To Dienai sacīja vairāki neformāli aptaujāti Latvijas iedzīvotāji. Viņi arī norādīja, ka ir diezgan droši par to, ka telefonkrāpnieku lamatās gan neiekristu, jo aizdomīgo sarunu pārtrauktu nekavējoties bez jebkāda paskaidrojuma un arī nobloķētu zvanītāja numuru.
Tomēr dažādu iestāžu un organizāciju apkopotie dati rāda, ka tieši telefonkrāpnieki joprojām rada lielus zaudējumus un darbojas intensīvi.
Jāuzmanās no viltus investīcijām
Latvijā ir augsts zaudējumu apjoms no telefonkrāpniecības un investīciju viltus shēmām. Par to liecina globālā mērogā strādājošās digitālo maksājumu kompānijas Visa stratēģijas un konsultāciju struktūrvienības Visa Consulting and Analytics (VCA) pētījums.
Šajā pētījumā tika analizēti krāpniecības riski un to novēršana Baltijas maksājumu sektorā.
VCA pētījuma gaitā ir secināts, ka Latvijā krāpniecības rezultātā zaudējumi pieauguši no 12,7 miljoniem eiro 2023. gadā līdz 15,5 miljoniem eiro 2024. gadā.
2025. gada pirmajos astoņos mēnešos zaudējumi sasniedza 7,8 miljonus eiro, no tiem telefonkrāpnieku nodarītie zaudējumi bija 4,3 miljoni eiro, bet investīciju krāpniecības rezultātā zaudēti aptuveni trīs miljoni eiro.
«Krāpniecība kļūst profesionālāka un labāk koordinēta. Mēs redzam arvien komplicētākas telefonkrāpniecības un investīciju shēmas, kurās tiek izmantotas sarežģītas metodes, lai radītu uzticību un steidzamības sajūtu. Sadarbības turpināšana starp bankām, telekomunikāciju operatoriem un valsts iestādēm būs īpaši svarīga arī pēc Eiropas Savienības Maksājumu pakalpojumu direktīvas 3 un Zibmaksājumu regulas prasību spēkā stāšanās, kas paredz jaunus drošības nosacījumus,» situāciju raksturo Visa vadītājs Baltijā Juris Paegle.
Jāatgādina, ka, arī pēc Finanšu nozares asociācijas (FNA) datiem, tieši telefonkrāpnieki rada lielākos riskus. 2025. gadā Latvijā četru lielāko banku klientiem šādā veidā izkrāpti 6,5 miljoni eiro, veidojot lielāko daļu no kopējiem iedzīvotāju zaudējumiem krāpniecības rezultātā, ir aprēķinājusi FNA un, atsaucoties uz Valsts policiju, norāda, ka «balss zvanu krāpniecība pērn veidoja 64% no visiem kopējiem krāpšanas gadījumiem».
VCA pētījumā ir secināts tas pats, uz ko iepriekš vērsuši uzmanību banku pārstāvji, – telefonkrāpnieki bieži uzdodas par banku, policijas, kā arī par dažādu valsts iestāžu pārstāvjiem, sarunas laikā cenšoties radīt steidzamības izjūtu, un mudina nolūkotos upurus atklāt savus personas un finanšu datus vai arī mudina upuriem pašiem pārskaitīt naudu uz tā dēvētajiem «drošajiem kontiem», kas patiesībā ir blēžu konti.
Vērtējot psiholoģiskā aspektā, kļūt par telefonkrāpnieku upuri liels risks ir impulsīviem cilvēkiem, kuri pieraduši rīkoties ātri, bez domāšanas, un vēl arī tāda rakstura cilvēkiem, kuri pēc savas būtības ārkārtīgi uzticas svešiniekiem.
Toties, vērtējot praktiskā aspektā, kļūt par telefonkrāpnieku upuri liels risks ir tiem cilvēkiem, kuri bez vilcināšanās mēdz atbildēt uz visiem zvaniem no svešiem tālruņa numuriem.
Protams, privātie apstākļi un profesionālie pienākumi var būt tādi, ka uz zvaniem no svešiem tālruņa numuriem ir jāatbild. Taču cilvēkam, kuram nav nekādas saistības ar ārvalstīm, nav loģiska iemesla atbildēt zvanam, piemēram, no Spānijas, Luksemburgas, Apvienotās Karalistes vai pat kādas Āfrikas valsts numura (ir bijuši arī tādi gadījumi, kad zvana no Āfrikas valsts numura).
Savukārt kļūt par investīciju krāpniecības upuriem liels risks ir tiem cilvēkiem, kuri nolēmuši pelnīt naudu, ieguldot to finanšu risinājumos, bet kuri īsti neizprot to, cik liela prognozētā pelņa ir reāla un kad solītā pelņa ir pārāk liela, lai būtu atbilstoša godīgiem spēles noteikumiem.
«Investīciju krāpniecībā komunikācijas process un psiholoģiskā manipulācija notiek ilgākā periodā, kā rezultātā daļa upuru veic vairākus naudas pārskaitījumus, pirms vispār saprot, ka ir apkrāpti,» brīdina Visa pārstāvji.
VCA pētījumā uzsvērta arī tiesībsargājošo iestāžu un finanšu industrijas sadarbība krāpšanas tīklu izjaukšanā. 2025. gada oktobrī Eiropas Policijas biroja Europol koordinētā starptautiskā operācijā tika konfiscētas 1200 tā dēvētās SIM vārtejas un 40 000 aktīvu SIM karšu, kas bija saistītas ar tūkstošiem krāpšanas gadījumu visā Eiropā. Izmeklēšanā atklātas saiknes gan ar Latvijas mēroga krāpnieku tīkliem, gan ar pārrobežu krāpnieku tīkliem.
«Strādājot ar finanšu iestādēm visā Baltijā, mēs redzam, kā digitālo maksājumu attīstība rada gan jaunas iespējas, gan jaunus riskus. Baltija ir viens no digitāli attīstītākajiem reģioniem Eiropā. Krāpniecības novēršanai jābūt integrētai maksājumu plūsmās jau pēc noklusējuma, nevis jādomā par to tikai pēc krāpniecības fakta konstatācijas,» uzskata Visa Consulting & Analytics vadītājs Ziemeļvalstīs un Baltijā Kristians Fēglers.
Bloķē aizdomīgos zvanus
Elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu sniedzēja Bite Latvija bezmaksas drošības risinājums 2025. gadā kopumā bloķējis 2,4 miljonus krāpniecisku zvanu. 53% bloķēto zvanu bija veikti, izmantojot neidentificējamus numurus, savukārt 46% bija veikti, uzrādot nepatiesu zvana veicēja atrašanās vietu.
«Noziedzniekiem vairs nav jābūt augsta līmeņa profesionāļiem – pietiek ar automatizētiem risinājumiem un vienkāršiem psiholoģiskas ietekmes paņēmieniem,» skaidro Bite Latvija iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš un norāda, ka tehnoloģiju attīstība ļauj krāpniekiem veikt apjomīgu skaitu zvanu – no desmitiem līdz simtiem vai pat tūkstošiem zvanu dienā. Tas ļauj īstenot krāpniecību masveidā un automatizēti, izmantojot dažādas zvanu centrāļu konfigurācijas un virtuālos numurus. Turklāt zvana saņēmēja ekrānā var parādīties Latvijas numurs, lai gan zvans faktiski tiek veikts no ārvalstīm vai ar kādas tehnoloģijas palīdzību.
Nākotnē «bez tiesiska regulējuma un papildu kontroles mehānismu ieviešanas telefonkrāpniecības apmēri turpinās augt un to novēršana kļūs arvien sarežģītāka», uzsver H. Eriņš.
Būtiski ņemt vērā, ka krāpnieciskie zvani ir globāla mēroga problēma, kas patlaban pasaulē ir izplatīta ļoti plaši.
«Piemēram, Lielbritānijā neatkarīgais regulators Ofcom jau ir noteicis prasības operatoriem, lai ierobežotu krāpnieciskus zvanus, īpaši gadījumos, kad zvani no ārvalstīm uzrādās kā vietējie telefona numuri. Savukārt ASV tiek ieviesta zvanu autentifikācijas sistēma STIR/ SHAKEN, kas palīdz pārbaudīt, vai zvanītāja numurs ir īsts, un samazina iespējas krāpniekiem viltot numurus,» norāda eksperts un turpina: «Lietuvā kopš 2024. gada operatoriem ir tiesības automatizēti pārbaudīt īsziņās iekļautās saites. Aizdomīgos gadījumos informācija tiek nodota Nacionālajam kiberdrošības centram un riskantās saites tiek iekļautas melnajā sarakstā, turpmāk bloķējot tās. Papildu tam pērn oktobrī stājās spēkā vēl stingrāki drošības pasākumi tīkla savienojumu jomā, operatoriem nosakot par pienākumu bloķēt zvanus no ārvalstu operatoriem, kas nelikumīgi izmanto Lietuvas numerācijas plāna numurus, kā arī zvanus no numuriem, kuru lietošanai nav izsniegta regulatora atļauja vai kuri neatbilst viesabonēšanas nosacījumiem.»
Multipakalpojumu uzņēmums Tele2 jau iepriekš ir informējis, ka aizvadītajā gadā novērsis 163 miljonus apdraudējumu digitālajā vidē. Krāpnieki īpaši aktīvi bijuši 2025. gada pēdējos trīs mēnešos, kad kopumā novērsti 68 miljoni apdraudējumu. Tele2 apkopotie dati rāda, ka ik dienu vidēji tiek bloķēti arī 4000 krāpnieciska rakstura zvanu un 5000 īsziņu.
Mobilo sakaru operators LMT arī jau iepriekš ir informējis, ka ieviesis īpašu risinājumu krāpniecisku zvanu ar viltotiem numuriem identificēšanai un automātiskai bloķēšanai. Jau pirmajās dienās pēc ieviešanas sistēma novērsusi vairāk nekā 240 000 krāpniecisku zvanu mēģinājumu, bloķējot līdz pat 70% krāpniecisku izsaukumu no ārvalstīm un tādējādi būtiski mazinot riskus, sacīts informācijā, ko sagatavojis LMT grupas sabiedrisko attiecību vadītājs Valdis Jalinskis.
Visos LMT pieslēgumos ar internetu ir iekļauts kiberdrošības rīks, kas brīdina par bīstamām saitēm un bloķē piekļuvi tām. 2025. gadā tas novērsa vairāk nekā vienu miljardu kiberdraudu no 104 miljoniem ļaunprātīgu vietņu.
Ielaužas digitālajās sistēmās
Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūras ENISA 2025. gada pārskats rāda, ka 21% gadījumu kibernoziedznieki ir iekļuvuši dažādu organizāciju IKT sistēmās, jo tām radusies ievainojamība dažādu iemeslu dēļ, to vidū arī neatjauninātu programmatūru dēļ.
Nopietns drauds uzņēmumu un iestāžu kiberdrošībai ir «tādu programmatūru izmantošana, kurām nav uzstādīti aktuālie drošības atjauninājumi, tādējādi pakļaujot riskam gan sensitīvus datus, gan ikdienas darbības nepārtrauktību. Iekļūstot IKT sistēmā, uzbrucēji var, piemēram, nozagt datus, uzstādīt ļaunatūru vai sagatavot augsni izspiedējvīrusa uzbrukumam. Kritiskākajos scenārijos kiberuzbrukumi var paralizēt uzņēmuma vai iestādes darbu uz vairākām dienām vai pat nedēļām», skaidro elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja Bite Latvija platjoslas un IKT infrastruktūras direktors Dmitrijs Ņikitins.
Iemesli, kuru dēļ uzņēmumos un iestādēs programmatūru versijas netiek atjauninātas, visbiežāk ir divi – pirmkārt, kompetentu speciālistu trūkums, otrkārt, nepietiekamas finanses. Rezultātā palielinās kiberdrošības incidentu risks.
Arī programmatūru ražotāja Microsoft 2025. gada kiberdrošības apskata dati liecina, ka 18% kiberdrošības incidentu sākās situācijās, kad IKT risinājumos tika izmantotas novecojušas programmatūras versijas, kurām nav uzstādīti aktuālie drošības atjauninājumi ievainojamību novēršanai.
«Kibernoziednieki nepārtraukti izstrādā arvien jaunas uzbrukumu metodes, un, ja programmatūrai netiek regulāri veikti drošības atjauninājumi, tā paliek bez aizsardzības. Tas ir kā atstāt vaļā durvis iebrucējiem. Savukārt, lietojot nelicencētu programmatūru, kritiskās situācijās vispār nav pieejams tehniskais atbalsts. Rezultātā pat salīdzinoši neliels incidents var pāraugt nopietnā drošības problēmā ar būtisku ietekmi uz uzņēmuma darbību, datu drošību un reputāciju,» mudina ņemt vērā D. Ņikitins.
Latvijā 44% mazo un vidējo uzņēmumu īsteno pamata kiberdrošības pasākumus, piemēram, ir ieviesuši pretvīrusu programmas, bet nav veikuši lielus ieguldījumus kiberdrošībā. 18% mazo un vidējo uzņēmumu kiberdrošībai pievērš pastiprinātu uzmanību. No tiem 12% apzinās tās stratēģisko lomu uzņēmuma darbībā, savukārt 6% uzņēmumu kiberdrošība ir pastāvīgs uzmanības objekts ikdienas darbībā. 28% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu kiberdrošība pagaidām nav bijusi prioritāte, secināts aptaujā, ko banka Luminor veikusi sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat.
«Visā pasaulē pieaug datu zādzību skaits no uzņēmumu IKT sistēmām, un no uzņēmumiem tiek izkrāptas arī lielas naudas summas, kas sasniedz simtiem tūkstošu eiro. Tieši kiberdrošības risinājumi palīdz pasargāt uzņēmuma intelektuālo īpašumu, aktīvus un operētājsistēmas, kā arī uzņēmuma un klientu datus pret tīšu vai netīšu informācijas noplūdi,» aicina apzināties bankas Luminor informācijas drošības eksperte Līga Bārdiņa.
Blēži uzglūn arī senioriem
Finanšu krāpniecība, kas ietverta romantikas aizsegā, nav izplatītākā naudas izblēdīšanas forma, tomēr var apdraudēt visdažādākā vecuma cilvēkus, arī seniorus ar lielu dzīves pieredzi. Par to nesen brīdinoši vēstīja banka Citadele.
Pēdējo sešu mēnešu laikā banka Citadele, analizējot klientu maksājumus, identificējusi aptuveni 30 romantiskās krāpniecības gadījumu. Visi cietušie ir vecāki par 60 gadiem, vairāki pārsnieguši 80 gadu slieksni. Vidējā summa, kas parasti tiek pārskaitīta vienā maksājumā, ir 200 līdz 500 eiro.
«Krāpnieki apzināti izvēlas pieprasīt tādas summas, kas iekļaujas senioru ikdienas maksājumu paradumos, proti, 200–300 eiro robežās. Regulāri veicot šādus maksājumus, kopējie zaudējumi var kļūt ievērojami,» skaidro bankas Citadele Krāpšanas novēršanas daļas vecākais krāpšanas analītiķis Mārtiņš Kreicbergs.
Romantiskās krāpniecības klasiskā shēma ir tāda, kad sociālajos tīklos, piemēram, Facebook.com, pēkšņi sāk rakstīt kāds svešinieks. Nereti par upuri krīt dāmas vecumā ap 60 gadiem, kuras pašas apzināti meklē attiecības un šim mērķim izmanto virtuālo vidi. Sociālajos tīklos dāmai uzmanību pievērš šķietami ideāls cilvēks – atraitnis, pēc profesijas ārsts, naftas platformas darbinieks, ANO pārstāvis vai pat ģenerālis kaut kur Āfrikā. Strādā «cēlu darbu», raksta aizkustinošas ziņas, sūta fotogrāfijas, zvana, taču nekad netiek izmantotas video zvana iespējas. Pēc ilgstošas sarakstes notiek «nelaime» – pēkšņi vajadzīga nauda pases nokārtošanai, aviobiļetei uz Latviju vai medicīniskai palīdzībai. Par upuri kritusī persona naudu pārskaita, taču ar to nekas nebeidzas. Naudu vajag atkal, jo «nelaimes» turpinās.
Ir pamats uzskatīt, ka šādās lamatās biežāk mēdz iekrist sievietes, taču ne tikai. Arī visu vecumu vīriešiem var gadīties iekrist romantiskas finanšu krāpniecības lamatās, kad ar iežēlinošu vēstījumu un šķietami nelaimē nonākušas skumjas daiļavas foto tiek izvilināta nauda. Vienmēr jāatceras – ja sarakstes laikā parādās lūgumi pēc naudas, tad notiek finanšu krāpniecība, nevis attiecību veidošana.
Banka seko līdzi klientu maksājumiem un pievērš uzmanību situācijām, kad cilvēki sāk veikt pārskaitījumus uz ārvalstu kontiem, kas viņiem nav raksturīgi. «Ļoti bieži redzam, ka uz vienu un to pašu kontu naudu pārskaita vairāki mūsu klienti. Šādus kontus identificējam un bloķējam, Krāpnieki kontus mēdz ātri mainīt,» stāsta M. Kreicbergs.
Aizdomīgu maksājumu gadījumos klientiem tiek lūgts sazināties ar banku. Tiek uzdoti konkrēti jautājumi – kas ir naudas saņēmējs, kā klients viņu pazīst, par ko tiek maksāts. Bieži cilvēki nespēj atbildēt. Vēl biežāk – vispār ar banku nesazinās.
«Ja banka redz, ka tā ir krāpšana, pat ja klients vēlas veikt maksājumu, mēs to neļaujam un aicinām iepazīsties ar krāpšanas informāciju. To var izdarīt, piemēram, vietnē Neuzkeries.lv. Bankas mērķis nav ierobežot klientu, bet gan aizsargāt viņa līdzekļus,» uzsver bankas Citadele pārstāvis.
Kad krāpniekiem vairs neizdodas saņemt naudu tieši, reizēm viņi izmanto citu shēmu – lūdz pārskaitīt naudu citiem cilvēkiem, lai tie to nosūta tālāk. Šādā gadījumā jāatceras, ka tas var būt bīstami.
«Ja kontā ienāk nauda no nepazīstamas personas un vēlāk tiek konstatēta krāpšana, klientam var draudēt konta slēgšana un pat kriminālatbildība. Diemžēl daudzi cilvēki, it īpaši seniori, neapzinās, kas ir starpnieka konts jeb konts, kurā ienāk nauda ar mērķi to uzreiz aizskaitīt tālāk. Viņiem galvenais ir veikt šo maksājumu, lai aizskaitītu naudu savam sociālajos tīklos sastaptajam simpātiju objektam,» brīdinoši norāda M. Kreicbergs.
Secinājumi par blēdībām
2025. gada pirmajos astoņos mēnešos Latvijā
- finanšu krāpniecības radītie zaudējumi sasniedza 7,8 miljonus eiro
- telefonkrāpniecība radīja 4,3 miljonus eiro lielus zaudējumus
- investīciju krāpniecība radīja zaudējumus aptuveni trīs miljonu eiro vērtībā
- bankas Latvijā novērsa aptuveni 8,2 miljonus eiro lielus potenciālos zaudējumus
- pērn rudenī Eiropas Policijas biroja Europol vadītās operācijas izjauca plaša mēroga krāpšanas infrastruktūru, kas saistīta arī ar Latviju
Lai apkarotu finanšu krāpniecību, jāveic
- ieguldījumi krāpšanas atklāšanā jau tās veikšanas brīdī
- ciešāka informācijas apmaiņa starp nozarēm
- koordinēta rīcība visā maksājumu ekosistēmā
- nepārtraukta sabiedrības izglītošana
- jāstiprina vispārēja izpratne par to, ka, attīstoties digitālajiem maksājumiem, attīstās arī krāpšanas metodes
Avots: kompānijas Visa struktūrvienības Visa Consulting and Analytics pētījums
Ieteikumi drošībai
Lai mazinātu riskus iekrist finanšu krāpnieku lamatās
- pārskatiet, kāda informācija par jums ir publiski pieejama (piemēram, sociālajos tīklos un saziņas vietnēs), un dzēsiet vai paslēpiet to, kas nav jāzina ikvienam svešiniekam
- neuzticieties svešiniekiem, kas pauž neadekvātu draudzīgumu
- ja nav vēlmes iepazīties, neatbildiet uz svešinieku ziņām sociālajos tīklos
- ja iepazīšanās tomēr notiek, obligāti sazinieties videozvanā
- profila bildi var ievietot Google attēlu meklētājā, lai pārliecinātos, vai tā nav zagta, ja pašam tas ir sarežģīti, lūdziet palīdzību kādam, kuram par šiem jautājumiem ir izpratne
- ja sarakstes laikā parādās lūgumi pārskaitīt naudu, tas liecina par finanšu krāpniecību, nevis attiecību veidošanu
- pirms veikt maksājumu pēc svešinieka lūguma, var prasīt padomu bankai, lai noskaidrotu, vai tas būs drošs
- esiet piesardzīgi ar zvanītājiem vai ziņām, kas rada steigu
- izmantojiet grūti uzminamas paroles, divpakāpju autentifikāciju un ierīču atjauninājumus
- informējiet par krāpšanas mēģinājumiem, jo tas var palīdzēt apturēt plašākas shēmas
Avoti: LMT un banka Citadele