No ekonomikas viedokļa Andra Kulberga valdības deklarācijā pievērsta uzmanība gan ļoti būtiskiem jautājumiem, gan ielikti vispārīgi teikumi (piemēram, «radīsim jaunas iniciatīvas, lai palielinātu budžeta ieņēmumus, un sekmēsim Latvijas ekonomisko attīstību»), gan arī izlaisti svarīgi aspekti. Likumsakarīgi, ka A. Kulberga «dažu mēnešu» valdības deklarācijā nav iespējams ietvert daudzus uzdevumus. Uzsvars likts uz drošības stiprināšanu, kā arī drošu un tiesisku Saeimas vēlēšanu norisi. Vienlaikus pozitīvi vērtējams arī fokuss uz uzņēmējdarbības vidi, ekonomikas izaugsmi, izdevumu efektivitāti un birokrātijas mazināšanu. Tas, ka deklarācijā pieminēta lielo projektu pārvaldība (Rail Baltica un airBaltic), kas tieši ietekmē šā un nākamo gadu valsts budžeta stāvokli, ir likumsakarīgi,» vērtē Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs.
Rail Baltica īstenošanai tiešā premjera vadībā paredzēts izstrādāt projekta tālākās virzības modeli, savukārt līdz 2026. gada augustam valdība izvērtēs airBaltic sagatavoto biznesa plānu un pieņems lēmumu par turpmākajiem rīcības scenārijiem. SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis teic, ka degošo airBaltic un Rail Baltica apjomīgo sarežģījumu risināšana būs īpašs izaicinājums. Kopumā būtiskākie virzieni, kuros gribētos redzēt konkrētāku virzību, ir un būs saistīti ar iekšējo un ārējo drošību. Liels panākums būs, ja tiks uzrādīti rezultāti budžeta izdevumu pārskatīšanā un progress birokrātijas mazināšanā.
Nedaudz pietrūkst
Kā pietrūkst? A. Grafs norāda, ka lielo projektu vadības sarakstā nav iekļauts jautājums par Tet/Latvijas Mobilā telefona daļu iegādes darījumu, kurā iesaistīti valstij pilnībā piederoši uzņēmumi Latvenergo un Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs. Tāpat, neraugoties uz valdības 2023. gada deklarācijā pausto apņemšanos virzīt valsts uzņēmumus uz biržu un līdz 2027. gadam sasniegt 9% akciju tirgus kapitalizāciju, būtisks progress šajā virzienā nav panākts. Jaunajā deklarācijā šī tēma vispār nav pieminēta, kas savā ziņā ir signāls, ka šīs valdības fokusā šis jautājums nav.
Iepriekšējās valdības laikā neviens valsts vai pašvaldības uzņēmums akciju biržā nenonāca. Maija beigās iepriekšējais Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par priekšlikumiem kapitāla tirgus attīstībai un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam. Šobrīd tikai airBaltic, LAU Infra grupa (iepriekš Latvijas autoceļu uzturētājs) un Rīgas namu pārvaldnieks izvērtē iespējas un gatavojas sākotnējam publiskajam piedāvājumam vai stratēģiskā investora piesaistei līdz 2027. gadam. Tomēr ar šo uzņēmumu virzību vien nepietiks, lai sasniegtu noteikto tirgus kapitalizācijas mērķi.
Valdība paredzējusi uzsākt valsts uzņēmumu pārvaldības modeļa koncepta izstrādi un izstrādāt Latvijas Attīstības fonda likumprojektu valsts ilgtermiņa finanšu stabilitātes veicināšanai. Latvijas Attīstības fonds nodrošinātu valsts kapitālsabiedrību centralizētas pārvaldības profesionālu īstenošanu. A. Grafs vērtē, ka dažos mēnešos šo likumprojektu ir iespējams izstrādāt. Tāpēc pēc ilgstošām diskusijām Saeimā viņš uzskata, ka, visticamāk, 4. jūnijā tiks pieņemts lēmums uzdot valdībai izvērtēt centralizēta jeb vienota valsts kapitāla daļu turētāja izveidi komerciālajos valsts uzņēmumos. Nenoliedzami, ka esošais komerciālo valsts uzņēmumu pārvaldības modelis ir izsmēlis savu potenciālu.
«Ir pilnībā skaidrs, ka pārvaldības sakārtošana valsts uzņēmumos, valdes un padomes locekļu atlases kritēriju pārskatīšana (ko var izdarīt līdz Saeimas vēlēšanām), valsts uzņēmumu virzība kapitāla tirgos, ļaujot iedzīvotājiem kļūt par šo uzņēmumu līdzīpašniekiem, kā arī izvērtējot, kuri valsts uzņēmumi varētu darboties brīvajā tirgū bez valsts līdzdalības, šo un citu rīcību kopums palīdzētu stiprināt Latvijas pozīcijas globālajos tirgos, veicinātu eksportu un līdz ar to arī ekonomikas izaugsmi,» teic A. Grafs.
Jāatzīmē, ka valdības deklarācijā stingri paredzēts ieviest bāzes pensiju, vispirms piemaksas piešķirot senioriem vecuma grupā 85+. Par bāzes pensiju ir diskutēts pēdējos piecus gadus, un šis variants panākts kā kompromiss. Piemaksu summas ir mazas, bet tas ir sākums. Tāpat valdība plāno izvērtēt vēsturisku netaisnību, lai sievietēm darba stāžā ieskaitītu visu periodu par bērna kopšanu līdz bērna trīs gadu vecumam.
Priekšvēlēšanu laikā
Kopumā pozitīvs ir valdības pašreizējais uzstādījums saglābāt racionālu un fokusētu pieeju iecerētajiem darbiem. Tādēļ D. Gašpuitis vērtē, ka konstruktīvs, premjera aktīvi vadīts darbs vasaras periodā varētu nostrādāt kā ekonomikas noskaņojumu stiprinošs. Irānas karš ietekmē noskaņojumu eirozonā, kamēr Latvijā pārliecība vēl nav būtiski skarta un tās noturībai ir kritiska nozīme tam, lai pērnā gada beigās uzņemtā ekonomikas aktivizēšanās turpinātos. Noturēt esošo aktivitāti jau būtu labs sniegums, jo enerģijas cenu šoks un drošības izaicinājumi var sabremzēt izaugsmi. Tas var būt pat svarīgāk par atsevišķu lēmumu pieņemšanu.
Tomēr šis ir priekšvēlēšanu periods, un, neskatoties uz pašreizējo partiju apņēmības skandinājumiem, ekonomists uzskata, ka tās neriskēs ar būtisku jautājumu virzīšanu, tos drīzāk atliekot, īpaši tādēļ, ka panākt deklarācijā minēto vienprātību nebūs iespējams. Ja premjers stiprinās savu autoritāti, pastāv reāla iespēja darbu pēc vēlēšanām turpināt, taču tad darbs varētu turpināties no spēcīgākām pozīcijām un ar lielāku inerci, kad jau varētu kustināt iesīkstējušākus jautājumus.
No deklarācijas izceļamas iestrādes un virzieni, kas būs nozīmīgi ilgākā termiņā. «Svarīgs ir darbs ES budžeta nākamā cikla finansējuma virzienu, kas atbilstu Latvijas interesēm, noteikšanā, cik iespējams koriģēšanā un aizstāvēšanā, īpaši fokusējoties uz ekonomisko izaugsmi, reģionālo attīstību un drošību. Potenciāls ir turpināt pilnveidot pensiju 2. līmeni, tai skaitā attīstīt šī kapitāla investīciju iespējas Latvijas ekonomikā, jāstrādā pie mākslīgā intelekta (MI) stratēģijas un jāfokusējas uz valsts kapitālsabiedrību darbības optimizēšanu. Šo jautājumu risinājumu ietvara izveidošana būtu nozīmīgs sniegums, ko uzrādīt šajā priekšvēlēšanu laikā,» rezumē ekonomists. Valdība apņēmusies 100 dienās apstiprināt Latvijas Nacionālo MI stratēģiju ar konkrētiem mērķiem – MI izmantošana valsts pārvaldē, izglītībā un aizsardzībā.