēmumiem kā valsts akciju sabiedrību Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), valsts SIA Autotransporta direkcija u. c. Šīs institūcijas pilda valsts pārvaldes deleģētus uzdevumus un administrē jautājumus, ko tikpat labi varētu īstenot valsts iestādes. Ja pārveidotu šīs kapitālsabiedrības par aģentūrām, piemēram, valsts SIA Latvijas Jūras administrācija, SIA Tiesu namu aģentūra, kas agrāk bija bezpeļņas SIA statusā, bet ir pārtapušas par kapitālsabiedrībām, nebūtu jautājumu par valdēm un padomēm. "Tās attiecīgi iekļautos valsts pārvaldes sistēmā un pārveidotu un samazinātu uzņēmumu portfeli. Tas ir mājasdarbs, ko valdība nav izpildījusi," atzīmē A. Grafs. Jāatgādina, ka šajā kontekstā Saeimā tika pieņemts uzdevums valdībai vērtēt šo uzņēmumu juridiskā statusa atbilstību. Termiņš ir pagājis, tomēr valdība to nav izskatījusi.