«Lai arī nākamās Saeimas apstiprinātajam Ministru kabinetam mēs atstājam pozitīvu fiskālo telpu 2027. gadam, veidojot likumu par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam, turpmākajiem gadiem būs jāmeklē optimāls balanss starp ieņēmumu palielinošiem un izdevumus samazinošiem pasākumiem, lai novērstu negatīvo fiskālo telpu, jo īpaši, lai 2030. gadā nodrošinātu aizsardzības izdevumus 5% no IKP apmērā.»
Šis ir viens no finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) secinājumiem Latvijas Fiskāli strukturālā plāna progresa ziņojumā, ko vakar apsprieda Saeima. Debatēs iesaistījās gan visu parlamenta frakciju pārstāvji, gan vairāku ministriju parlamentārie sekretāri.
Tirgus būtiski audzis
A. Ašeradens uzstājās arī Saeimas sēdē, akcentējot vairākus valsts ekonomiskās situācijas aspektus. Piemēram, viņš uzslavēja Ekonomikas ministrijas, īpaši Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), izmainīto stratēģiju. «Līdzdarbojoties Lielo investīciju padomē, mēs redzam, ka tā ekonomiskā aktivitāte ir būtiski, būtiski mainījusies. Lai arī mums iet ļoti žēlīgi ar kapitāla tirgu un, tā teikt, mēs nespējam vienoties joprojām par lielo valsts kapitālsabiedrību būšanu, nokļūšanu šajā kapitāla tirgū, man jāsaka, ka tirgus likums strādā. Un, ja mēs runājam par pagājušo gadu, kapitāla tirgus ir audzis, būtiski audzis,» teica ministrs. Viņš arī lepojās, ka pēc divu gadu stagnācijas, kad nebija ekonomikas izaugsmes, 2025. gadā tā ir atjaunojusies, iekšzemes kopprodukts (IKP) ir palielinājies par 2,1 procentu. «Pats svarīgākais – atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad izaugsme balstījās galvenokārt uz sabiedrisko sektoru, spēcīga izaugsme 2025. gadā bija fiksēta praktiski visās tautsaimniecības nozarēs,» teica A. Ašeradens. Tāpat ministrs norādīja uz interesantu fenomenu – visā pasaulē ekonomika sāk piemēroties ģeopolitiskajai neskaidrībai. «Uzņēmumi sāk veidot jaunas vērtību ķēdes. Vairāk neviens īpaši vairs neklausās, ko tā lielā politika domā. Vienkārši uzņēmumi iet uz priekšu un strādā. Un man jāsaka, ka arī Latvijas ekonomika nav izņēmums un demonstrē, manuprāt, ļoti cienījamu noturību pret ārējiem satricinājumiem, un ieiet augšupejošā izaugsmes ciklā, uzrāda labas izaugsmes prognozes nākamajos gados,» atzina ministrs. Savā apjomīgajā runā viņš analizēja arī situāciju ar uzņēmumu airBaltic un Rail Baltica projektu. Ir gan viens aspekts – konkrētais pārskats ir sagatavots gada sākumā pirms krīzes Tuvajos Austrumos, kas situāciju ir mainījusi.
Uzslavē Valaini
Valdošās koalīcijas pārstāvji izcēla tieši savu partiju ieguldījumu ekonomikas izaugsmē. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) paziņoja: «Ekonomikas rezultāti nav radušies nejauši. Tie ir mērķtiecīgas politikas un ārējo apstākļu un ģeopolitikas kopējās ietekmes rezultāts. 14. Saeimas darbības laikā ekonomikas politika Latvijā virzās uz izaugsmi. To apliecina konkrēti rādītāji. 2025. gadā iekšzemes kopprodukta pieaugums ir 2,1 procents, investīcijas palielinājās par 9,8 procentiem, bet uzņēmuma kreditēšana pieauga par 22,3 procentiem. Tas nozīmē, ka ekonomiskā aktivitāte stabilizējas un pakāpeniski pieaug. Nenoliedzami būtisku ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā ir nodrošinājusi Ekonomikas ministrija Viktora Valaiņa vadībā. Bet vienlaikus gribu teikt paldies visiem Saeimas deputātiem, pieņemot arī tautsaimniecībai ļoti būtiskus likumus.»
Nedaudz vēlāk uzstājās arī pats V. Valainis: «Pagājušais gads bija pirmais gads, kad Latvijas ekonomika balstīja savu attīstību uz privātā kapitāla investīcijām, nevis uz Briseles noteikto attīstības virzienu. Privāto investīciju apjoms bija lielāks nekā Briseles fonda investīcijas. Briseles fonda investīcijām ir jākalpo kā punktam, kas tev palīdz iet šajā vektorā. Bet tas nevar būt kā balsts, tam jābūt kā stimulam.»
Jaunās Vienotības vārdā uzstājās deputāts Jānis Patmalnieks: «Jāmaina veids, kādā mēs pārvaldām valsts kapitālsabiedrības. Jāsāk ar to, ka tās var pārvaldīt vairākas ministrijas. Tas nodrošinās lielāku vairāku pušu uzraudzību. Jaunās Vienotības Ministru prezidente to jau ir piedāvājusi. Piedāvāsim vēl veidus, kādā uzlabot valsts kapitālsabiedrību pārvaldību. Tas ir mūsu kopējais kapitāls. Uzņēmumi, kuriem tas ir iespējams, ir jākotē biržā. Ikvienam Latvijas iedzīvotājam jābūt iespējai kļūt par to līdzīpašnieku un pelnīt.»
Andris Šuvajevs (Progresīvie) cita starpā pievērsās enerģētiskajai neatkarībai: «Energoneatkarība ir kļuvusi par Latvijas drošības jautājumu. Tā ir stratēģiska izvēle. Māju siltināšana, transporta elektrifikācija, vēja un saules jaudu attīstīšanu vairs nav tikai patīkami politiski lozungi. Tie ir faktori, kas noteiks, cik noturīga ir Latvijas sabiedrība pret ārējiem satricinājumiem. Un tāpēc es aicinu visas tās partijas, kas līdz šim ir tik aktīvi iestājušās pret investīcijām zaļajā enerģijā, apdomāt savu nostāju, neļauties pēdējo gadu inercei šajā jautājumā.»
Neesot lasījuši
«Būsim godīgi, šis dokuments, kuru ne Ašeradens ir uzrakstījis, ne es esmu lasījusi, atbildi uz to nesniedz. Cik no jums, deputāti, ir izlasījuši paši šo simtiem lapu garo vēstījumu? Nu, godīgi, cik ir izlasījuši? Es domāju, ka šis papīra blāķa formāts ir lielisks piemērs birokrātijas nemazināšanai un treniņš darbam ar mākslīgo intelektu,» uzstājoties debatēs, teica opozīcijas deputāte Linda Liepiņa (LPV). «Fiskālās konsolidācijas plāna nav, nodokļu politikas plāna nav, izdevumu samazināšanas scenārija nav, automātisku pretkrīzes mehānismu nav un prioritāšu saraksta krīzes gadījumam nav,» viņa norādīja.
Bijusī ekonomikas ministre, pašlaik opozīcijā esošās Nacionālās apvienības deputāte Ilze Indriksone norādīja uz pretrunām Finanšu un Ekonomikas ministrijas redzējumā, kas, viņasprāt, pastāv jau vairākus gadus. «Investīcijas aug apmēram par nepilniem 10 procentiem. Nu labi, aug. Tie miljardi vēl nav atnākuši, ko Ekonomikas ministrija sakās piesaistījusi, varbūt atnāks. Neatnāks, ja mēs nemainīsim to kārtību, kādā var uzbūvēt, kādā var atnākt, kādā var izveidot produktīvu uzņēmumu pie jebkuras mazpilsētas reģionā. Mūsu realitāte – industriālā parka teritorijā ietekmes uz vidi novērtējums jātaisa jau trešo reizi, jo tas kodiņš, kas ir šai precei vai produktam, neatbilst tam, kas ir iekļauts iepriekšējā atļaujā. Un tā ir realitāte vairāku gadu garumā,» teica I. Indriksone. Savukārt Andris Kulbergs (AS) ieteica mazināt valsts intervenci ekonomikā un valsts kapitālsabiedrību skaitu, stiprinot uzņēmējus. «Patiesībā es neesmu redzējis nevienu veiksmīgu piemēru, kur komunistiskie plāni ar valsts intervenci ekonomikā ir nostrādājuši,» viņš pauda.