Modelis Programma skolā maina veidu, kā valsts piešķir līdzekļus pedagogu darba samaksai. Tie pilnā apmērā pienāksies skolām, kas atbilst Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajiem kritērijiem. Tām, kas neatbildīs, līdzfinansējums būs jāparedz no pašvaldību budžeta. Šobrīd tikai desmit vietvarām tas nebūtu jādara, kamēr pārējām tagad ir jālemj, kā tālāk rīkoties ar savu skolu tīklu. Pret jauno regulējumu joprojām ir daudz iebildumu gan pašvaldībām, gan valsts institūcijām, gan profesionālajām organizācijām.
Vieni pasteidzas, citi nogaida
Līdzšinējā pieredze rāda, ka pašvaldības dažkārt piekāpjas sabiedrības spiedienam un atliek skolu reorganizāciju uz gadu vai diviem, tomēr demogrāfijas līknes lejupslīdi noturēt nevar, un galu galā tomēr spiestas mainīt skolas statusu vai vispār to slēgt. It īpaši tas attiecas uz vidusskolām, kurām skolēnu skaita kritēriji jaunajā regulējumā atkāpes nepieļauj, piemēram, valstspilsētās un administratīvajos centros 10.– 12. klasēs vajadzēs 120 skolēnus (arī 1.–3., 4.–6. un 7.–9. klašu posmos), bet ārpus tiem – vidusskolas posmā ne mazāk kā 60, bet pārējos tas var būt 30. Tikai 30 skolām piemērots pieejamības statuss ar samazinātām prasībām.
Jau iepriekšējos gados, rēķinoties ar iespēju līdzfinansēt skolas, daļa pašvaldību neatlika šos sāpīgos lēmumus un soli pa solim reorganizēja savu skolu tīklu, bet citviet, piemēram, Alūksnes novadā, šņāpa ar atvēzienu: laukos tika atstātas divas pamatskolas un pilsētā viena vispārējās vidējās izglītības iestāde (valsts ģimnāzija). Lai gan iedzīvotāji skaļi protestēja, pašvaldība savu lēmumu nemainīja. Savukārt Jēkabpils novadā vilcinājās, pamatojot to ar "neskriesim vilcienam pa priekšu". Šogad, redzot situāciju, pašvaldība bija spiesta izdarīt pamatīgus savu izglītības iestāžu griezienus, kas skars gan vidusskolas, gan pamatskolas, gan to filiāles, gan pirmsskolas. Iedzīvotāji protestē, vāc parakstus vietnē Manabalss.lv, taču, visticamāk, viņiem būs jāsamierinās ar šo sāpīgo lēmumu.
Arī Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS) un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) nav izdevies panākt "skaitliskās atlaides", piemēram, attiecībā uz administratīvo centru vidusskolām, proti, skolēnu skaitu no 120 samazināt uz 90. Šāds kvantitatīvais rādītājs, ņemot vērā demogrāfiskās tendences un skolēnu skaita samazināšanos reģionos, varētu nebūt pa plecam Līvāniem, Aizkrauklei, Balviem un vairākām citām novadu pilsētām, uzsver LPS.
Joprojām daudz neskaidrību
Pirms starpinstitūciju sanāksmes, kur tika skatīts jaunais modelis, izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV) atzina, ka jaunā modeļa ieviešana nav viegls process, jo tajā iesaistītas vairākas puses ar ļoti atšķirīgām interesēm. Viņa pieļāva, ka kompromisu neizdosies panākt visos jautājumos, un aicināja saskaņošanu nevilkt garumā. Skolu tīkla kārtošanā atbildība jāuzņemas pašvaldībām, jo IZM nevar katrai no tām norādīt, kā labāk to izdarīt. Lai reformas neizsauktu skaļus protestus, vietvarām aktīvāk tās jāskaidro, mudināja D. Melbārde.
Publiskajā apspriešanā IZM sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts kritizēts par regulējuma neskaidrību, finansēšanas principiem, minimālajām skolēnu skaita prasībām, izglītības pieejamību un citiem aspektiem. Finanšu ministrija (FM) vērsusi uzmanību, ka regulējums var radīt neparedzamu ietekmi uz valsts budžetu, kā arī neatbilst deklarētajam mērķim sakārtot skolu tīklu un efektīvi izmantot līdzekļus. Nav skaidrs, kāpēc gadījumos, kad izglītības iestāde atbilst vairākām noteikumu projektā definētajām grupām, tai piemērotu zemākos kvantitatīvos rādītājus. Šāda pieeja var novest pie tā, ka, piemēram, tālmācības izglītības iestāde tiktu finansēta pēc mazo lauku skolu principa, lai gan to darbības modelis un izmaksu struktūra būtiski atšķiras. FM arī nav saprotama norma, kas ļauj noteiktām izglītības iestādēm saņemt pedagogu darba samaksas finansējumu pilnā apjomā pat tad, ja tās neatbilst noteiktajiem kvantitatīvajiem rādītājiem. Diez vai šāda atkāpe palīdzēs sasniegt skolu tīkla optimizācijas mērķus un efektīvu līdzekļu izmantošanu.
Tāpat FM apšauba trīs gadu pārejas perioda pamatojumu skolām, kas neatbilst skaitliskajām prasībām.
Jautājumi par piekļuves un pieejamības kritērijiem nav tikai Satiksmes ministrijai, bet arī pašvaldībām un reģionālo skolu pārstāvjiem. Ceļā uz skolu pavadītais laiks bieži pārsniedz formāli pieļautās 30 minūtes, jo jāņem vērā ceļu stāvoklis, sezonālie apstākļi un sabiedriskā transporta maršruti ar vairākām pieturām. Iebildumi vērsti arī uz nepietiekami izvērtēto izglītības pieejamību, bērnu individuālajām vajadzībām un skolu nozīmi vietējo kopienu pastāvēšanā, pārmetot, ka regulējumā uzsvars likts lielākoties uz kvantitatīvajiem kritērijiem – skolēnu skaitu klasēs, urbanizācijas līmeni un formāliem attāluma aprēķiniem. Akcentēts tas, ka vairākas skolas jau šobrīd pilda reģionāla izglītības centra funkciju – tajās mācās skolēni no vairākiem pagastiem un pat blakusnovadiem, kā arī piedāvā iekļaujošu izglītību. Tāpat paustas bažas, ka izglītības pieejamības izvērtējumā nav ņemta vērā jau iepriekš slēgto skolu ietekme, kā arī ceļā pavadītā laika aprēķini nav pietiekami caurskatāmi un pamatoti.
Jābūt vienlīdzībai
Savukārt Tieslietu ministrija rosina precizēt alternatīvo skolu definīciju un izvērtēt noteikumu tiesisko pamatu. Ministrija arī apšauba normu, kas paredz pašvaldībām līdz 2029. gadam lemt par privāto skolu vai valsts augstskolu iekļaušanu pašvaldības izglītības attīstības stratēģijā, aicinot izvērtēt, vai šāds uzdevums vispār atbilst likumā dotajam pilnvarojumam.
Latvijas Privātskolu asociācijas ieskatā piedāvātais regulējums var apdraudēt privātskolu pastāvēšanu. Atzinumos arī aicināts rūpīgi izvērtēt iespējamos riskus, kas varētu rasties, ierobežojot tālmācības izglītības formu, jo tā var būt būtiska skolēniem ar veselības problēmām vai speciālām izglītības vajadzībām.
Latvijas Darba devēju konfederācija arī norāda uz pedagogu un atbalsta personāla trūkumu skolās un mudina apsvērt iespēju samazināt valsts finansējumu izglītības iestādēm, kur pedagogu vakances netiek aizpildītas ilgāk par trim mēnešiem.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga atzina, ka IZM neņēma vērā tās ierosinājumus, taču arodbiedrība mēģinās ministriju pārliecināt, ka vajadzīga vienlīdzīga pieeja visām skolām, tostarp privātajām. Nav saprotams, kāpēc gan tām tiek piemērots trīs gadu pārejas periods (līdz 2029. gadam), pieļaujot vidusskolas posmā uz pusi mazāku skolēnu skaitu, kamēr pašvaldību dibinātajām lauku skolām nekas tāds netiek paredzēts.
Tāpat vēl ir daudz jautājumu, kas attiecas uz slodzes veidošanos un samaksu par to. Desmit gadu laikā pedagogu saimei bijusi tik negatīva pieredze ar to, ka ir bažas – viss atkārtosies. Bez padziļināta skaidrojuma tas var tikt izmantots ļaunprātīgi, neslēpa I. Vanaga.