Lai sekmētu, kā minēts dokumentā, "vienmērīgu, personu vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu attīstību", Ministru kabineta šīsdienas sēdē tiks prezentēts Labklājības ministrijas sagatavotais sociālo pakalpojumu pilnveidošanas un attīstības plāns 2026. un 2027. gadam.
Atšķirībā no Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam šis ir īstermiņa dokuments ar konkrētām darbībām, kas jāveic, lai sasniegtu minētajās pamatnostādnēs izvirzītos mērķus. Tāpat dokumenta ievadā norādīts, ka tas ir saskaņots ar citos politikas plānošanas dokumentos ietvertiem pasākumiem, kuri šī iemesla dēļ konkrētajā plānā nav iekļauti.
Iecerēts, ka iesaistītās institūcijas plānā paredzēto pasākumu īstenošanu 2026. un 2027. gadā nodrošina no tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Plāna īstenošanai 2026. gadā ir pieejami 32 228 400 eiro un 2027. gadā – 25 776 024 eiro, no kuriem 2026. gadā 28 065 197 eiro un 2027. gadā 22 514 855 eiro ir Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanas līdzekļi. Papildus līdz projektu pilnīgai īstenošanai vēl būs nepieciešams gūt līdzekļus no budžeta programmas Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.
Plānā iezīmēti konkrēti pasākumi un arī tiem paredzētais finansējums. Piemēram, paredzēts ieviest jaunu valsts finansētu psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu – psihosociālo rehabilitāciju uzturošās terapijas veidā bērniem no diviem gadiem līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai pēc autisma diagnosticēšanas vai aizdomām par autiskā spektra traucējumiem un ārstniecības iestādē saņemtas agrīnās intervences programmas, kā arī psihosociālo rehabilitāciju bērniem ar autiskā spektra traucējumiem no diviem gadiem līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, kuriem Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ir noteikusi invaliditāti, un viņu ģimenes locekļiem.
Plānā iekļauts arī mērķis izveidot ģimeniskai videi pietuvinātas pakalpojuma sniegšanas vietas valsts sociālās aprūpes centru pakalpojumu sniegšanai bērniem un jauniešiem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, kopumā 112 personām, šim mērķim izveidojot desmit valsts sociālās aprūpes centru struktūrvienības, katrā no tām varētu uzņemt ne vairāk kā 12 klientus. Šogad paredzēts nodrošināt 10 474 tehnisko palīglīdzekļu izsniegšanu, tajā skaitā aprobējot jaunu tehnisko palīglīdzekļu izsniegšanas (kupona) metodi un nodrošinot jaunu augstas funkcionalitātes tehnisko palīglīdzekļu veidu pieejamību.
Plāns paredz arī jaunu speciālistu sagatavošanu darbam sociālajā jomā. Tostarp tiks izvērtētas iespējas, izstrādātas prasības un priekšlikumi ar sociālā darba jomu saistīto nozaru citu profesiju pārstāvju pārkvalifikācijai par sociālā darba speciālistiem. Tāpat plānots izstrādāt un licencēt sešas profesionālās pilnveides izglītības programmas, izvirzot mērķi, lai kopumā 140 dalībnieki būtu apguvuši vismaz vienu no tām. Plānā ir arī dažādas darbnīcas, domnīcas, semināri un citas aktivitātes, kas nepieciešamas, lai sociālās jomas speciālisti varētu profesionāli pilnveidoties.
Šāgada otrajā pusē iecerēts arī rast risinājumu sociālā darba jomas vajadzībām atbilstoša budžeta finansēto vietu skaita nodrošināšanai sociālā darba studiju programmās, tajā skaitā nepilna laika studiju programmās. Cik nojaušams no teksta, vēl jāatrod finansējums, jo tiek runāts par to, ka sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un augstskolām tiks izstrādāti kopīgi priekšlikumi budžeta finansēto vietu nodrošinājumam sociālā darba studiju programmās. Pasniedzēji, kuri varētu apmācīt citus darbiniekus, tiktu apmācīti speciālā maģistra studiju programmā, kuru pabeigtu 16 sociālā darba praktiķi, bet darbam augstskolā piesaistītu 12 cilvēkus, liecina dokuments. Šo ideju īstenošana gan iezīmēta 2028. gadā. Tāpat tiktu sniegts atbalsts personām, kuras ieguvušas pirmā vai otrā cikla augstāko izglītību sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā ar profesionālu pieredzi sociālajā darbā (vismaz trīs gadi), lai tās iegūtu supervizora izglītību.
Plānā iekļauto pasākumu īstenošana ir paredzēta no valsts budžeta vai ES fondu līdzekļiem, kā arī pašvaldību līdzekļiem atbilstoši katras pašvaldības finanšu iespējām. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka sociālajiem pakalpojumiem ir jābūt līdzvērtīgi nodrošinātiem gan novadu, gan valstspilsētu pašvaldībās atbilstoši iedzīvotāju pieprasījumam pēc sociālā atbalsta. Pasākumos, kurus plānots īstenot ar ES fondu atbalstu, rezultatīvie rādītāji var mainīties, veicot korekcijas projektos, ES fondu atbalsta finansējuma apmērs ir indikatīvs, norādīts dokumentā.