KP februāra beigās nāca klajā ar paziņojumu, ka ir konstatējusi aizliegtas vienošanās pazīmes divu lielāko Latvijas pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu starpā. Lai gan atbilstoši normatīviem KP nedrīkst minēt konkrētu uzņēmumu vārdus, tomēr diezgan ātri publiskajā telpā tika noskaidrots, ka tie ir Rimi un Maxima. Šo jautājumu esat pētījuši jau gadu un konstatējāt abu tīklu veikalos līdzīgas, ja ne identiskas cenas vismaz 250 precēm. Kas bija iemesls, kāpēc KP nolēma pievērsties ļoti rūpīgai cenu izpētei?
Jau pagājušajā gadā mēs pamainījām KP prioritātes, vienlaikus stiprinot arī mūsu kapacitāti tieši attiecībā uz mazumtirdzniecības jomu, jo nav noslēpums, ka mēs iekšēji efektivizējām cilvēkresursu izmantošanu tieši attiecībā uz šo jomu, kas manā ieskatā ir ļoti būtiska. Jo mēs visi esam patērētāji un cenas mazumtirdzniecībā ir viens no ļoti sensitīviem jautājumiem. Tādēļ konkurences uzraugs aktīvi seko līdzi, kas notiek šajā sektorā. Tiekam informēti arī par memoranda (par zemāku cenu noteikšanu virknei pārtikas produktu – red.) rezultātiem, savukārt paši līdzdarbojamies attiecībā uz Latvijā ražoto preču īpatsvara datu apkopošanu.
Vienlaikus KP ir attīstījusi datu analītikas pieeju tirgus izpētēs mazumtirdzniecības jomā. Rezultātā, izmantojot datu analītiķus, analizējām pamata pārtikas preču pārdošanas cenas, piemēram, sviestam, sieram, maizei, pienam, svaigai gaļai, kopumā analizējot 500 preču regulārās cenas – tā ir cena bez atlaides. Lielā daļā starp šiem diviem spēlētājiem šīs cenas bija vai nu ļoti tuvas, vai pat identiskas, un tas, ko novērojām – faktiski 2025. gadā kopumā pat atsevišķos gadījumos vairāk nekā 250 precēm tā cena bija identiska gandrīz visā novērojamajā periodā. Respektīvi, ja gadā ir 365 dienas, tad 80,5% dienu cenu sakritības bija identiskas – mūsu ieskatā tas ir ļoti augsts sakritības rādītājs. Tas arī bija pamats uzsākt izpētes lieta.
Lai KP šīs bažas kliedētu, ir jāveic padziļināta izpēte, jo citā veidā to nav iespējams noskaidrot. Protams, konkurences tiesībās nav aizliegts sekot līdzi konkurenta cenu politikai, nav aizliegts inteliģenti pielāgoties, bet pie šāda datu apjoma un analizētā perioda, redzot šīs nereti identiskās regulārās cenas, kas sakrīt pat ar cipariem aiz komata, KP ieskatā bija pamats ierosināt izpētes lietu un veikt pārbaudi, lai iegūtu vai nu apstiprinājumu aizdomām, ka tās cenas veidojas saskaņoti aizliegtas vienošanās rezultātā, vai arī, protams, nevar izslēgt, ka izpētes rezultātā tiks secināts, ka savāktie pierādījumi tomēr neapstiprina KP aizdomas. Katrā ziņā mūsu ieskatā bija pamats uzsākt izpēti.
Vienlaikus vēlos uzsvērt: protams, šis notikums ir guvis plašu rezonansi, ņemot vērā, ka tie ir nozīmīgi spēlētāji, kas aizņem vairāk nekā pusi no tirgus, un vienlaikus šī tēma ir gana aktuāla arī šobrīd kopumā augsto pārtikas cenu dēļ. Tāpat jāuzsver, ka šī lieta ir ierosināta, bet tas vēl nenozīmē, ka pārkāpums ir noticis – KP to var konstatēt tikai tad, kad mēs būsim izanalizējuši visus iegūtos materiālus, tostarp tos, ko ieguvām procesuālo darbību laikā.
Tomēr, jādomā, KP tā vienkārši nerosina lietas tikai tāpēc, ka ir kaut kādas aizdomas. Šķiet, jūsu rīcībā patlaban ir gana daudz datu, kas bija pamatā šādām lēmumam…
Viennozīmīgi – KP uzskata, ka šeit ir pamats veikt pārbaudi. Lai ierosinātu izpētes lietu, aizdomu slieksnim ir jāsasniedz zināms līmenis, lai tiktu pieņemts attiecīgs lēmums par administratīvā procesa ierosināšanu. Turklāt arī jāņem vērā, ka iestādei, lai veiktu procesuālās darbības, ir jāpārliecina arī tiesa izsniegt sankciju veikt šīs darbības.
Ko jūs saņēmāt.
Ko mēs, protams, saņēmām, jo citādi nemaz neesam tiesīgi veikt šādas plašas procesuālas darbības ar gana lielām pilnvarām. Tāpēc, protams, jā, gan KP ir pārliecināta, ka ir pamats lietas ierosināšanai, gan arī tiesa ir devusi attiecīgu sankciju. Līdz ar to tagad sāksies ievākto datu analīze, ko centīsimies paveikt pēc iespējas ātrāk.
Jums izdevās nodrošināt pārsteiguma efektu? Respektīvi, jūs sagaidīja ar kafiju un kūkām vai informācija par plānotajām darbībām nebija noplūdusi?
Te jānorāda, ka es šobrīd pārstāvu padomi un iestādi kā iestādes vadītāja, nevis izpildinstitūciju, kas veic šīs izpētes darbības. Es šajās izmeklēšanas darbībās nepiedalījos, līdz ar to neko detalizēti par šiem procesiem nevaru komentēt. Bet gribu uzsvērt, ka iestāde ļoti rūpīgi sargā informāciju pirms procesuālajām darbībām un tiešām cenšas nodrošināt pārsteiguma momentu, jo tieši tāds ir šo darbību mērķis. Turklāt arī paskaidrojumiem ir lielāka nozīme tad, ja tie iegūti pēkšņi, tāpēc arī šīs darbības ir viens no galvenajiem veidiem, kā iestāde vispār iegūst pierādījumus šādās aizliegtu vienošanos lietās.
Ja nav noslēpums – vai šā procesa ietvaros pētījāt divus konkrētus tirgus spēlētājus vai tomēr tika pētītas cenas vairāk nekā divos mazumtirdzniecības tīklos un tika konstatēts, ka cenas ir diezgan vienādas konkrētos divos tīklos?
Es laikam atturēšos komentēt, jo tas vairāk ir izmeklēšanas noslēpums, un teikšu arī tā: mēs jau šajā lietā gana daudz esam izstāstījuši. Protams, gribam būt atklāti un runāt ar sabiedrību, atbildēt arī uz mediju jautājumiem, taču tikai tik tālu, cik varam, saglabājot izmeklēšanas intereses. Šajā gadījumā mēs informāciju par notikušajām darbībām sniedzām atbilstoši mūsu pērn ieviestajai praksei un arī tam, kā šādos gadījumos rīkojas Eiropas Komisija, arī citu Eiropas Savienības (ES) valstu konkurences uzraugi, proti, tiek sniegta informācija, kuros tirgus segmentos, iespējams, noticis pārkāpums un ir veiktas attiecīgās darbības. Jo potenciālo pārkāpēju loks šādos gadījumos var gan paplašināties, gan samazināties, taču jebkuram ir iespēja vērsties pie konkurences uzrauga ar jebkādu informāciju, kas var būt noderīga izvērtēšanas procesā, savukārt iespējama pārkāpumā iesaistītie var nākt un sadarboties, izmantojot Iecietības programmu.
Patlaban ģeopolitisku notikumu dēļ īpaša uzmanība tiek veltīta degvielas mazumtirdzniecībai, kur cenas nupat lec ļoti strauji augšā. Tam uzmanību pievērsis arī ekonomikas ministrs, būtībā paužot, ka tirgotājiem tomēr vajadzētu skaidrot reālos iemeslus cenu lēcienam. Vienlaikus, jāatzīst, arī degvielas tirdzniecībā gana daudz runāts par stipri līdzīgām, ja ne identiskām degvielas cenām. Arī KP ir pētījusi šo tirgu, bet pārkāpumi netika konstatēti, turklāt degvielas tirgotājiem ir savi argumenti, kāpēc cenas dažādos tīklos īpaši neatšķiras. Varbūt KP tuvākajos plānos ir arī degvielas mazumtirdzniecības tirgus pētīšana?
Jāsaprot, ka KP ir tiesībsargājoša institūcija, ko daudzi varbūt nemaz nezina, tostarp arī ne līdz galam izprot KP uzdevumus un pilnvaru apjomu. Skaidrs, ka iestāde noteikti arī plaši nediskutēs ar sabiedrību par to, kādas izpētes šobrīd tiek plānotas.
Bet sabiedrībai gribētos zināt…
Protams, ka gribētos zināt, bet tad mēs atkal atgriežamies pie tā pārsteiguma momenta. Jo skaidrs – ja iestāde veic kādas darbības, tad tām ir jābūt efektīvām un, lai to nodrošinātu, svarīgi ir nosargāt to informāciju vismaz līdz procesuālajām darbībām. Bet, nepārprotiet, lūdzu, šis manis teiktais ir vispārīgs skaidrojums un nav saistīts ar jūsu jautājuma kontekstu.
Mēs vienmēr esam sekojuši līdzi sabiedrībai aktuālām tēmām – vai tā ir pārtika vai degvielas cenu svārstības. Līdzīga situācija bija arī 2022. gadā, kad arī ģeopolitisku notikumu dēļ tika noteikti būtiski ierobežojumi naftas produktu importam no Krievijas, kā dēļ bija nepieciešams pārslēgties uz citiem naftas produktu piegādes kanāliem, kas, protams, veicināja cenu kāpumu. Un arī tam gan sabiedrība pievērsa pastiprinātu uzmanību, gan arī konkurences uzraugs uzsāka padziļinātu izpēti, kas rezultējās ar tirgus uzraudzības ziņojumu, kurā arī tika apsvērta un izmeklēta iespējamība par saskaņotām darbībām, taču KP to nekonstatēja. Tajā pašā laikā mēs līdz niansēm izpētījām un izpratām, kā vispār veidojas degvielas mazumtirdzniecības cena. Proti, sabiedrība nav pietiekami detalizēti informēta par to, ka 93% degvielas mazumtirdzniecības cenas nenosaka mazumtirgotājs. Lielāko daļu cenas veido nodevas un nodokļi, tad ir iepirkuma cena no vairumtirgotāja, un tad aptuveni 6–7% robežās ir uzcenojums, ko nosaka jau pats mazumtirgotājs. Turklāt cenas ir atšķirīgas, lai gan ir gana līdzīgas. Ja skatāmies, piemēram, uz Rīgu, tad dienas ietvaros degvielu atkarībā no DUS zīmola (automātiskās vai pilna servisa stacijas), ievērojot lojalitātes atlaides, var iegādāties ar līdz pat 10 centu atšķirību, bet nedēļas griezumā – vēl vairāk, ievērojot nedēļas nogales atlaides.
Mēs tiešām šim segmentam esam pievērsušies vairākkārt. Šķiet, vēl senāk bija arī izpētes lieta, kurā nekonstatēja pārkāpumu. Bijusi arī padziļināta tirgus uzraudzība, kurā arī nekonstatēja kādas indikācijas, kas liktu domāt, ka ir bijušas saskaņotas darbības. Turklāt jāatzīst, ka šobrīd konkurence degvielas mazumtirdzniecībā ir gana plaša un sīva. Taču vēlreiz uzsvēršu: protams, mēs turpinām uzraudzīt jebkuru tautsaimniecības nozari un arī šo, kas tomēr ir salīdzinoši koncentrēts tirgus. Un tas, ka nav kaut kādu konkrētu procesu šodien, nenozīmē, ka tādu nebūs rīt, jo KP reaģē uz ikvienu būtisku informāciju vai notikumu jebkurā jomā un sektorā.
Aizvien aktuāls ir arī jautājums par publisko – valsts un pašvaldību – kapitālsabiedrību iesaistīšanos dažādās uzņēmējdarbības jomās, tostarp arī tādās, kurās darbojas pietiekams skaits privāto kapitālsabiedrību un publiskajam sektoram nebūtu jāiesaistās, lai nodrošinātu kāda pakalpojuma iztrūkumu. Par šo runāts jau ilgstoši, tomēr aizvien redzams, ka publiskais sektors turpina iesaistīties uzņēmējdarbībā, savā ziņā kropļojot konkurenci. Kāds ir jūsu novērojums – šai situācijai ir tendence mazināties?
Šobrīd vispār šī publisko personu vērtēšana un līdzdalība ir aktualizējusies, patlaban Saeimā notiek diskusija par šo jautājumu un arī Konkurences padomes iesaisti līdzdalības pārvērtēšanā. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pants diezgan strikti patiesībā pasaka, kad publiska persona vispār var iesaistīties tirgū – tiek radītas stratēģiski svarīgas preces vai pakalpojumi, tiek pārvaldīti stratēģiski svarīgi īpašumi vai tiek novērsta kāda tirgus nepilnība. Tas būtībā nozīmē: ja tirgū ir pietiekams skaits dalībnieku un nepilnību nav, tad publiskai personai nebūtu tur jāiesaistās. Tie principā ir tādi trīs diezgan bināri gadījumi, ko definē minētais likums, un to jau neviens nav atcēlis.
KP loma līdz šim ir bijusi tāda konsultatīva rakstura, jo mums ir bijis jāvērtē konsultatīvi publiskas personas atsūtītais plāns par iesaistīšanos tirgū. Pašreizējās diskusijas ietvaros fokuss mazliet tiek pārvirzīts no konsultatīva rakstura izvērtēšanas uz iespēju KP piemērot konkurences neitralitātes principus. Es šo virzienu atbalstu, jo pēc būtības tā tiešām ir – KP konsultatīvā rakstura vēstules var ņemt un var neņemt vērā, jo «papīrs pacieš visu». Bet mūsu mērķis ir stiprināt KP lomu tieši neitralitātes uzraudzībā. Ko tas nozīmē? Likums būtībā pasaka, ka publiskajām personām nav aizliegts darboties kādā tirgū, bet tad viņiem ir tieši tādi paši nosacījumi kā jebkuram citam tirgus spēlētājam, taču, ja viņi ar savām darbībām kropļos konkurenci, tad KP būs pilnvarota arī rosināt pārkāpuma izpēti un piemērot sodu. Tādam mūsu skatījumā būtu jābūt šim normatīvajam regulējumam, un tas būtu daudz jēgpilnāks konkurences uzrauga pienesums.
Šobrīd attiecībā uz neitralitātes jautājumiem, kur mēs arī saskaramies, piemēram, ar AS Latvijas valsts meži (LVM) gadījumu, KP bija jāiziet šis obligātais sarunu procedūras posms, kas nosaka, ka KP nemaz nevar uzreiz, saskatot pietiekamu pazīmju kopumu, ierosināt lietu. Mēs varam uzsākt sarunu procesu, kas ir domāts ar mērķi atrisināt šo neatbilstību. Un, tā kā nevar ierosināt pārkāpuma lietu, tad nevar arī, piemēram, prasīt zaudējumu atlīdzību, kā tas ir citos Konkurences likuma pārkāpumu gadījumos, kur šādas tiesības cietušajiem ir.
Pieminējāt LVM – kāda vispār šajā jautājumā ir situācija? Šai tēmai patiesībā jau arī nav dažu mēnešu, bet krietni garāka vēsture. Tagad tas ir tā uzpeldējis salīdzinoši nesenā pagātnē. Kā jums šķiet – kādēļ tieši tagad šī tēma ir īpaši aktualizēta? Un vai šajā jautājumā varētu sagaidīt kādu loģisku virzību uz priekšu?
Tas nav tā, ka mēs kā iestāde būtu šobrīd aktualizējuši šo procesu. Mums kā iestādei jautājums par LVM uzturētajiem vēl 90. gados noslēgtajiem ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem izpētes procesā jau ir kopš 2022. gada, kad KP tika saņemts iesniegums par iespējamu prettiesisku rīcību saistībā ar ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem, to turpināšanu, pārjaunošanu un attiecīgi iespējamu konkurences kropļošanu. Tas, kas šeit jāsaprot – šis ir konkurences neitralitātes gadījums, tāpēc KP uzreiz, konstatējot arī faktus, kas iestādes ieskatā neatbilst godīgas konkurences principiem, nevarēja pāriet pārkāpuma izpētes stadijā. Jo Konkurences likuma regulējums, kas attiecas uz neitralitātes gadījumiem, paredz šo pārrunu procedūras uzsākšanu. Savukārt pirms tam tika veikta ļoti rūpīga situācijas izpēte. Protams, nav tā, ka, saņemot iesniegumu, uzreiz ir skaidri visi fakti, tādēļ tika pieprasīts liels daudzums informācijas no LVM, lai izprastu situāciju, minēto līgumu būtību, ietekmi, kādi koku veidi tiek novirzīti atsevišķiem kokrūpniekiem, nerīkojot publiskas izsoles, utt. Un pēc visas informācijas izpētes un analīzes 2024. gada beigās KP apkopoja visus iegūtos faktus un darīja zināmu savu viedokli LVM, ka ir uzsākta pārrunu procedūra, norādot argumentus, kas KP liek domāt, ka ir konstatēta neitralitātes problemātika, tostarp ka mūsu skatījumā minētie līgumi vairs neatbilst tiesiskajam regulējumam, tostarp būtībā jau 24 gadus līgumslēdzēju otras puses neveic virkni funkciju, ko tās bija apņēmušās darīt, jo kopš LVM izveidošanas tās īsteno LVM, kā to paredz normatīvi, līdz ar to, kā jau minēju, ir mainījies tiesiskais regulējums, tostarp arī attiecībā uz konkurences neitralitāti. Rezumējot – šis jautājums nav nokļuvis uz KP galda tagad, bet kopš laika, kad uzsākām izpēti. Attiecīgi 2024. gada beigās KP diezgan skaidri deva signālu, ka šeit mēs saskatām neatbilstību un uzsākam pārrunas. Attiecīgi KP plānoja sagaidīt no LVM rīcību, kas pārtrauks neatbilstību sarunu procesa ietvarā. Kādēļ šis jautājums šogad ir tā eskalējies? Jo šāgada februāra sākumu KP bija noteikusi kā galīgo termiņu neatbilstības pārtraukšanai, pretējā gadījumā normatīvi paredz KP tiesības ierosināt neatbilstības lietu. Tā kā no LVM nesekoja attiecīga rīcība, kas iestādes ieskatā novērš neatbilstību, KP ierosināja lietu, kas, starp citu, ir pirmā šāda veida lieta KP vēsturē. Attiecīgi šim jautājumam ir mainījies statuss no pārrunām uz neatbilstības lietu, kas attiecīgi nozīmē dažādu noteikto procesuālu darbību veikšanu.
Šobrīd notiek ļoti aktīva diskusija jautājumā par kriminālatbildības piemērošanu fiziskām personām karteļu konstatēšanas gadījumā. Protams, tam viens no iemesliem varētu būt salīdzinoši nesenā skaļā būvnieku karteļa lieta. Taču – kā jūs vērtējat šo ideju par kriminālatbildības piemērošanu karteļu dalībniekiem? Cik lielā mērā šādas sekas varētu samazināt vēlmi veidot un iesaistīties karteļos?
Šī tēma, kā pareizi sacījāt, kļuva aktuāla brīdī, kad izskanēja Augstākās tiesas spriedums būvnieku karteļa lietā, kur, protams, KP varbūt ir cits viedoklis. Bet būtībā – ja vispārīgi paskatāmies – mums kā iestādei būtu svarīgi saglabāt efektīvu rīcību un darbību tieši karteļu atklāšanā un novēršanā, jo tas manā ieskatā ir iestādes galvenais mērķis – lai mēs attīrītu uzņēmējdarbības vidi no šiem karteļiem, lai tie patiešām netraucētu ekonomisko izaugsmi. Manuprāt, šajā jomā KP ir ļoti efektīvi darbojusies administratīvā procesa ietvarā, jo tas mums ir ļāvis savu darbu veikt efektīvi. Ja paskatāmies uz KP darbības statistiku pēdējo 10 gadu laikā, esam atklājuši vairāk nekā 30 aizliegtas vienošanās, mums vidēji ik gadu ir 2–3 izpētes lietas.
Ja runājam par kriminālatbildību, kriminālprocesu, tur ir pilnīgi cits pierādīšanas standarts, tur ir noteikti atbildības noilguma termiņi, kas mūsu gadījumā nav un kas patiesībā var pat ļaut izvairīties šīm personām no kaut kādas atbildības. Tāpēc, ja runājam par efektīvu karteļu apkarošanu, manā ieskatā būtu jāsaglabā administratīvais process. Protams, vienmēr ir iespēja pilnveidot procesu, iestādei piešķirt vēl kādus instrumentus, piemēram, administratīvās atbildības pastiprināšanu arī fiziskajām personām – gan finansiāli, gan ar liegumu ieņemt noteiktus amatus.
Vēl varētu domāt par kādiem finansiāli stimulējošiem mehānismiem, piemēram, trauksmes cēlājiem – citās ES dalībvalstīs ir šāds mehānisms. Proti, cilvēkam ir finansiāla atlīdzība, ja viņš sniedz iestādei informāciju, kā rezultātā iestāde veiksmīgi izmeklē, atklāj un novērš aizliegtas darbības, piemēro sodu, un tad attiecīgi noteikts procents no piemērotās soda naudas tiek piešķirts trauksmes cēlājam.
Runājot būvnieku lietas kontekstā, tas, kas šobrīd būtu jādara – normatīvos precīzāk jāatrunā un jāuzlabo starpinstitucionālās sadarbības mehānismi, tostarp iegūto izmeklēšanas materiālu nodošanā citai izmeklēšanas iestādei, tostarp par materiāliem, kas iegūti operatīvās darbības ceļā (būvnieku lietas ietvaros tas bija strīda objekts – vai KP bija tiesīga tos izmantot kā pierādījumus karteļa izmeklēšanas procesā – red.). Šī nianse tad arī būtu jāprecizē, un patlaban tas arī aktīvi tiek diskutēts Saeimas Juridiskajā komisijā.
Bet atgriežoties pie kriminālatbildības noteikšanas – tur ir vairāk jautājumu nekā atbilžu, jo, manuprāt, mēs nedrīkstam ļoti pārsteigties ar kaut kādu regulējuma maiņu vai paralēla regulējuma ieviešanu. Tas varētu traucēt KP veikt efektīvu izmeklēšanu. Te arī ir jautājums – vai šāds regulējums negatīvi neietekmētu iecietības programmas piemērošanu? Jo, piemēram, pat ja tiktu atrunāts, ka šādos gadījumos tiek nodrošināta imunitāte pret kriminālvajāšanu, tas tik un tā varētu būt kā atturošs elements, jo nenotiek vienlaikus. Proti, ja tu ierodies KP iecietības programmas ietvaros, tev neviens nepiešķir uzreiz kādu imunitāti, jo tev ir jākvalificējas kritērijiem, un tikai gala lēmumā tiek pieņemts lēmums par atbrīvošanu vai neatbrīvošanu no atbildības. Ja cilvēks zina, ka par noteiktām darbībām draud individuāla kriminālatbildība, tas, visticamāk, atturēs viņu no vēršanās KP. Turklāt arī vairumā ES dalībvalstu konkurences lietās tiek piemērots administratīvais, nevis kriminālprocesuālais process.
Protams, mēs kā iestāde esam bijuši un aizvien esam par efektīvu karteļu apkarošanu un to arī veiksmīgi īstenojam, taču katrā ziņā ir būtiski vispirms rūpīgi izvērtēt visus potenciālos ieguvumus un riskus pirms gala lēmuma pieņemšanas, lai beigās iecerētā efekta pieauguma rezultātā nenāktos secināt, ka šie ir savstarpēji traucējoši mehānismi.
Kādi ir kopumā KP plāni nākotnes skatījumā? Respektīvi, kas ir tie uzstādījumi, kurus jūs kā KP vadītāja esat noteikusi par svarīgiem nākotnes kontekstā? Un kas ir mainījies KP ikdienas procesos?
Mans fokuss ir virzīts uz mērķtiecīgu konkurences tiesību uzraudzību. Manuprāt, mēs to esam arī veiksmīgi ieviesuši. Ja paskatāmies pagājušā gada rezultātus – esam pabeiguši septiņas augstas prioritātes izpētes lietas, iedarbinājuši Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumu, jo mūsu lietvedībā pērn bija pirmā pārkāpuma lieta pret Maxima Latvija, kur konstatējām, ka Maxima Latvija vienpersoniski uzspiež piegādātājiem līguma nosacījumus attiecībā uz cenu, izmantojot savu tirgus varu. Esam aktīvāk pievērsušies mazumtirdzniecības sektoram, jo arī gada sākumā reorganizējām divas struktūras iestādē, izveidojot jaunu, kas tieši nodarbojas ar šiem jautājumiem, un tam ir savi rezultāti – aktīvā lietvedībā šobrīd arī jauni uzsākti procesi.
Arvien lielāka nozīme mūsu darbā ir datu analītiķiem, kā arī dažādiem digitālajiem rīkiem, un arī te esam pavirzījušies uz priekšu, jo mums ir pirmās izpētes, kas balstās tieši šādos datos, nevis iesniegumā vai kādas tiesībsargājošās iestādes sniegtā informācijā. Šādu modernu instrumentu izmantošana ir solis uz priekšu, un tas ļauj mums būt proaktīviem.
Pērn, balstoties uz monitoringa datiem, mēs ierosinājām lietu par vertikālu aizliegtu vienošanos kafijas automātu izplatīšanas tirgū un arī tiesa deva sankciju procesuālām darbībām, balstoties uz šāda veida datiem. Šogad šo lietu pabeigsim un tās ietvaros esam ļoti veiksmīgi sadarbojušies ar Baltijas kolēģiem, jo pērn gada sākumā šīs sadarbības ietvaros vienlaikus visās Baltijas valstīs veicām procesuālās darbības.
Šāgada prioritātēs esam iezīmējuši, ka mums būs 10 augstas prioritātes izpētes lietas, kur īpašu uzmanību pievērsīsim karteļiem, pārtikas mazumtirdzniecības sektoram un konkurences neitralitātes jautājumiem. Vienlaikus izmantosim arī mūsu preventīvos mehānismus, jo paralēli citām darbībām mēs veicam arī prevencijas procedūras. Tāpat ir vairāki procesi iesākti, balstoties uz digitālo rīku izmantošanas rezultātiem, piemēram, turpinām attīstīt karteļu skrīninga rīku, kas ļaus laikus identificēt iespējamos pārkāpumus iepirkumu vidē. Strādājam pie tā, lai, piemēram, turpmāk apvienošanās ziņojumus varētu iesniegt e-formātā. Pilnveidosim normatīvo regulējumu, attīstīsim nozaru konkurētspējas pārskatu.
Ik pa trim gadiem veicam arī aprēķinus par to, kāds ir sabiedrības ieguvums no KP darba, un jāatzīmē, ka pēdējo trīs gadu periodā KP darba radītais ieguvums sabiedrībai bijis 44 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka katrs KP darbībai piešķirtais eiro rada vidēji deviņu eiro ieguvumu sabiedrībai. Mēs arī redzam, ka sabiedrība mums uzticas, jo regulāri sniedz dažādu vērtīgu informāciju. Jo mūsu galvenais mērķis ir nodrošināt godīgu konkurences vidi, jo tikai spēcīga un godīga konkurence vispār ir pamats dažādām inovācijām un ekonomiskajai izaugsmei.