ASV prezidents Donalds Tramps sācis vizīti Ķīnā, kuras laikā ar tās līderi Sji Dzjiņpinu mēģinās vienoties par nosacīta pamiera saglabāšanu asajā ekonomiskajā sāncensībā, kurā īpašu spriedzi radīja D. Trampa sāktais tirdzniecības tarifu karš. Sarunās nozīmīga vieta būs atvēlēta arī pašreizējai ģeopolitiskajai situācijai pasaulē – karam Irānā, Taivānai un kontrolei pār kritiski svarīgajām globālo piegāžu ķēdēm, raksta RFE/RL.
Tiek prognozēts, ka vizītes laikā tiks parakstītas vairākas vienošanās, kas paredz, piemēram, ASV audzēto sojas pupiņu un ASV ražoto Boeing lidmašīnu piegādes Ķīnai. D. Trampa delegācijā iekļauti arī vairāku lielu ASV tehnoloģiju un enerģijas uzņēmumu vadītāji.
Abām pusēm ir savi trumpji, ko izmantot sarunās un kas ir ļoti svarīgi otrai pusei. D. Tramps kā būtiskāko kārti izmanto tarifus Ķīnas precēm, kurām ASV ir nozīmīgs noieta tirgus, kā arī augsto tehnoloģiju eksporta ierobežojumus. Savukārt Sji savu pozīciju sarunās var stiprināt ar to, ka Ķīna kontrolē vairāk nekā 70% globālās retzemju metālu ieguves, 90% to pārstrādes un 93% magnētu ražošanas pasaulē. Retzemju metāli ir vitāli svarīgi daudzu preču ražošanā – no mobilajiem telefoniem līdz pat iznīcinātājlidmašīnām. BBC šo situāciju salīdzina ar kontroli pār Hormuza šaurumu – Ķīna jebkurā brīdī var apturēt retzemju metālu piegādes un izmantot savu monopolu sarunās ar ASV, lai panāktu atļauju importēt ASV ražotās augstas klases mikroshēmas.
Globālas izmaiņas
Var prognozēt, ka D. Tramps Ķīnā, kur ieradās jau vakar vakarā un kur šodien viņam paredzēta oficiālā sagaidīšanas ceremonija un tikšanās ar Sji, tiks uzņemts ar ASV prezidentam glaimojošu pompozitāti. Tiesa, Ķīnas politikas eksperti norāda, ka tā noteikti nepārsniegs D. Trampa iepriekšējās vizītes Ķīnā viņa pirmās prezidentūras laikā 2017. gadā piedzīvoto, raksta Associated Press.
«Tas atspoguļo Ķīnas pieaugušo pārliecību par tās pozīciju, lielāku skepsi par Trampu un abu valstu pašreizējo savstarpējo attiecību neveiklību. Ķīna izmanto diplomātisko protokolu kā metodi, lai signalizētu par savu labvēlību vai nelabvēlību pret kādu. Tāpēc mums jāpievērš cieša uzmanību tam, kā prezidents Tramps tiek uzņemts,» intervijā Associated Press saka ASV domnīcas Council of Foreign Relations vecākais pētnieks un drošības studiju pasniedzējs Džordžtaunas Universitātē Rašs Doši.
«Pēdējos deviņos gados Ķīnas un ASV attiecības ir pārgājušas no sadarbības uz sāncensību un sasniegušas zemāko punktu Covid-19 pandēmijas un tirdzniecības karu laikā. Eksperti norāda, ka Ķīnas ekonomikas vara un tās spēja izmantot dominanci globālajās piegāžu ķēdēs ļāvusi Ķīnas vadībai runāt no spēka pozīcijām un padarījusi Trampa administrācijas Ķīnas politiku pragmatiskāku. Savukārt karš Irānā, kas novedis pie Hormuza šauruma slēgšanas un satricinājis pasaules ekonomiku, devis Sji papildu priekšrocības pirms samita ar Trampu,» raksta Associated Press.
BBC arī atzīmē, ka kopš D. Trampa iepriekšējās vizītes abu valstu sāncensībā daudz kas ir mainījies. Ķīna darījusi visu iespējamo, lai tai nebūtu jāpaļaujas uz ASV kā galveno tirdzniecības partneri. Ķīnas eksports uz ASV pēdējos gados samazinājies par 20%, un ASV tagad ir tikai trešais lielākas Ķīnas tirdzniecības partneris pēc Dienvidaustrumāzijas un Eiropas Savienības. «Kopš Trampa atkārtotās nākšanas pie varas pasaules kārtība ir būtiski mainījusies, stiprinot Pekinas nozīmi. Trampa pieeja «Amerika pirmajā vietā» likusi gan ASV sabiedrotajiem, gan sāncenšiem piedzīvot tarifu noteikšanu un pēc tam atcelšanu, kamēr Pekina izritinājusi sarkano paklāju virknei Rietumu politisko līderu, tostarp no Apvienotās Karalistes, Kanādas un Vācijas,» raksta BBC.
Irāna un Taivāna
Dodoties uz Ķīnu vizītē, kas tika pārcelta uz vēlāku laiku ASV un Izraēlas sāktā kara pret Irānu dēļ, D. Tramps reportieriem prognozēja, ka viņam ar Sji būs «gara saruna» par Irānu. Vienlaikus ASV prezidents paziņoja, ka Savienotajām Valstīm neesot nepieciešama Ķīnas palīdzība Irānas jautājumā, jo amerikāņi karā uzvarēšot jebkurā gadījumā.
AFP atzīmē D. Trampa pirmdien sacīto, ka viņš ar Sji pārrunāšot arī ASV ieroču pārdošanu Taivānai, ko Ķīna uzskata par savu sastāvdaļu. Līdz šim ASV valdība uzsvēra, ka nekonsultēsies ar Ķīnu par savu atbalstu salai. D. Tramps gan mierināja, ka viņa tuvās attiecības ar Sji novērsīs potenciālu Ķīnas iebrukumu Taivānā. «Es domāju, viss būs labi. Man ir ļoti labas attiecības ar prezidentu Sji. Viņš zina, ka es negribu, lai tas notiktu,» D. Trampu citē AFP.