Ministru kabinets otrdien pieņēma lēmumu pagarināt esošo deleģēšanas līgumu starp Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP) un Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC) par vienu gadu. Tas nodrošinās nepārtrauktu eID karšu un elektroniskā paraksta pakalpojumu darbību.
Šāds lēmums tika pieņemts, uzklausot Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto informatīvo ziņojumu, kas nosaka turpmāko finansēšanas modeli un rīcību uzticamības pakalpojumu, elektroniskās identifikācijas un droša e-paraksta nepārtrauktai nodrošināšanai. Ziņojums atrodams TAP portālā ar ļoti garu un samudžinātu nosaukumu – Par uzticamības un elektroniskās identifikācijas pakalpojumu finansēšanas modeļa noteikšanu un kvalificētas paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas, kā arī droša elektroniskā paraksta radīšanai nepieciešamās funkcionalitātes nepārtrauktības nodrošināšanu.
Desmit gadiem
Informatīvajā ziņojumā piedāvāti risinājumi kvalificētas paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas un droša elektroniskā paraksta funkcionalitātes nodrošināšanai desmit gadu periodam, sākot no 2027. gada. Tie paredz deleģēšanas līgumu slēgšanu starp PMLP un LVRTC par eID karšu sertifikātu nodrošināšanu, kā arī starp VARAM un LVRTC par eParaksts mobile un Eiropas digitālās identitātes maka darbībai nepieciešamo uzticamības pakalpojumu nodrošināšanu. Kā optimālais risinājums izvēlēts pilna apjoma finansēšanas modelis ar līgumu termiņu uz pieciem gadiem un iespēju to pagarināt līdz desmit gadiem. Papildus valdība pieņēmusi zināšanai nepieciešamo valsts budžeta finansējuma apmēru eID karšu sertifikātu infrastruktūrai, eParaksts mobile infrastruktūrai, gala risinājumu attīstībai un Eiropas digitālās identitātes maka funkciju nodrošināšanai 2027.–2031. gadam. Noteikts, ka finansējums 2027. gadam tiks paredzēts Iekšlietu ministrijas pamatbudžeta bāzes izdevumos.
Lai arī viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV) aicināja kolēģus ministrus uzdot jautājumus, tādi nevienam neradās. Tāpat nebija reakcijas uz R. Čudara teikto, ka turpmākajos gados būs «nepieciešams veikt papildu līdzekļu rašanu». Tā kā šogad ir Saeimas vēlēšanas, tad ar līdzekļu nodrošināšanu periodam līdz 2030. gadam būs jānodarbojas jau nākamajai valdībai.
Izslēdzot riskus
«Ņemot vērā aktuālo ģeopolitisko situāciju un pieaugošo valsts suverenitātes nozīmi digitālajā telpā, kā arī kiberdrošības nozīmi, ir būtiski turpināt nodrošināt valsts tiešu pārvaldību pār elektroniskās identifikācijas un uzticamības pakalpojumu sniegšanu. Lai izslēgtu suverenitātes risku apdraudējumu un vienlaikus garantētu pakalpojumu drošību, augstu pakalpojuma pieejamību, šo funkciju īstenošanai arī turpmāk ir nosakāms vienīgais Latvijā reģistrētais uzticamības pakalpojumu sniedzējs, nacionālo identifikācijas līdzekļu uzturētājs – 100% valstij piederoša kapitālsabiedrība LVRTC,» teikts informatīvajā ziņojumā.
Tāpat ziņojumā teikts, ka faktiskajām izmaksām atbilstošs finansējums ir kritiski nozīmīgs pakalpojuma nodrošināšanā līdzšinēji augstā līmenī un produktu attīstībā, kā arī finansējuma aprēķinā jāņem vērā un tas ir jāsalāgo ar ik gadu pieaugošajām saistītajām izmaksām. Finansējumam neatbilstot reālajai situācijai, pakalpojuma nodrošināšanā pastāv risks būtiski mazināt klientu apkalpošanas ātrumu vai pat noteikt zemāku pakalpojuma pieejamības rādītāju. Nepietiekama finansējuma gadījumā var nākties veikt izmaksu optimizāciju, kas faktiski nozīmē atteikšanos no turpmākas pakalpojumu attīstības, tieši pretēji – soli atpakaļ. Tāpat šādas rīcības rezultātā palielināsies izmaksas valsts un privātajā sektorā, jo šobrīd efektīvi veicami procesi un pakalpojumi kļūs neefektīvāki, attiecīgi – dārgāki.
Ministru kabineta protokollēmumā teikts, ka jautājums par finansējumu 2028. gadam un turpmākajiem gadiem jārisina likumprojekta Par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam sagatavošanas procesā, iekšlietu ministram un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram jautājumu piesakot diskusijās par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem izdevumiem, vienlaikus nosakot: lai nodrošinātu fiskālo nosacījumu ievērošanu, finansējuma nodrošināšanai ir nepieciešams piedāvāt izdevumu pieaugumu kompensējošus (izdevumus samazinošus vai ieņēmumus palielinošus) pasākumus. Ziņojumā iekļauts punkts, kas paredz jau ļoti drīz – līdz 2026. gada 14. maijam – visām ministrijām iesniegt VARAM informāciju par resursu un izdevumu samazinājumu aptuveni 0,1% apmērā no attiecīgās ministrijas pamatbudžeta pamatfunkciju budžeta programmās un apakšprogrammās plānotās vispārējā kārtībā sadalāmās dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un attiecīgajiem izdevumiem 2027. gadā.