Šis paziņojums izskanēja vien dažas stundas pēc tam, kad ASV viceprezidents Dž. D. Venss apgalvoja, ka plānotā četru tūkstošu ASV karavīru izvietošana Polijā rotācijas kārtībā neesot atcelta, bet gan atlikta uz laiku.
Maija sākumā Pentagons paziņoja, ka Vašingtona samazinās Vācijā izvietoto ASV karavīru kontingentu par pieciem tūkstošiem.
Otrdien Pentagons informēja, ka samazina Eiropā izvietotās brigādes kaujas vienības (Brigade Combat Teams – BCT) no četrām līdz trim. Parasti BCT sastāvā ir 4000–4700 karavīru. Paziņojumā arī teikts, ka šī samazinājuma dēļ «uz laiku tiek atlikta» iepriekš paredzētā ASV karavīru izvietošana Polijā. «Departaments noteiks šo un citu ASV karavīru galīgā izvietojuma vietas Eiropā, balstoties uz ASV stratēģisko un operatīvo vajadzību tālāku analīzi, kā arī uz mūsu sabiedroto pašu spējām nodrošināt karaspēku Eiropas aizsardzībai,» teikts Pentagona paziņojumā.
Pentagona runasvīrs Šons Parnels ierakstā sociālajos medijos paziņoja, ka ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets otrdien ir šos plānus pārrunājis ar Polijas aizsardzības ministru Vladislavu Kosinjaku-Kamišu un ka ASV nodrošināšot «spēcīgas militārās klātbūtnes saglabāšanu Polijā», ziņo Associated Press.
NATO spēku Eiropā komandieris, ASV Gaisa spēku ģenerālleitnants Aleksuss Grinkevičs paziņojis, ka piecu tūkstošu ASV karavīru izvešana no Eiropas neietekmēšot NATO plānus stiprināt reģiona aizsardzības spējas. Tuvākajā nākotnē lielāka ASV karavīru skaita izvešana no Eiropas neesot paredzēta. Taču ilgtermiņā varot sagaidīt arī citu ASV spēku pārvietošanu laikā, kad Eiropa turpina attīstīt savas aizsardzības spējas un kapacitāti, lai nodrošinātu Eiropas konvencionālo aizsardzību.
Lai mazinātu Polijas un Baltijas valstu bažas, A. Grinkevičš esot runājis ar Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas bruņoto spēku komandieriem «par dažādām iespējām un to, kā mēs varētu izkārtot aizsardzības spējas austrumu flangā», ģenerālleitnanta teikto citē Associated Press.

