Nav precīzu datu, cik ir Latvijas-Krievijas dubultpilsoņu. Tiek lēsts, ka Latvijā dzīvo ap 2500 šādu personu. Daļa no viņiem Krievijas pasi ieguva līdz 2013. gadam, kad bija cits regulējums, taču lielāko grupu veido bērni un jaunieši līdz 25 gadiem. Pēdējos gados četrkārt pieaudzis to bērnu skaits, kam gadījumos, ja viens no vecākiem ir Krievijas pilsonis, izvēlas gan Krievijas, gan Latvijas valsts piederību.
Līdz 25 gadiem jāizlemj
Šobrīd Latvijas un citas valsts pilsonība ir 58 428 personām, no tām ap 12 300 dzīvesvieta ir Latvijā, pārējie uzturas ārvalstīs. Lielākā daļa – ap 13 000 – dzīvo Lielbritānijā, ap 10 000 – ASV, teju 6000 – Izraēlā, ap 4000 – Krievijā, tai seko Vācija, Īrija, Austrija, Kanāda – katrā pa 3000, Zviedrija – ap 2000.
Lielākais Latvijas-Krievijas dubultpilsoņu skaits, kas dzīvo Latvijā, ir vecuma grupā līdz 25 gadiem: no viena līdz 17 gadiem tie ir 1483 cilvēki, bet no 18 līdz 25 gadiem – 510. Personām līdz 25 gadu vecumam ir jāizlemj, kuras valsts pilsonību saglabāt. Ja tas netiek izdarīts, tad valstij ir tiesības šim cilvēkam atņemt Latvijas pilsonību. Pārējās vecuma grupās šādu personu ir krietni mazāk: no 26 līdz 39 gadiem tie ir 140 cilvēki, no 40 līdz 50 gadiem – 85, no 51 līdz 61 gadam – 78, virs 62 gadiem – 140, Saeimas Iekšējās drošības apakškomisijas sēdē informēja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra vietnieks Vilnis Vītoliņš.
Savukārt ārvalstīs grupā līdz 17 gadu vecumam dzīvo 1038 Latvijas-Krievijas dubultpilsoņi, bet no 18 līdz 25 gadiem – 288. Vecāka gadagājuma personas skaita ziņā ir līdzīgā proporcijā kā Latvijā dzīvojošie – aptuveni 400.
Latvijas-Krievijas dubultpilsonību saņēmušo skaitā iezīmējas kāpums, proti, 2014. gadā tā bija piešķirta 1309 personām, bet 2026. gadā – 4231 personai (no tām Latvijā dzīvo 2436). Iemesli, kāpēc priekšroka tiek dota dubultpilsonībai, var būt dažādi, sacīja V. Vītoliņš, piebilstot, ka šādos gadījumos rodas jautājums par vienlīdzības principu, jo dubultpilsonis gūst labumus no abām valstīm.
2014. gadā no Latvijas pilsonības, iegūstot Krievijas pavalstniecību, atteicās 129 personas, 2017. gadā – 200, bet 2025. gadā – tikai 15. Savukārt Latvijas pilsonība 2014. gadā atņemta 23 gadījumos, 2017. gadā – 116, bet 2025. gadā – 166. Tas darīts, ja persona, sasniedzot 25 gadu vecumu, nav izlēmusi, kuras valsts pilsonību sev paturēt. Tiesiskais pamats attiecībā uz dubultpilsonības piešķiršanu tika noteikts 2013. gada 1. oktobrī, kad stājās spēkā Pilsonības likuma grozījumi.
Bažījas par ieroču iegādi
Komisijas vadītājs Edvīns Šnore (NA) vērsa uzmanību uz Ieroču aprites likumu, kas atļauj Latvijas-Krievijas dubultpilsoņiem «iegūt ieročus un rīkoties ar tiem». Viņš pauda bažas, vai tas nav pretrunā ar Valsts aizsardzības dienesta likumu, kas liedz šīm personām dienēt Latvijas bruņotajos spēkos. IeM ieskatā abos gadījumos pastāv atšķirības – ieroču atļaujas izsniegšanas procesā persona tiek pārbaudīta individuāli. Ja tiek konstatēti riski, tad atļauja netiek izsniegta. Bažām, ka civilpersonas varētu piekļūt A kategorijas (militārajiem) ieročiem, nav pamata. Jāņem vērā arī tas, ka Nacionālais drošības likums liedz strādāt kritiskās infrastruktūras objektos cilvēkiem, kam ir agresorvalsts pilsonība.
Savukārt Jānis Dombrava (NA) interesējās par Aizsardzības ministrijas (AM) ieceri ļaut Valsts aizsardzības dienestu atlikt līdz 24, nevis 26 gadu vecumam, kā tas bija līdz šim. Viņš pauda bažas, ka šādā gadījumā daļa personu varētu apzināti izvēlēties dubultpilsonību un līdz 25 gadu vecumam netikt iesauktas, bet, sasniedzot šo vecumu, lemt par labu Latvijas pilsonībai. Viņaprāt, šis vecuma slieksnis būtu jānobīda uz leju.
Dienēt nav atļauts
AM Valsts aizsardzības dienesta departamenta direktors Kristers Grauze skaidroja, ka šis ierosinājums nav saistīts ar pilsonības jautājumiem, bet ar pieredzi, strādājot ar atlikto dienestu. Proti, konstatēts, ka sākotnēji noteiktais vecums (26 gadi) nav efektīvs. Viņš norādīja, ka praksē izvairīšanās no dienesta, izmantojot dubultpilsonību, nav novērota. Līdz šim bijis tikai viens gadījums, kad uzreiz pēc iesaucamo atlases vienai personai tika atteikta Latvijas pilsonība, līdz ar to viņš kļuva par Krievijas valsts piederīgo. K. Grauze atzīmēja, ka iepriekšējās divās atlasēs Latvijas-Krievijas dubultpilsoņu īpatsvars bija aptuveni 0,55% jeb 150, maksimāli – 200 jauniešu. Šie cilvēki, pārbaudot informāciju, uzreiz tiek izslēgti no iesaucamo saraksta un «aizmirsti». Nav izslēgts, ka kāds brīvprātīgais (šobrīd likums atļauj to darīt no 18 līdz 27 gadiem) varētu pieteikties dienēt, slēpjot to, ka ir arī Krievijas pilsonis, taču drošības dienesti rūpīgi pārbauda katra jauniesaucamā iespējamās saites ar Krieviju. Var būt arī tādi gadījumi, kad jaunietis, kuram var nebūt Krievijas pilsonības, piemēram, studē vai apmeklē kursus Krievijā, ciemojas pie radiniekiem. Saņemot šādu informāciju, Militārās drošības izlūkošanas dienests izvērtē to. Pēdējos divos gados bijuši seši šādi gadījumi, un visiem bijis atzinums, ka jaunietis neatbilst valsts drošības interesēm. Jautājums par šīm personām, ja viņas izvēlas pēc 25 gadu sasniegšanas Latvijas pilsonību, varētu rasties mobilizācijas gadījumā, bet arī tad kā par rezerves karavīriem.
Lielākā problēma joprojām ir kontrole. Praksē pārbaudīt, vai persona nav ieguvusi Krievijas pilsonību slepeni, ir sarežģīti. Arī tāpēc, ka agresorvalsts šādus datus Latvijai nesniedz. IeM publiski neatklāja, kā dienesti noskaidro dubultpilsonības faktu, tāpēc sēde turpinājās aiz slēgtām durvīm.