No Baltijas valstīm Latvijai ir izdevies piesaistīt vismazāk ārvalstu investīciju. Tā, piemēram, līdz pagājušā gada beigām Lietuvā ārvalstu investīcijas (kumulatīvi) bija sasniegušas 44 miljardus eiro, Igaunijā – 37 miljardus eiro, bet Latvijā – 27 miljardus eiro, liecina Baltijas valstu centrālo banku apkopotā informācija.
Protams, to ietekmē arī katras valsts ekonomikas lielums. Piemēram, Lietuvas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2025. gadā pieauga līdz 84,1 miljardam eiro, līdz ar to uzkrātās ārvalstu investīcijas veido vien 52% no Lietuvas ekonomikas. Latvijas IKP pērn pieauga līdz 43 miljardiem eiro un investīcijas veido 63% no Latvijas ekonomikas. Igaunijas IKP (ar ievērojami mazāku iedzīvotāju skaitu) pagājušajā gadā bija gandrīz tikpat liels kā Latvijā – 41,6 miljardi eiro – un nedaudz palielinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Igaunijas ārvalstu investīciju attiecība pret IKP veido 88%.
Piesaistītās ārvalstu investīcijas palīdz augt valstu ekonomikām. Pēdējā gada laikā Lietuva piesaistījusi visvairāk ārvalstu investīciju – par 10% (jeb četriem miljardiem eiro) vairāk nekā pirms gada. Abās pārējās Baltijas valstīs rezultāti bijuši pieticīgāki: Latvijā – pieaugums par 4% (0,9 miljardi eiro), Igaunijā – par 2% (0,8 miljardi eiro).
Apaļa summa
Investīcijas var ne tikai augt, bet arī samazināties. Tas īpaši uzskatāms Igaunijas gadījumā, kas 2024. gadā piedzīvoja investīciju sarukumu. Līdzīgas investīciju svārstības notika Igaunijā un Latvijā pērn. Piemēram, Latvijā pagājušā gada pirmajos divos ceturkšņos uzkrāto investīciju apjoms bija mazāks nekā 2024. gada izskaņā. Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Liede skaidro, ka ārvalstu tiešās investīcijas 2025. gada 1. ceturksnī uzrādījušas 833 miljonu eiro aizplūdi. Tas ir noticis saistībā ar dividenžu izmaksu no ilgstoši uzkrātās nesadalītās peļņas, kas iepriekšējos gados nav tikusi izmaksāta dividendēs, profesionālo pakalpojumu un finanšu sektoros. Jāatzīmē, ka būtiskas ir, piemēram, zviedru banku izmaksātās dividendes saviem akcionāriem. Bez darījumiem šajās nozarēs investīcijas turpināja uzrādīt būtiskas ieplūdes Latvijas ekonomikā, 2025. gada 1. ceturksnī veidojot 302 miljonus eiro jeb 3,3% no IKP.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) vēstīja, ka ar tās līdzdalību pērn uzsākts 31 investīciju projekts un to kopējais apjoms sasniedzis 1,01 miljardu eiro. Arī šim gadam izvirzīts mērķis sasniegt vismaz miljardu eiro piesaistīto investīciju.
Prezentējot piesaistīto investīciju projektus, LIAA atklāja tikai nelielu daļu summas. Ukrainas uzņēmums Pars Terminal plāno ieguldīt 120 miljonus eiro, Kanādas digitālo tehnoloģiju uzņēmums NtangledState – 25 miljonus eiro, Igaunijas uzņēmums Frankenburg Technologies – 10 miljonus eiro, Japānas tehnoloģiju uzņēmums Epson – sešus miljonus eiro.
Skaidrs, ka ne visus no investīciju projektiem izdodas realizēt un tikai daļa izdodas. Piemēram, uzņēmums Fokker Next Gen Latvijā bija iecerējis strādāt pie pasažieru lidmašīnu ar ūdeņraža dzinēju attīstības. Bet jau pēc neilga laika SIA Fokker Next Gen Latvia tika likvidēta.
Uz Dienas lūgumu atklāt, kā kopējā summa pērn sadalījusies pa konkrētiem uzņēmumiem, LIAA norādīja, ka tai nav pilnvarojuma minēt visus investīciju projektus. Katrs projekts, kurš iekļauts šajā sarakstā, ir savā attīstības stadijā. Publiski iestāde var pieminēt tikai tos projektus, par kuriem tā saņēmusi šādu pilnvarojumu no investoriem. Tas saistīts galvenokārt ar komercnoslēpumu.
LIAA Dienai uzsvēra: ja projekts ir iekļauts konkrētā gadā, tas neparādās arī citu gadu atšifrējumā. Tomēr trešajām pusēm nav iespēju pārbaudīt, cik lielas summas patiešām tiek piesaistītas investīcijās. Līdz ar to objektīvs un salīdzināms rādītājs ir centrālo banku apkopotā statistika.
Neskaidra informācija
Piemēram, pagājušā gada otrajā pusē LIAA paziņoja par Ingka Investments (Ikea grupa) 720 miljonu eiro ieguldījumu Latvijā. Tas ir pārdošanas darījums, kurā Södra (Zviedrijas mežu īpašnieku asociācija) pārdeva savus mežu īpašumus gan Latvijā, gan Igaunijā – Latio vērtējumā Latvijas daļas vērtība varētu būt aptuveni 635 miljoni eiro. No vienas puses, Ingka pirkums neapšaubāmi ir ārvalstu tiešā investīcija. No otras puses, pirkuma darījuma rezultātā, palielinoties investīcijām no Nīderlandes, samazinās ārvalstu investīcijas no Zviedrijas, jo pārdevējs ir zviedru uzņēmums.
Sākotnēji LIAA plānoja šo darījumu iekļaut piesaistīto investīciju kopsummā. Jāatgādina, ka pērn pirmajā pusgadā LIAA izziņoja tikai par 156 miljoniem piesaistītu investīciju, bet plāns bija piesaistīt miljardu eiro.
Pērn novembrī LIAA ziņoja, ka togad uzsākti 20 jaunu investīciju projekti, kuru kopējie ieguldījumi sasniegs 745 miljonus eiro, neskaitot Ingka mežu iegādes darījumu. No lielajiem un iepriekš publiski izskanējušajiem projektiem LIAA vēl minēja Fibenol ieguldījumu līdz 700 miljoniem eiro (2024. gada investīcija) un Rheinmetall 270 miljonus eiro un norādīja, ka, summējot šos projektus ar pārējiem, kopējais investīciju apjoms pērn uzsāktajos projektos pārsniegs miljardu eiro.