Publikāciju sērijā Diena sāk izmeklēšanu par Crowdestor naudas ceļiem un ar to saistītām personām.
Risks vai apzināta maldināšana?
Igaunijā dibinātās pūļa finansējuma piesaistes platformas mirst viena pēc otras, pie kam samērā secīgi, atbilstoši dibināšanas gadam. Dzīves cikls ir aptuveni trīs gadi, un to darbības analīze liek vaicāt – vai pamatā tās nav jaunas digitāli modernizētas Ponzi shēmas?
Līdzšinējā prakse rāda, ka pūļa finansējuma platformas projektu īpašnieku izpildījumā viena pēc otras piedzīvo krahu. No jau iznīkušo platformu piemēriem var redzēt, ka kraha cēlonis ir vai nu krāpniecība, vai tas, ka agri vai vēlu platformā parādās klaji nerealizējamas idejas ar fantastiskiem intereses procentiem, kas noslēgumā izrādās platformas radītāju iztēles auglis. Proti, apņemšanās maksāt vairāk, nekā uzņēmums konkrētajā nozarē spēj nopelnīt pie visveiksmīgākā attīstības scenārija, ir maldināšana, lai arī vienmēr ir juridiska iespēja atrunāties, ka ieguldītāji paši bijuši neapdomīgi.
Klikšķiniet uz attēla, lai to palielinātu!
Envestio piemērs
Vairāk nekā 2000 investoru pērn Igaunijā ar tiesas palīdzību vēlējās piedzīt vairākus miljonus eiro no pūļa finansējuma platformas Envestio. Igaunijas laikraksts Postimees norādīja uz saikni ar Latviju, kas plaši aprakstīts dažādos medijos. Investori apvienojās un iemaksāja vienu no lielākajiem depozītiem Igaunijas valsts tiesu vēsturē – 200 tūkstošus eiro –, lai nepieļautu Envestio bankrota procesa izbeigšanu, ''lai novērstu, ka tiek pārvietoti aktīvi no shēmā izmantotajām kompānijām'', Postimees sacīja apkrāptos investorus pārstāvošās juridiskās firmas Magnusson partneris Deniss Piskunovs.
Envestio iesākumā tika reģistrēts Latvijā 2014. gadā, bet pūļa finansējuma platforma sāka darbu 2017. gadā. 2018. gadā Igaunijā uzņēmumu Envestio SI reģistrēja Antons Kaļetins.
Investoriem tika solīti ļoti labi intereses procenti dažādiem projektiem dažādās valstīs.
Piskunovs visu pasākumu nodēvēja par Ponzi shēmu. Vairāk nekā 2000 investoru no Spānijas, Vācijas un Itālijas vērsās Igaunijas policijā, lai sāktu tiesāšanos ar Envestio. Klientu prasību kopsumma sasniedza 15 miljonus eiro. Tā kā lielākā daļa projektu bija izdomāti, tad izrādījās, ka arestēt izdevās vien dažus desmitus tūkstošu eiro banku kontos Latvijā un Maltā. Pēc advokāta norādes liela daļa naudas izņemta skaidrā. Īpašs uzsvars visā ir, ka aptuveni trešdaļa Envestio projektu bijuši saistīti ar Latviju un atsevišķos gadījumos bijusi arī reāla uzņēmējdarbība vai uzņēmumiem bijuši aktīvi, kas izmantoti kā ķīla. Proti, bija tā saucamie reklāmas projekti, kur atsevišķos gadījumos aizņēmēji pat nenojauta, ka tiek izmantoti platformas reklāmā.
Envestio bankrotu izskata Igaunijas tiesa, un, visticamāk, procesa gaitā notiks vēršanās pret šiem uzņēmumiem ar dažādām prasībām, kas arī atklās, kurš krāpis un kurš bijis shēmas upuris.
Tas, kas jau noskaidrots izmeklēšanas gaitā, – daļa no investīciju projektiem bijuši izdomājumi – viltus projekti.
Patiesais labuma guvējs
Arī Crowdestor platforma dibināta Igaunijā, un arī Crowdestor patiesībā ir latviešu pasākums, un līdzekļi tur pamatā tiek piesaistīti tieši Latvijas biznesam, kas pirmajā mirklī pat priecē. Tas, kas rada nepatīkamus jautājumus, ir pati shēma. Proti, uzņēmumu tīmekļa centrā ir viens patiesais labuma guvējs – Jānis Timma, ap kuru vijas desmitiem sakaru ar citām personām un uzņēmumiem. Lai nerastos pārpratumi – viņš nav basketbolists.
Jānis Timma ir vienlaicīgi gan platformas vadītājs, gan patiesais labuma guvējs lielā skaitā kompāniju, kas caur it kā neatkarīgo pūļa finansējuma platformu piesaista naudu šiem uzņēmumiem. Piemēram, SIA Powerhouse Sarkandaugava vai SIA Dzirnavu apartamenti, vai arī SIA Dižozols Investments. Jānis Timma ir arī ir patiesā labuma guvējs veselā rindā SIA ar nosaukumiem CR1, CR2, CR3 ... CR17, kas ir līdzekļu akumulēšanas uzņēmumi platformā piesaistītajai naudai un pastarpināti pieder vai nu SIA Crowdestor Security Agent, SIA Crowdestor Investments, vai citām, kuras tāpat pieder J. Timmam.
Lursoft pieejamā informācija par PLG shēmu Jānim Timmam atgādina milzīgu zirnekļa tīklu, kura centrā atrodas pats audējs.
Aizņēmēju tīmeklis
Analizējot Crowdestor investīciju piesaistes projektus, rūpīgi jālasa aizņēmēju uzvārdi, jo darījumos iesaistītie ir radinieki, draugi un paziņas, kas veido vienu aizņēmēju tīklu, un ne visos gadījumos J. Timma līdzekļus piesaista tieši saviem uzņēmumiem. Piemēram, SIA Dižozols Investments viņš ir patiesais labuma guvējs tikai par 40%, un aizdevumi noved pavisam citā darboņu tīklājā.
Cits piemērs – 2020. gada vasaras projekts, kurā transporta uzņēmums Crowdestor platformā meklē naudu kredītu refinansēšanai. Pārvadātājam ir 19 smago automašīnu. Tiek solīta 17% gada likme, ko izmaksā katru mēnesi. Pārvadājumu kompānija par 60% pieder Raimondam Timmam, kas ir jau pieminētā Jāņa tēvs.
Pats Jānis Timma kā Crowdestor platformas izpilddirektors platformā stāsta par SIA Powerhouse Sarkandaugava. Uzņēmums 2020. gadā aizņemas 950 tūkstošus eiro ar 21% likmi uz diviem gadiem. To aizdevējiem lūdz, sakot, ka vajadzīga nauda šķeldas iegādei un SIA daļu īpašnieku parāda refinansēšanai. Ievērojot, ka šķeldas cenas pērn bija postoši zemas un nauda par pārdoto enerģiju nekavējas ilgāk par 30 dienām, ir jāsaprot, ka vienīgais SIA daļu īpašnieks J. Timma lūdz investorus aizdot naudu, lai to atdotu kādam vienam lielam aizdevējam.
Eksotika neapdomīgajiem
Eksotiski projekti ārpus Eiropas Savienības ir tipiska lieta Envestio gadījumā un visumā var kalpot kā aizdomu ēna arī citos gadījumos, jo informācija par praktisku darbību kaut kur Dienvidāfrikā vai Austrumāzijā ir ļoti grūti pārbaudāma dabā.
Viens no Crowdestor projektiem ir par mēslojuma vākšanu kokvilnas plantācijām Āfrikā. No 2020. gada janvāra vidus tiek vākts finansējums kokvilnas plantāciju mēslojumam ar interesi 21% gadā. Kopējā līguma vērtība 4,5 miljoni eiro, platformā piesaista līdz 1,9 miljoniem eiro. Aizdevuma termiņš trīs mēneši.
''Šobrīd esam iesnieguši lūgumu policijā par 1,6 miljonu eiro neatgriešanu,'' tieši par šo projektu telefonsarunā atzina J. Timma un uzsvēra, ka aizņēmējs platformu piekrāpis. Mēģinot vienoties par plašāku interviju, kurā skartu visas tēmas, J. Timma sākotnēji bija atvērts sarunām, pēc jautājumu saņemšanas noteica iespējamo sarunas datumu – 15. marts, bet tad krasi komunikāciju pārtrauca. Mēģinot norunāt interviju, pārņēma gluži tāda pati sajūta, par kādu stāstīja viens no investoriem, – maldināšana un laika vilcināšana.
Bažām ir nopietns pamats, un laika vilcināšana nav pieļaujama. Kopējais piesaistītā kapitāla lielums ir aptuveni 47 miljoni eiro, ko telefonsarunā apstiprināja pats J. Timma. Atmaksāti ir 16,9 miljoni eiro, tas nozīmē, ka 30,1 miljons eiro šobrīd ir kustībā esošā nauda, kas ir divas reizes vairāk, nekā Envestio gadījumā mēģina atgūt aizdevēju nolīgtie juristi. Pēc Dienas rīcībā esošās informācijas, 157 Crowdestor projektos varētu būt problēmas ar naudas atmaksu, un tieši šī iemesla dēļ vēlējāmies tikties ar J. Timmu, lai uzdotu jautājumus. Diemžēl J. Timma neatrada iespēju atbildēt uz tiem. Jautājumi vēl aizvien ir spēkā, un rakstā publicējam tieši tos pašus jautājumus, kādi tika nosūtīti Crowdestor patiesajam labuma guvējam.
Crowdestor investori lielākoties ir ārvalstnieki, vienkārši cilvēki no Dānijas vai Vācijas, kuri iegulda no 1000 eiro līdz 5000 eiro.
Ņemot vērā nopietnās bažas, ka Crowdestor, tāpat kā Envestio, ar savu darbību apdraud Latvijas kā zemes, kur investēt, imidžu, vēl aizvien ceram saņemt atbildes uz jautājumiem.
Cilvēciskā saikne
Igaunijas policija sadarbībā ar Latvijas likumsargiem vēl nav noskaidrojusi saikni starp dažādām platformām, tomēr aizdomas par šādu saikni varētu rasties.
LTV raidījums De facto, pētot Envestio shēmu Latvijā, nosauc loģistikas jomā strādājošo Eduardu Slobinu un vēl pāris uzvārdu, kas pazīstami biznesa vidē. ''3,5 miljonus eiro saņēma loģistikas nozares uzņēmējam Eduardam Slobinam piederošas kompānijas – SRR, WTS, Zelta jumts, Transports nomai,'' šā gada sākumā vēstīja De facto.
Slobins ir norāde uz saikni starp likvidējamo Envestio un pirms pāris gadiem radīto Crowdestor platformu, kur līdzekļus vāc cits Slobins, pieminētā E. Slobina radinieks. Likumsargiem, raugoties no juridiskā viedokļa, tā ir cita fiziska persona, bet no cilvēciskā – persona, kurai bija iespēja iegūt un apgūt visu krāpšanas shēmu konkrētajā biznesa modelī no sava radinieka.