Kā jūs raksturotu pašreizējo situāciju atkritumu apsaimniekošanas nozarē Latvijā?
Nozare piedzīvo transformāciju – atkritumi kā resurss atkārtotu izejvielu ražošanai nav tikai saukļi, pieaugot šķirošanas apjomiem, tā kļūst par realitāti. Kā simbolisks solis šim bija nozares asociācijas nosaukuma maiņa no Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas uz Latvijas Aprites saimniecības uzņēmumu asociāciju. Nozarei paplašinot darbības loku, daļēji paliek iepriekšējie izaicinājumi – piemēram, veicināt šķirošanu, padarīt to ērtāku un saprotamāku katram iedzīvotājam, efektivizēt, digitalizēt pakalpojumus, attīstīt infrastruktūru. Tagad nāk klāt jauni – pārstrādes un ražošanas jaudas, otrreizējo izejvielu tirgus noieta veicināšana un tamlīdzīgi. Mēs CleanR Grupā šo pieeju saimniekošanā ieviesām vieni no pirmajiem, to mudinām darīt arī citus, jo uzskatām, ka tā ir mūsu kopējā atbildība.
Rīga ir lielākā atkritumu radītāja. Kā jūs raksturotu situāciju Rīgas valstspilsētā?
Rīgā turpina pieaugt šķiroto atkritumu īpatsvars: 2019. gadā tie bija vien 20% no kopējā sadzīves atkritumu apjoma, 2025. gada pirmajā pusē bija sasniegti jau 43%. Tas ne tikai palīdz rūpēties par apkārtējo vidi, bet arī ļauj iedzīvotājiem ietaupīt, jo pareizi sašķirotus atkritumus apsaimniekotāji izved bez maksas. Lai šo pozitīvo tendenci stiprinātu, galvaspilsēta ievieš jaunus noteikumus, kas paredz būtiskas pārmaiņas – sākot no 2027. gada marta, visiem Rīgas iedzīvotājiem būs pienākums šķirot atkritumus.
Rīga šajā ziņā ir līdere. Redzam, ka pieaug gan sabiedrības izpratne par šķirošanas nozīmi, gan arī politiskā griba ieviest stingrākus noteikumus. Rīga šobrīd aktīvi virzās uz sistēmu, kurā atkritumu šķirošana nav tikai brīvprātīga izvēle, bet gan strukturēta un kontrolējama prakse. Tas nozīmē, ka atkritumu apsaimniekotājiem jānodrošina ne tikai infrastruktūra, bet arī sabiedrības izglītošana un kontrole.
Katrs nākamais procentpunkts šķirošanas apjomu pieaugumā ir sasniedzams arvien grūtāk. Un to varam teikt no pieredzes – CleanR apsaimniekotajās teritorijās ir vidēji par 2 procentpunktiem augstāki šķirošanas apjomi nekā pārējā Rīgā. Šķietami mazs skaitlis, bet tas rezultējas par 60 tūkstošiem kubikmetru mazāk noglabātos atkritumos. Šo rezultātu noslēpums ir investīcijas infrastruktūrā – apjomīgas investīcijas pazemes konteineros, kas uzlabo pilsētvides estētiku, novērš smaku un kaitēkļu riskus, sniedz plašākas iespējas iedzīvotājiem pašapkalpoties digitāli tiešsaistē, personalizējot izvešanas biežumu un konteineru tilpumus.
Kopumā labāka pakalpojuma vadība noved pie tā, ka sociāli vēlama rīcība kļūst par labāko izvēli. Pašvaldības rokās ir liela atbildība saglabāt un veicināt attīstību šajā virzienā arī turpmāk. Te kritiski ir pilsētai pārliecināties, lai atkritumu operatori atbildīgi izturētos pret sašķiroto atkritumu plūsmu, nodrošinot tās caurspīdīgu pārvaldību un izsekojamību.
Kā vērtējat Rīgas pašvaldības plānus no 2027. gada ieviest stingrākas prasības atkritumu šķirošanai?
Šie plāni ir loģisks un nepieciešams solis. Rīga ir Latvijā pirmā pašvaldība, kas sistemātiski skatās uz atkritumu šķirošanas jaudu palielināšanu, vides ilgtspēju un kopējo valsts atkritumu plānā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Arī citas pašvaldības skatās uz obligātas šķirošanas ieviešanu, taču Rīga jau ir nākamajā posmā, kur dalīta atkritumu savākšana ir obligāta arī privātmājām. Tas būtiski mainīs spēles noteikumus: līdz šim šķirošana bieži bija atkarīga no iedzīvotāju iniciatīvas vai apsaimniekotāja aktivitātes, turpmāk tā kļūs par pienākumu. Gribas vēlēt, lai Rīgai izdodas. Labs priekšnoteikums ir – ka jaunie noteikumi sakrīt ar jauno pakalpojuma iepirkuma periodu un iedzīvotājiem būs jāpārslēdz līgumi. Te gan no risku vadības jāpiebilst, ka mūsu ieskatā iepirkumā ir nepietiekami mehānismi, lai novērtētu pretendentu pieredzi un spēju izpildīt pakalpojumu. Pagaidām Rīga nav izdarījusi neko, lai sevi pasargātu no kāda, kurš joka pēc, ļaunprātīgi vai neapzinoties izmaksas, sasola kaut ko, bet neizpilda un paredzētajā trīs mēnešu termiņā nosola, bet neuzsāk līguma izpildi. Konkursā nav nedz finanšu garantiju, nedz līgumsodu par būtisku noteikumu neizpildi – to gan uzskatām par augsta riska spēli, kas pat mazākajā zonā Rīgā apdraud vairāk nekā 100 tūkstošu iedzīvotāju tiesības saņemt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu.
Kādas būs galvenās izmaiņas iedzīvotājiem līdz ar jaunajiem noteikumiem?
Svarīgākā izmaiņa – šķirošana kļūs obligāta visiem. 2027. gadā, sākoties jaunajam atkritumu apsaimniekošanas periodam, gan atkritumu apsaimniekotājiem, gan iedzīvotājiem būs skaidri definēti pienākumi. Apsaimniekotājam būs jānodrošina, ka pie katra īpašuma ir pieejami konteineri dalītai atkritumu vākšanai, kā arī jāveic to regulāra tukšošana un mazgāšana. Savukārt iedzīvotājiem vairs nebūs iespēju izvēlēties – šķirot vai nešķirot – tas būs pienākums. Katram īpašumam jābūt konteineriem sadzīves atkritumiem, jauktajam iepakojumam, bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem, atsevišķos gadījumos arī stiklam. Izņēmumi būs tikai noteiktos gadījumos – piemēram, ja īpašumā tiek veikta kompostēšana vai ir saņemta pašvaldības atļauja neizvietot biokonteineru.
Vai jaunie noteikumi ietekmēs pakalpojuma cenu iedzīvotājiem?
Par šo runāt ir pāragri. Noteikumu maiņa sakrīt ar jauno pilsētas atkritumu apsaimniekošanas iepirkuma periodu, tāpēc nav šaubu, ka šobrīd visi nozares uzņēmumi vēl tikai izsver savas iespējas un atbilstību jaunajām prasībām. Objektīvi – pirmām kārtām cenas noteikti ietekmēs augošais dabas resursu nodoklis un pieaugošās atkritumu noglabāšanas poligonu izmaksas. Tomēr arī ar jaunajiem noteikumiem un jaunajām prasībām Rīga piesaka vēlmi turpināt uzlabot pakalpojuma kvalitāti – biežāka konteineru mazgāšana, labāki sanitārie apstākļi, papildu infrastruktūra, mazāka tilpuma konteineru izvēle, tātad biežāka tukšošana ir tikai dažas no jaunajām prasībām, kas arī atstāj iespaidu uz cenu. Novērtējot prasību komplektu, pirmajā acu uzmetienā tas var ietekmēt pakalpojuma cenas, tomēr šobrīd speciālisti strādā, lai meklētu risinājumus, kā ar modernāku tehniku, procesu digitalizāciju, optimizētu loģistiku padarīt pakalpojumu efektīvāku, tātad arī izdevīgāku gala patērētājam. Turklāt jāņem vērā, ka šķirojot iedzīvotāji var samazināt savus izdevumus ilgtermiņā.
Kā šīs izmaiņas ietekmēs pašu nozari un uzņēmumus?
Nozarei tas nozīmē būtisku papildu slodzi, bet mēs uz to raugāmies vienlaikus arī kā uz iespēju attīstībai. Mums būs jāpalielina infrastruktūras kapacitāte, jāoptimizē loģistika un jānodrošina augstāka pakalpojumu kvalitāte. Vienlaikus šīs izmaiņas rada arī lielāku skaidrību. Līdz šim bija situācijas, kad klienti izvēlējās tikai minimālo pakalpojumu apjomu, turpmāk tas vairs nebūs iespējams. Klients nevarēs noslēgt līgumu bez pilnās pakalpojumu paketes. Tas nozīmē, ka sistēma kļūs efektīvāka pārvaldībā – gan uzņēmumiem, gan pašvaldībai.
Papildus tam būtiska loma būs arī pakalpojuma kvalitātes uzlabošanai. Rīga, izsludinot jauno iepirkumu, skaidri signalizē, ka vēlas augstāku servisa līmeni – tīrākus konteinerus, biežāku to mazgāšanu, labākas sanitārās prasības un arī iespējas iedzīvotājiem ērtāk nodot lielgabarīta atkritumus. Vienlaikus pilsētai būtu jāsabalansē iedzīvotāju ērtības uzlabojoši risinājumi ar pilsētas attīstības plāniem, tostarp klimata mērķu sasniegšanu. Ir skaidrs, ka mazāka tilpuma konteineru ieviešana sistēmā nozīmē biežāku to izvešanu, kas pie aktīvākas loģistikas plūsmas var nonākt pretrunā Rīgas izvirzītajiem klimata mērķiem.
Tāpat svarīgi ir arī nodrošināt ilgtspējas faktoru atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstībā. Pēdējos piecos, septiņos gados Rīgā ir izveidots ļoti kvalitatīvs atkritumu apsaimniekošanas modelis, es pat teiktu – standarts. Ir moderna pazemes atkritumu šķirošanas infrastruktūra, kas kalpo gan iedzīvotāju ērtībai (mazāk nevēlamu viesu konteineros – putni, žurkas), gan pilsētvides kopējai estētikai, gan, kas ir ļoti būtiski Rīgas klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai, retāka šo konteineru tukšošana to lielās ietilpības dēļ palīdz atkritumvedējiem sasniegt Rīgas zaļās pēdas mazināšanas mērķus. Tāpat Rīgas iedzīvotāji jau ir pieraduši pie digitalizētas pašapkalpošanās: šodien rīdzinieks digitālajās platformās, piemēram, CleanR vietnē Manai Videi var ērti un ātri pašapkalpoties – no līguma noslēgšanas līdz rēķinu apmaksai, tostarp arī mainot konteineru izvešanas grafiku, pielāgojot to savam dzīvesveidam. Attiecīgi šis servisa standarts būtu jāsaglabā arī nākotnē, tādējādi turpinot labi iesāktās prakses un nodrošinot pakalpojuma kvalitātes pēctecību.
Kā jūs vērtējat kontroles mehānismus – vai tie būs efektīvāki nekā līdz šim?
Jā, noteikti. Šobrīd situācija ir sarežģītāka – kontrole tiek veikta sadarbībā ar pašvaldību, un mēs bieži uzrunājam namu apsaimniekotājus, kuri nepilda noteiktās prasības. Taču tas ne vienmēr nozīmē reālas izmaiņas. Jaunā sistēma šo problēmu risina strukturāli. Normatīvu stāšanās spēkā sakrīt ar jauna iepirkuma sākumu – tas nozīmē, ka visiem klientiem būs jāpārslēdz līgumi. Šajā procesā uzreiz tiks iekļautas visas prasības un kontrole kļūs vienkāršāka un efektīvāka.
Kāda ir iedzīvotāju loma šajā pārmaiņu procesā?
Iedzīvotāju loma ir izšķiroša. Neviena sistēma nestrādās, ja cilvēki tajā aktīvi nepiedalīsies. Tāpēc svarīgi saprast, ka atkritumu šķirošana nav tikai administratīvs pienākums. Kā esmu jau uzsvēris, atkritumu šķirošana nav tikai obligāts pienākums, bet arī reālas iespējas samazināt nešķirotu sadzīves atkritumu apjomu un rūpēties par vidi. Tas ir jautājums par mūsu kopējo attieksmi – vai mēs redzam atkritumus kā problēmu vai kā resursu?
Šķirošanas kvalitātes uzlabošanā izšķiroša nozīme ir arī infrastruktūrai un izglītošanai. Mēs organizējam meistarklases, sadarbojamies ar namu pārvaldniekiem un attīstām šķirošanas iespējas. Rezultāti jau ir redzami – CleanR apsaimniekotajās zonās iedzīvotāji šķiro vairāk nekā vidēji pilsētā un samazinās nešķiroto atkritumu apjoms.
Vai sabiedrība ir gatava šādām pārmaiņām?
Daļēji jā, bet vēl ir daudz darāmā. Redzam, ka jaunākā paaudze ir daudz apzinīgāka, bet joprojām pastāv ieradumu inerce. Tāpēc paralēli normatīvajām izmaiņām ļoti svarīga būs izglītošana. Mēs kā uzņēmums aktīvi strādājam pie tā, lai skaidrotu šķirošanas nozīmi un praktiskos aspektus. Jo vienkāršāka un saprotamāka būs sistēma, jo vieglāk cilvēkiem būs to pieņemt. Vienlaikus jārunā arī par drošību. Piemēram, baterijas un litija jonu akumulatori, kas nonāk sadzīves atkritumos, var izraisīt ugunsgrēkus – šādas situācijas praksē notiek. Tāpēc svarīgi saprast, ka jebkura ierīce ar bateriju nedrīkst nonākt kopējos atkritumos.
Kādi ir jūsu uzņēmuma novērojumi par iedzīvotāju paradumu maiņu?
edzīvotāju vēlme šķirot pieaug – to var redzēt ne tikai statistikas datos, bet arī dzīvē. Piemēram, CleanR apsaimniekotajās zonās samazinās nešķiroto atkritumu apjoms un palielinās dalīti savākto atkritumu daudzums. Tas nozīmē, ka cilvēki arvien vairāk reaģē gan uz informāciju, gan uz izmaksu aspektu un sāk domāt arī par jaunu atkritumu neradīšanu. Mūsu rīkotās akcijās iedzīvotāji ļoti aktīvi nodod lielgabarīta atkritumus, elektrotehniku, tekstilu un citus materiālus. Tas parāda, ka, nodrošinot ērtas un saprotamas iespējas, cilvēki ir gatavi rīkoties atbildīgi. Liela nozīme ir arī šķiroto atkritumu laukumiem un lietu maiņas punktiem – tie būtiski samazina risku, ka atkritumi nonāk dabā.
Tomēr jāskatās reālistiski – ar šķirošanu vien nepietiks. Lai sasniegtu Eiropas Savienības noteiktos mērķus, arī Latvijā nepieciešama atkritumu reģenerācijas infrastruktūra. Pretējā gadījumā būs neiespējami izpildīt prasību, ka līdz 2035. gadam poligonos drīkst nonākt tikai ap 10% no visiem atkritumiem. Analizējot Eiropas pilsētu atkritumu datus, nemainīgi 25–30% ir citādi nepārstrādājamu atkritumu apjoms, kas nonāk reģenerācijā, kur pārstrādes rezultātā rodas iedzīvotājiem lētāks siltums un elektrība.
Šobrīd šajā jomā būtiski atpaliekam no kaimiņvalstīm: Lietuvā jau darbojas trīs šādas stacijas, Igaunijā – viena. Tas nozīmē, ka bez līdzīgiem risinājumiem Latvijā pilnvērtīga un pašpietiekama atkritumu apsaimniekošanas sistēma nav iespējama.
Kā jūs redzat nozares attīstību nākotnē?
Nākotnē nozare kļūs arvien tehnoloģiskāka un datu vadīta. Redzēsim vairāk automatizācijas, precīzāku uzskaiti un efektīvāku resursu izmantošanu. Taču pats svarīgākais – mēs virzāmies uz aprites ekonomiku, kur atkritumi vairs netiek uztverti kā beigu punkts, bet gan kā izejviela jauniem produktiem.
Noslēgumā – kādu galveno vēstījumu jūs gribētu nodot iedzīvotājiem?
Galvenais – neuztvert jaunās izmaiņas kā slogu. Tās ir iespēja uzlabot gan pilsētvidi, gan mūsu pašu dzīves kvalitāti. Jo vairāk mēs šķirojam, jo mazāk maksājam par nešķirotiem atkritumiem, jo mazāka slodze videi un jo ilgtspējīgāku nākotni veidojam. Un tas ir ieguvums mums visiem. Svarīgi apzināties, ka atkritumi dabā nepazūd – tie piesārņo augsni, ūdeni un gaisu, ietekmējot gan vidi, gan mūsu veselību. Tāpat jāmaina domāšana par «nevajadzīgām» lietām – daudz ko var nodot atkārtotai izmantošanai vai pārstrādei. Jo vairāk mēs izmantosim šīs iespējas, jo mazāk atkritumu nonāks poligonos un dabā.