Vienots akadēmiskās un pētniecības karjeras ietvars noteiks karjeras posmus, tiem atbilstošus amatus, kā arī vienotus atlases, nodarbinātības un darba novērtēšanas principus. Izmaiņu mērķis ir veicināt profesionālo izaugsmi, uzlabot darba kvalitāti un nodrošināt prognozējamāku nodarbinātību augstākajā izglītībā un zinātnē.
Grozījumi paredz ieviest strukturētu akadēmisko un pētniecības karjeru ar secīgiem attīstības posmiem, kā arī starptautiskajai praksei atbilstošu tenūras sistēmu. Tā nodrošinās iespēju pakāpeniski virzīties uz augstākiem amatiem. Tenūras ieviešana augstskolās un zinātniskajās institūcijās būs brīvprātīga un atkarīga no katras institūcijas cilvēkresursu politikas un finansējuma iespējām.
Vienlaikus tiks paplašināta un precizēta akadēmiskā un zinātniskā personāla amatu struktūra. Augstskolām un zinātniskajām institūcijām būs lielākas iespējas veidot jaunus amatus un piesaistīt arī augsta līmeņa nozares profesionāļus ar praktisko pieredzi. Tāpat likumos tiks skaidrāk definēti vairāki termini, tostarp "docētājs" un "pētniecības karjera".
Izmaiņas skars arī akadēmiskā un pētnieciskā personāla atlasi. Turpmāk personālu varēs ne tikai ievēlēt, bet arī atlasīt konkursa kārtībā. Vienlaikus paredzēts, ka pamatdarbs akadēmiskajā vai pētnieciskajā amatā varēs būt tikai vienā augstskolā vai zinātniskajā institūcijā, lai nodrošinātu pilnvērtīgāku iesaisti studiju un pētniecības darbā, saglabājot iespēju strādāt citur kā viespersonālam.
Plānots ieviest arī regulāru darba snieguma novērtēšanu. Ja darba rezultātu divas reizes pēc kārtas atzīs kā neatbilstošu, tas varēs būt pamats darba attiecību izbeigšanai vai amata maiņai, vienlaikus saglabājot iespēju darbinieku nodarbināt citā amatā.
Izmaiņas skars arī zinātnes pārvaldi. Plānots pilnveidot akadēmiskā un pētnieciskā personāla reģistrus, integrējot tos vienotā valsts informācijas sistēmā. Tajos iekļaus arī starptautiskos pētnieku identifikatorus, lai sasaistītu Latvijas pētniekus ar starptautiskajām zinātnes datubāzēm un uzlabotu datu apmaiņu.
Tāpat paredzēts modernizēt Nacionālo zinātniskās darbības informācijas sistēmu un nodrošināt iespēju tās uzturēšanu deleģēt citām institūcijām, lai uzlabotu sistēmas darbību un datu apriti.
Atsevišķi grozījumi paredz arī atteikties no prasības augstskolām obligāti izdot zinātniskos žurnālus vai rakstu krājumus, ļaujot pašām izvēlēties piemērotākos zinātniskās komunikācijas veidus.
Savukārt izmaiņas Profesionālās izglītības likumā attieksies uz koledžām, kas īsteno īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas. Tās paredz saskaņot koledžu akadēmiskā personāla regulējumu ar Augstskolu likumu, nosakot vienotus principus personāla atlasei, pieņemšanai darbā un darba novērtēšanai.
Plānots atteikties no līdzšinējās pieejas, kas balstījās uz akadēmiskā personāla ievēlēšanu, un pāriet uz pieņemšanu darbā, tādējādi novēršot regulējuma dublēšanos un nodrošinot vienotu sistēmu visā augstākās izglītības sektorā.
Izmaiņu ieviešanai paredzēti vairāki pārejas periodi. No 2026. gada 1. decembra plānots ieviest akadēmiskās karjeras posmus, jaunos amatus, tenūras sistēmu un atlases kārtību. No 2029. gada pilnībā tiks ieviesta darba snieguma novērtēšanas sistēma, bet no 2031. gada paredzēts paaugstināt kvalifikācijas prasības, tostarp nosakot doktora grādu kā obligātu prasību pētniekiem.
Par grozījumiem Augstskolu likumā, Zinātniskās darbības likumā un Profesionālās izglītības likumā galējais lēmums vēl jāpieņem Saeimai.