Akciju vērtība pasaules biržās pirmdien pieauga un naftas cenas kritās pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps nāca klajā ar paziņojumu, ka sarunas ar Irānu par miera vienošanos notiekot "konstruktīvi un kārtīgi", bet reģiona amatpersonas pavēstījušas ziņu aģentūrai Associated Press, ka ASV vienošanās ar Irānu varētu tikt panākta jau tuvākajā laikā. Tā ļautu izbeigt karu, atkal atvērt kuģošanai Hormuza jūras šaurumu un liktu Irānai atteikties no bagātinātā urāna krājumiem.
ASV valsts sekretārs Marko Rubio, kurš nedēļas nogalē ieradās vizītē Indijā, pirmdien uzsvēra, ka progress sarunās esot nozīmīgs, bet vēl nav galīgs. Taču pēdējās 48 stundās panāktais progress varētu rezultēties Hormuza šauruma atvēršanā kuģošanai bez nodevām Irānai, viņa teikto citē BBC.
D. Tramps ierakstā vietnē Truth Social svētdien gan piebilda, ka sarunas par vienošanos vēl nav beigušās un ka viņš sarunvedējiem pieprasījis nesteigties. Laiks strādājot ASV labā, tāpēc esot svarīgi panākt labu vienošanos.
Urāna krājumi
Informētas Tuvo Austrumu reģiona amatpersonas pastāstījušas Associated Press, ka ASV puse netiešajās sarunās cenšoties panākt vienošanos, kas paredz, ka Irāna piekrīt atteikties no bagātinātā urāna krājumiem. Esot plānots, ka pēc vienošanās parakstīšanas 60 dienu laikā notiktu sarunas, kurās izlemtu, kas tiks darīts ar bagātināto urānu. Iespējams, ka daļa no šiem krājumiem tiktu vājināta, pārējā daļa tiktu nodota kādai trešajai valstij. Krievija ir piedāvājusi pārņemt bagātināto urānu no Irānas.
ASV amatpersona medijiem apstiprinājusi informāciju par 60 dienu laikaposmu tālākām sarunām un paziņojusi, ka gadījumā, ja Irāna neatteiktos no bagātinātā urāna krājumiem, tad nenotiktu pret to vērsto ASV sankciju samazināšana.
Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra paziņojusi, ka Irānai ir 440,9 kilogrami urāna, kas ir bagātināts līdz 60% tīrības. Tas ir tuvu 90% tīrības, kas nepieciešama, lai bagātināto urānu varētu izmantot kodolieroču radīšanai.
Irāna publiski nav komentējusi iespējamo atteikšanos no bagātinātā urāna. Tās prezidents Masuds Pezeškiāns vien teicis valsts televīzijā, ka Irāna ir gatava "pārliecināt pasauli, ka necenšas iegūt kodolieročus".
M. Rubio pirmdien ir paziņojis, ka sarunās ar Irānu panākts "nozīmīgs, bet vēl ne galīgs progress" un ka pasaulei vairs nebūšot jābaidās, ka Irāna varētu iegūt kodolieročus. Intervijā India Today M. Rubio skaidroja, ka pirmajā posmā pēc sarunu noslēgšanās pilnībā tiktu atvērts Hormuza šaurums. "Otrajā posmā Irānai vajadzēs piedalīties nopietnās sarunās par trim jautājumiem: par viņu solījumu nekad neiegūt kodolieročus, par ilgtermiņa ierobežojumiem urāna bagātināšanai un par to, ko darīt ar jau bagātinātā urāna krājumiem," teica ASV valsts sekretārs.
D. Tramps vairākkārt izteicies, ka vēlas panākt no Irānas ievērojami lielāku piekāpšanos, nekā to paredzēja kodolvienošanās ar Irānu, kas tika panākta 2015. gadā, kad ASV prezidents bija Baraks Obama, un no kuras ASV izstājās pēc tam, kad prezidenta amatā stājās D. Tramps.
Al Jazeera vēsta, ka pašlaik sarunās tiekot spriests par vienošanos, ko D. Tramps dēvē par "saprašanās memorandu". Sarunās esot iesaistīta Saūda Arābija, Apvienotie Arābu Emirāti, Katara, Pakistāna, Turcija, Ēģipte, Jordānija un Bahreina.
Reuters vēsta, ka ASV sarunās ar Irānu apspriežot piedāvājumu vienoties par tālāko rīcību atsevišķos posmos. Pirmais būtu formāla kara izbeigšana, tad – Hormuza šauruma krīzes atrisināšana un 30 dienu sarunu loga atvēršana plašākas ilgtspējīga miera vienošanās panākšanai, paredzot, ka šo sarunu termiņu varētu pagarināt nepieciešamības gadījumā.
Axios nedēļas nogalē vēstī - ja, ka Vašingtona un Teherāna ir tuvu vienošanās panāk - šanai par to, ka netiktu iekasēta nodeva no kuģiem, kas šķērso Hormuza šaurumu, savukārt Irānai tiktu ļauts brīvi pārdot naftu.
ASV tad atceltu Irānas ostu blokādi un daļu sankciju pret Irānas naftas nozari.
Informācija pretrunīga
Irānas amatpersonas ir apstiprinājušas, ka sarunas notiek un tajās vērojams zināms progress, taču noraidījušas daļu ASV amatpersonu paziņotā.
Irānas ziņu aģentūra Tasnim informējusi, ka saprašanās memoranda starp Teherānu un Vašingtonu projektā esot iekļauta ceļa karte kara izbeigšanai visās frontēs un ASV atteikšanās no sankcijām pret Irānas naftu sarunu laikā. Taču Irāna vēl neesot piekritusi potenciālām darbībām pret tās kodolprogrammu.
Irānas Ārlietu ministrijas runasvīrs Esmaeils Baghaei nedēļas nogalē nosauca pašlaik apspriesto saprašanās memorandu par plašu pamatprincipu vienošanos, kuru pēc tam paredzēts detalizētāk apspriest 30–60 dienu laikā. Viņš paziņojis Irānas ziņu aģentūrai IRNA, ka Teherānas galvenā prioritāte pašlaik esot kara izbeigšana, lai novērstu jebkādus ASV triecienus nākotnē un karadarbību Libānā.
Pakistānas premjerministra vietnieks Išaks Dars, kurš sarunās pilda starpnieka lomu, ir izteicies, ka pēdējās sarunas radījušas "pamatu optimismam", ka ir panākams pozitīvs iznākums, vēsta BBC.