Vairāk nekā 100 uzņēmēju laukos šobrīd ir saņēmuši Lauku ceļotāja piešķirto Zaļo sertifikātu, kas apliecina, ka šajās vietās uzsvars tiek likts uz vides kvalitāti un zaļo domāšanu. Lai iegūtu zīmi, uzņēmumam jāpierāda, ka tas taupa ūdeni un enerģiju, šķiro atkritumus, ievēro bioloģisko daudzveidību, izmanto vietējos produktus un piedāvā viesiem veselīgu pārtiku. Arī viesu nams Stikāni Rēzeknes novada Nagļu pagastā var lepoties ar šādu sertifikātu (tiek izsniegts uz trim gadiem ar iespēju to pagarināt).
Profesionāla putnu vērošana
Zaļais sertifikāts tiek piešķirts, lai stimulētu tūrisma uzņēmējus atjaunot, būvēt un iekārtot lauku tūrisma mītnes novadam raksturīgā, tradicionālā veidā, saglabājot ainavu savdabību, izmantojot videi draudzīgus vietējā ražojuma būvmateriālus. Tāpat tas paredzēts, lai nodrošinātu tūrisma uzņēmējdarbību, kas veicina dabas daudzveidības saglabāšanu, kā arī radītu lauku tūrisma uzņēmējos pārliecību, ka ilgtspējīga lauku tūrisma attīstība nodrošina plašas ekonomiskās attīstības iespējas, liecina informācija Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas mājaslapā.
Aizbraucot uz Stikāniem, var pārliecināties, ka teju viss no iepriekš uzskaitītā tur ir ievērots. Pirmkārt, viesu nams atrodas pie īpaši aizsargājamas dabas teritorijas – Lubāna mitrāja, Orenīšu dīķu krastā. Ap māju zaļo dabiskās pļavas, kas tiek pļautas tikai vienu reizi – jūlijā vai augustā. Tas tāpēc, lai tur saglabātu raksturīgos augus un dzīvo radību daudzveidību. Pļavā ir izpļauta neliela josla, lai nokļūtu līdz dīķiem, kas pagājušā gadsimta 70. gados izveidoti uz Lubāna palieņu kūdrāja, ko regulē, uzpludinot un nolaižot ūdeni. Tiem ir ļoti svarīga loma Stikānos, jo tie kalpo ne tikai zivju audzēšanai (tās šai pusē pamatā ir karpas), bet arī putnu vērošanai, kas it īpaši iecienīta ir pavasarī, kad no siltajām zemēm uz Latviju atgriežas ūdens putni. To te var darīt profesionāli un dabai draudzīgi – no speciāli veidotiem peldošiem slēpņiem, neradot traucējumu ligzdošanas vai migrācijas laikā, stāsta mājas saimniece Dace Stikāne, kura līdzi paņēmusi binokli (ir pieejams arī teleskops), lai var apskatīt tuvāk gulbjus, kas tobrīd gozējas ūdenī. Piesaistot arī profesionālus gidus, kas ir zinoši šajā jomā. Viņa uzsver, ka vieta ir unikāla, jo citur tādas nav. Lubānas mitrājs ir Eiropas un pasaules nozīmes dabas komplekss (vairāk nekā 50 hektāru liels). Tajā mīt 29 Eiropā īpaši aizsargājamas putnu sugas, bet kopumā teritorijā novērotas 224 sugas, no tām 185 ligzdo Lubānā un dīķos. Te sastopami tādi reti lidoņi kā ķikuts, grieze, jūras ērglis un zivju ērglis un aug tādi retumi kā mazlēpe, spožā un skaujošā glīvene. Un kur tad vēl baudījums ausīm, ko pavasarī rada lakstīgalu balsis. Dabas neskartību veicina arī tas, ka apkārtne ir mazapdzīvota. Dace un viņas viesi to novērtē un cenšas pēc iespējas mazāk atstāt pēdas šajā dabas oāzē. Arī ar lapu grābšanu tieši šī iemesla dēļ neaizraujas – lai ir barības vielas kokiem un pārziemošanas vieta kukaiņiem. Un angļu stila mauriņa te nav un nebūs, jo tas te neiederētos.
Putni arī nosaukumā
Starp citu, arī viesu nama nosaukums Stikāni, izrādās, ir saistīts ar putniem. Vieni teikuši, ka tas ir baltais stārķis, citi – ka purva ķikuts vai mērkaziņa. Lai kā nebūtu, tomēr skaidrs, ka tas ir putns, lai gan izskanējis pavisam arī cits variants – nepilnīgi apģērbies cilvēks, pasmaida Dace, piebilstot, ka arī numuriņiem doti putnu nosaukumi, piemēram, Mežapīle, Zivju ērglis.
Šī savulaik bijusi vīra vecāsmātes māja, bet kopš 2016. gada tā ir Daces un viņas vīra īpašumā (viņi to nopirka, jo tā bija norakstīta vīra māsīcai). Par māju nācās pacīnīties, jo to bija nolūkojuši arī itāļu uzņēmēji. Galu galā pierunājuši piekāpties Stikāniem par labu. Kad nu visi īpašuma dokumenti bija nokārtoti, sākuši saimniekot. Jau sākotnēji bija doma te veidot viesu namu, jo pati apkārtne to rosināja darīt. Turklāt Dace pabeigusi Rēzeknes Augstskolā tūrisma un viesnīcu uzņēmējdarbības vadību, līdz ar to tā bija arī profesionāla interese. Ilgi nekavējušies, jau 2018. gadā vēruši durvis jaunajam viesu namam. To pamudināja darīt arī tas, ka nodegusi Stikānu privātmāja. Bija jāceļ jauna, un izdevies atrast ļoti labus celtniekus, kas tad uzcēluši arī viesu namu. Iznācis tāds pamatīgs restarts. Jāpiebilst, ka arī itāļi neatmeta domu Nagļos iegādāties īpašumu un to arī īstenoja, nopērkot blakus Stikāniem zemi, jo vēlējās tur izvietot fotoslēpņus. Izveidoja trīs, bet sākās kovids, un projekts, kurā bija ieguldīts ne mazums līdzekļu, apstājās. Pat tā, ka neviens tūrists tā arī nekad uz turieni neatbrauca, lai gan bija vienošanās, ka slēpņu meklētāji nakšņos Stikānos. Šī vieta gan nevarot sūdzēties par kovida laiku, jo tad vietējo tūristu skaits ievērojami palielinājies.
Kamēr ārzemju tūristi parasti uzturas vairākas dienas, tikmēr vietējie – nedēļas nogalēs vai uz vienu nakti, it īpaši tie, kurus Dace dēvē par kapusvētku viesiem, tas ir, tiem, kas atbrauc uz šo pusi uz kapusvētku laiku un, lai netraucētu radus, paliek viesu namā. Populāra ir arī jūlija otrā sestdiena, kad Nagļos un Īdeņā tiek svinēti Zvejnieksvētki – vienīgā vieta iekšzemē, kur kas tāds tiek plaši un ar vērienu rīkots.
Dace norāda, ka viesu nams ir viens no viņas ģimenes uzņēmējdarbības virzieniem, jo pieredze rāda, ka uz vienu paļauties nevar. Šobrīd, lūk, daudzi Latgales viesu nami saskaras ar to, ka krities tūristu skaits un rezervācijas tiek atteiktas, bažījoties par drošību, ko rada dronu uzlidojumi. Arī viņas viesi no Anglijas saņēmuši šūnu apraides brīdinājumu tajā brīdī, kad bijuši pie dīķiem.
Zaļie risinājumi
Stikānos lielā mērā ir saglabāta senā mājasvietas aura – kā piemiņa no tā laika, kad te saimniekoja vīra vectēvs, kas bija mežsargs. Arī viņš bijis zaļi domājošs, jo nesis no meža dažādus kokus, kurus stādījis ap māju. Vēl tagad liela daļa no tiem šalc ap ēkām, kas būvētas 1931. gadā, kā liecina baļķī iegrebtā atzīme. Būdams mežsargs, vectēvs piemeklējis mājai labu būvmateriālu, kas spējis izturēt visus laika apstākļus teju simt gadu garumā. Lūk, gan šķūnis, gan kūtiņa tam ir pierādījums. Tie šobrīd tiek izmantoti kā noliktava. Arī pagrabs pēc atjaunošanas labi kalpo saviem saimniekiem – tur labi glabājas kartupeļi un citas saknes. Šad un tad piedāvājot ko nebūt no šiem krājumiem te atbraukušajiem, jo tuvumā ēdināšanas vietas nav. Viesiem, it īpaši ārzemniekiem, šis vēsturiskais «piesitiens» patīk, viņi ar interesi pēta to konstrukciju un detaļas, pat fotografē tās.
Zaļā domāšana nav tikai skaļi vārdi. Stikānos to cenšas darīt, sākot no mazām līdz lielām lietām. Šķiet, kas tur liels – atkritumu šķirošana, bet arī tas ir svarīgs solis vides draudzīguma virzienā. Tas jādara saimniekiem pašiem, kā arī jāseko līdzi, lai viesi to ievērotu. Daces ieskatā – tas ir motivējoši kaut vai tāpēc, ka sašķirotos var nodot bez maksas. Reizi gadā viesu namā rīkojot informatīvu pasākumu, kur cita starpā apmeklētāji tiek iepazīstināti ar atkritumu šķirošanu. Arī skolēnu grupas, kas brauc uz šejieni, tiek izglītotas par šo jautājumu. Vienu gadu bija ābeļu griešanas talka, un tad profesionāls arborists parādīja un izskaidroja, kā tas pareizi jādara. Citu gadu tika stādīti koki, kuriem ir ogas (plūškoks, pīlādzis), lai putniem būtu, ko ēst. Tas, ka ir tik daudz koku ap māju, prasa arī papildu rūpes – ik gadu jāattīra jumti un notekas no lapām.
Attiecībā uz citiem zaļajiem risinājumiem – siltumu un ūdens uzkarsēšanu mājās nodrošina granulu katls, un tas bijis viens no plusiņiem, ko ielikusi Zaļā sertifikāta komisija, uzsver Dace. Tāpat pozitīvi novērtēta tīrība un kārtība, arī tas, ka tiek dota priekšroka ekoloģiskam veļas pulverim un citiem mazgāšanas līdzekļiem. Šķidrās ziepes un šampūni numuriņos izvietoti lielākos traukos, nevis mazos vienreizējos iepakojumos. Proti, lai nevairotos plastmasas atkritumi. Arī piens pie kafijas tieši šī apsvēruma dēļ tiek piedāvāts lielajā pakā. Un vēl – ūdeni šeit var dzert no krāna, jo tas nāk no dziļurbuma, tāpēc nav jāpērk pieclitrīgie «baloni». Savukārt kanalizācijas ūdeņu attīrīšanai tiek lietoti filtri. Šobrīd, runājot par papildu zaļajiem risinājumiem, tiek apsvērta iespēja izvietot saules paneļus. Iespējams, ka nāksies arī paplašināties, tāpēc jāmeklē risinājumi, kā to labāk izdarīt. Jādomā arī, kā izmantot bijušo Nagļu skolas ēku, ko Stikāni pirms kāda laika nopirkuši, teic Dace.
Projekta Zaļāka ģimene – zaļāka Latvija – zaļāka pasaule mērķis ir mainīt sabiedrības izpratni par aktuāliem vides politikas jautājumiem, lai veicinātu atbildīgu un videi draudzīgu rīcību.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
