ASV prezidents pēdējā laikā bija daudz kritizējis Lielbritāniju un tās premjerministru Kīru Stārmeru par aktīvu neiesaistīšanos ASV un Izraēlas sāktajos triecienos pret Irānu, kā arī nodēvējis britu aviācijas bāzes kuģus par «rotaļlietām» salīdzinājumā ar ASV kara kuģiem. Lielbritānija saņēmusi arī D. Trampa sabiedrotajiem NATO adresētos pārmetumus par vilšanos viņos.
Tāpēc, kā vēsta BBC, Čārlza III vizīte, kas tika ieplānota kā ASV neatkarības 250. gadadienas, abu valstu ilgstošo saikņu un «īpašo attiecību» svinēšana, pārvērtās par «glābšanas misiju».
Uzrunājot ASV Kongresu, karalis uzsvēra pasaulē valdošo nenoteiktību, neskaidrību un konfliktus – no Eiropas līdz Tuvajiem Austrumiem –, kas rada izaicinājumus starptautiskajai sabiedrībai un kuru ietekmi jūt sabiedrība gan ASV, gan Apvienotajā Karalistē. «Lai kādas būtu mūsu atšķirības, lai kādas būtu mūsu domstarpības, mēs esam vienoti apņēmībā saglabāt demokrātiju, pasargāt savus cilvēkus no kaitējuma un salutēt to drosmi, kuri ik dienu riskē ar savu dzīvību, kalpojot mūsu valstīm,» teica karalis.
Pieminot 11. septembra terora aktu 25. gadadienu, kas būs šogad, Čārlzs III teica: «Uzreiz pēc 11. septembra, kad NATO pirmo reizi aktivizēja 5. pantu un ANO Drošības padome bija vienota, saskaroties ar teroru, mēs uz to atbildējām kopā – kā plecu pie pleca darījām divos pasaules karos, Aukstajā karā, Afganistānā un citos mūsu kopējai drošībai būtiskos brīžos. Spīkera kungs, šāda pati nepiekāpīga apņēmība ir nepieciešama Ukrainas un tās visdrosmīgāko cilvēku aizsardzībai. No Atlantijas dziļumiem līdz katastrofāli kūstošajām ledus virsotnēm Arktikā ASV bruņoto spēku un to sabiedroto apņēmība un spēks ir NATO pamatā – solot vienam otru aizsargāt, aizstāvot mūsu iedzīvotājus un intereses, saglabājot ziemeļamerikāņus un eiropiešus drošībā pret mūsu kopīgajiem ienaidniekiem,» teica karalis.