Trešo valstu pilsoņi ar ārvalstīs izdotu autovadītāja apliecību Latvijas ceļu satiksmē drīkst piedalīties gadu, pēc tam tā jānomaina uz Latvijā izdotu. Tiek rosināts šo termiņu saīsināt līdz deviņiem mēnešiem, lai mazinātu ceļu satiksmes pārkāpumu skaitu, ko izraisījuši ārvalstu autovadītāji.
Latvijā pērn kopumā reģistrēti 975 ceļu satiksmes negadījumi (CSN), kuros bija iesaistīti trešo valstu pilsoņi. Trešajā daļā jeb 327 CSN tie bija Krievijas valstspiederīgie. Viņiem seko Indijas (160) un Ukrainas (146), Uzbekistānas (111), Baltkrievijas (97), Pakistānas pilsoņi (35). Savukārt CSN ar cietušajiem visvairāk bija iesaistīti Krievijas (56), Indijas (27), Uzbekistānas (22) pilsoņi, liecina Satiksmes ministrijas (SM) apkopotie dati.
Lai ārvalstu pilsoņi varētu vadīt transportlīdzekli pa Latvijas ceļiem, vajadzīgas ES, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas vai Apvienotās Karalistes izsniegtas autovadītāja apliecības ar 1968. gadā pieņemtajā konvencijā noteiktajām kategorijām. Ja tās dokumentā nav norādītas, tad drīkst stūrēt tikai B kategorijas transportlīdzekli, Saeimas Iekšējās drošības apakškomisijā skaidroja SM Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns. Viņš norādīja, ka ar šiem dokumentiem vadīt transportlīdzekli Latvijā drīkst vienu gadu, bet pēc tam tie noteiktā kārtībā jāapmaina, izņemot Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts un citos likumā noteiktajos gadījumos. Trešo valstu vadītāju apliecības Latvijā visvairāk jeb 594 gadījumos pērn apmainīja Lielbritānijas pilsoņi, 308 Indijas, 231 Krievijas, 101 Ukrainas un 60 Uzbekistānas pilsoņu. Ceļu satiksmes drošības direkcijas valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks piebilda, ka tieši personas, kas nav apmainījušas minētos dokumentus, ir visbiežāk iesaistītas CSN.
SM plāno virzīt priekšlikumu, kas paredz, ka transportlīdzekļa vadītājam, kuram ir ārvalstīs izsniegta vadītāja apliecība un kurš Latvijā ir saņēmis uzturēšanās atļauju vai ilgtermiņa vīzu, deviņu mēnešu laikā no to saņemšanas dienas noteiktā kārtībā jāapmaina transportlīdzekļa vadītāja apliecība. Vienlaikus, ņemot vērā Ukrainas situāciju, uz to būtu attiecināma norma par apliecību atzīšanu uz visu to derīguma termiņu, piezīmēja T. Vectirāns.
Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis uzsvēra, ka kopumā situācija attiecībā uz trešo valstu pilsoņu iesaisti ceļu satiksmē uzlabojas. Sākumā situācija ar kurjeriem bija kritiska, tomēr VP kopš pagājušā gada pie tā strādā: ir bijuši 150 reidi, kuru laikā pārbaudīti vairāk nekā 6000 vadītāju. Fiksēti 700 pārkāpumi, no kuriem 86 tika konstatēts, ka personai nav bijis autovadītāja apliecības.
No 5764 taksometru vadītājiem 551 ir citu valstu vadītāju apliecības, lielākā daļa (425) no viņiem ir Ukrainas valstspiederīgie, 11 citu trešo valstu pilsoņi, pārējie ir ES pilsoņi, teica Autotransporta direkcijas Licencēšanas daļas vadītājs Māris Vaics. Kravu pārvadājumos autovadītāju atestāts (Latvijas pilsoņiem šāds dokuments nav vajadzīgs) izsniegts 8408 personām, no tām 1200 ir Latvijas nepilsoņi, pārējie ir trešo valstu pilsoņi (Uzbekistānas (2159), Baltkrievijas (1777), Ukrainas (993), Indijas (614), Filipīnu, Tadžikistānas, Krievijas, pa vienam arī Zimbabves un Tunisijas). Šajā pakalpojumu jomā trešo valstu pilsoņu skaits pieaug, piebilda M. Vaics.