Ņemot vērā Latvijas vietējā tirgus nelielos mērogus, ārējā tirdzniecība mūsu valstij ir ļoti būtiska. Daudzi Latvijas uzņēmumi savu biznesa modeli balsta uz ražojumu pārdošanu nevis vietējā tirgū, bet gan ārzemēs. Arī Latvijas iedzīvotāji ir pieraduši pie ārvalstu precēm veikalos, un mums ir tādas ražotnes, kuru darbībai ir nepieciešamas importētās izejvielas un tehnoloģijas.
Spriežot pēc statistikas datiem, Latvijai svarīgākās ārējās tirdzniecības partneres ir Lietuva, Igaunija, Vācija, Apvienotā Karaliste, Zviedrija un Somija. Turklāt Lietuva ir gan svarīgākais eksporta tirgus, gan nozīmīgākais importa avots.
Kopumā mūsu valsts ārējā tirdzniecība balstās uz sadarbību galvenokārt ar abām Baltijas kaimiņvalstīm, ar vēl dažām Baltijas jūras reģiona valstīm, kā arī ar Apvienoto Karalisti.
Nozīmīgāko Latvijas eksportēto preču vidū ir kokmateriāli un koka izstrādājumi, pārtikas un lauksaimniecības preces. No svarīgākajām importētajām precēm jāmin elektroierīces un elektroiekārtas, nafta un tās pārstrādes produkti, kā arī sauszemes transporta līdzekļi un to daļas. Turklāt pārtikas produktu klāsts Latvijas veikalu plauktos liecina arī par apjomīgu pārtikas importu.
Patlaban, 2026. gada martā, eksperti ir vienisprātis, ka ģeopolitiskā nestabilitāte, ko ir pastiprinājusi spriedze Tuvajos Austrumos, var atstāt iespaidu uz mūsu valsts ārējo tirdzniecību, it īpaši tad, ja militārais konflikts ieilgs un mēnešiem ilgi saglabāsies augstas energoresursu cenas un traucētas piegādes. Jau iepriekš ir vēstīts, ka degvielas cenu līmenis ietekmē ne tikai transporta infrastruktūru, bet arī daudzas citas nozares, to vidū lauksaimniecību un pārtikas ražošanu.
Eksperti arī rekomendē sekot līdzi situācijas attīstībai, jo militārais konflikts Tuvajos Austrumos var gan pierimt, gan uzliesmot no jauna un atkal pierimt.
Kritums janvārī
Šāgada janvārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums bija 3,32 miljardi eiro. Tas ir par 7,5% mazāk nekā pagājušā gada janvārī. Preču eksporta vērtība bija samazinājusies par 6,6%, bet importa vērtība sarukusi par 8,3%, informē Centrālā statistikas pārvalde (CSP).
Salīdzinot ar 2025. gada decembri, 2026. gada janvārī eksporta vērtība bija pieaugusi par 3,9%, bet importa vērtība samazinājusies par 5,7%. Šāgada pirmajā mēnesī Latvija eksportēja preces 1,58 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,75 miljardiem eiro.
2026. gada janvārī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 109 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 57 valstīm, skaidro CSP. Salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri ārējās tirdzniecības bilance šāgada janvārī nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā pieaugot no 47% līdz 47,4%. CSP gan mudina ņemt vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro, nevis preču fizisko daudzumu.
Šāgada janvārī Latvijas svarīgākie eksporta tirgi bija Lietuva (tur nonāca 20% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,5%), Vācija (7,3%) un Zviedrija (5,9%). Nozīmīgākās sadarbības partneres importā bija Lietuva (20,4% no importa kopapjoma), Vācija (10,5%), Polija (10,4%) un Igaunija (10%).
Ekonomikas ministrijas Analītikas dienests prognozē, ka tuvākajā nākotnē Latvijas eksporta kāpumu veicinās gan pieprasījuma palielināšanās galvenajos eksporta tirgos, gan izaugsme apstrādes rūpniecībā. Ekonomikas ministrijas analītiķi gan vērš uzmanību arī uz to, ka militārais konflikts Tuvajos Austrumos ir izraisījis ne tikai strauju energoresursu cenu kāpumu, bet arī piegādes ķēžu traucējumus. Līdz ar to Latvijas eksporta nākotne būs atkarīga no Tuvo Austrumu konflikta ietekmes uz globālajām tirdzniecības plūsmām un uz energoresursu cenām.
«Salīdzinoši strauji – par 6,2% gada griezumā – 2026. gada janvārī pieauga eksports galvenajā Latvijas eksporta virzienā – uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. To veicināja straujš eksporta pieaugums uz Lietuvu (būtiska eksportēto preču grupa ir minerālie produkti), Somiju (minerālie produkti un eļļas augu sēklas), Zviedriju (jaukti ķīmiskie produkti un mehānismi), Spāniju (graudaugi), Igauniju (minerālie produkti un koksne) un Poliju (minerālie produkti),» tendences raksturo Ekonomikas ministrijas Analītikas dienests.
Vērtējot eksportu uz tālākām valstīm, secināts, ka būtiski samazinājies minerālo produktu eksports uz Nigēriju, Apvienoto Karalisti un Mozambiku. Sarucis arī graudaugu eksports uz Maroku un Nigēriju, kā arī koksnes eksports uz ASV, vēsta Ekonomikas ministrijas eksperti.
Analizējot situāciju importā, tiek norādīts, ka importa samazinājumu janvārī ietekmēja minerālo produktu, dzelzs, tērauda un to izstrādājumu, kā arī elektroierīču un iekārtu importa kritums.
Jāatgādina, ka 2025. gadā no Latvijas tika eksportētas preces uz 201 valsti. Pieci lielākie eksporta tirgi bija Lietuva, Igaunija, Vācija, Apvienotā Karaliste un Zviedrija. To īpatsvars veidoja 47,4% no kopējās eksporta vērtības. Uz Lietuvu, Igauniju un Vāciju visvairāk tika eksportētas lauksaimniecības un pārtikas preces, savukārt uz Apvienoto Karalisti un Zviedriju – koks un koka izstrādājumi.
Pagājušajā gadā uz Latviju tika importētas preces no 167 valstīm. Piecas nozīmīgākās importa partneres bija Lietuva, Vācija, Polija, Igaunija un Somija. To īpatsvars veidoja 58,4% no kopējās importa vērtības. No Lietuvas un Somijas visvairāk tika importēti minerālie produkti, no Vācijas – satiksmes līdzekļi un to aprīkojums, savukārt no Polijas un Igaunijas – lauksaimniecības un pārtikas preces, rāda CSP apkopotie dati.
Nenoteiktības laiks
«2026. gada sākumā Latvijas ārējās tirdzniecības aktivitāte ir samazinājusies, tomēr situācija kopumā saglabājas stabila, neraugoties uz ģeopolitisko un ekonomisko nenoteiktību pasaulē,» secināts Finanšu ministrijas sagatavotajā ārējās tirdzniecības pārskatā.
Jaunākie pieejamie Ekonomikas sentimenta dati, kurus apkopo Eiropas Komisija, liecina: lai gan noskaņojums periodiski svārstās, kopš 2024. gada sākuma tas saglabā pozitīvu dinamiku. 2024. gada janvārī Sentimenta rādītājs bija 96 punkti, bet 2026. gada februārī tas sasniedza 98,3 punktus. Līdzīga uzlabošanās tendence vērojama arī eirozonā, kā arī Latvijai nozīmīgākajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs – Lietuvā, Igaunijā un Vācijā.
Tomēr notikumi Persijas līča reģionā – militārā eskalācija, potenciāli bojājumi energoresursu piegādes infrastruktūrā un paaugstinātie riski kuģošanai caur Hormuza šaurumu – liek rēķināties ar riskiem, skaidro Finanšu ministrija.
«Ja karadarbība Tuvajos Austrumos neieilgs un kuģošana Hormuza šaurumā atkal kļūs droša, Latvijas eksportu 2026. gadā joprojām varētu sagaidīt izaugsme, taču lēnāka, nekā sākotnēji prognozēts. Naftas un gāzes importētājiem, pieaugot izmaksām, nāksies novirzīt lielāku daļu līdzekļu importējamās produkcijas iegādei, līdz ar to samazinot citu preču importu. Tā kā energoresursu tirgi ir savstarpēji cieši saistīti, šādas svārstības var izraisīt ķēdes reakciju un samazināt kopējo pasaules importa pieprasījumu, kas attiecīgi nestu līdzi arī zemāku eksporta apjomu,» pieļauj Finanšu ministrija.
Inflācijas riski
«2025. gadā eksports bija viens no ekonomikas vājajiem punktiem, un arī 2026. gads eksportam nav iesācies veiksmīgi. Visbūtiskāk samazinājās minerālo produktu, graudaugu, ķīmiskās rūpniecības produktu un tekstilizstrādājumu eksports. Minerālo produktu sadaļā vislielā-
kā ietekme bija autobenzīna reeksporta kritumam. Kritumu kviešu un rapšu eksportā noteica gan iepriekšējās ražas sliktā kvalitāte, gan arī tas, ka cenas bija zemākas nekā iepriekš. Ķīmiskās rūpniecības produktu eksporta vērtību uz leju pavilka biodīzelis,» tendences raksturo Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.
Kopējo eksporta lejupslīdi nedaudz mazināja kāpums satiksmes līdzekļu, farmaceitisko produktu, augu valsts (izņemot rapsi un graudaugus), lopkopības produktu un pārtikas rūpniecības ražojumu eksportā, uzsver A. Buceniece.
Naftas un sašķidrinātās dabasgāzes cenu kāpums, ko izraisījusi militārā spriedze Tuvajos Austrumos, var apdraudēt ekonomikas atveseļošanos Eiropā, kas Latvijai ir ļoti nozīmīgs eksporta tirgus. Martā vislielākā ietekme ir vērojama degvielas cenu pieaugumā, kas neizbēgami rada augstākas transportēšanas izmaksas. Energoresursu cenu lēciens var strauji palielināt ražošanas izmaksas energoietilpīgajai ražošanai, piemēram, ķīmiskajai rūpniecībai, cementa un minerālo produktu ražošanai, kā arī metālapstrādei, skaidro A. Buceniece. Jo ilgāk energoresursu cenas saglabājas augstā līmenī, jo vairāk šis kāpums ietekmē cenas citām precēm un pakalpojumiem, paaugstinot inflāciju un mazinot iedzīvotāju pirktspēju. Tālāk jau pa ķēdīti samazinās pieprasījums gan pēc dažādām precēm, gan pēc pakalpojumiem. «Ja inflācija iesakņosies, tad globālā mērogā kritīsies pieprasījums pēc dažādām precēm, to vidū arī pēc Latvijas ražojumiem,» prognozē eksperte.
Tendences rūpniecībā
Ar situāciju eksporta tirgos ir cieši saistītas apstrādes rūpniecības perspektīvas. Pagaidām apkopotie un publiskotie dati gan par krīzi neliecina, taču dati par martu, kad ir augušas energoresursu cenas, vēl ir jāgaida.
Janvārī uzņēmēju noskaņojumu raksturojošais konfidences rādītājs apstrādes rūpniecībā bija mīnus četri, rāda CSP publiskotā informācija.
Diena jau iepriekš vēstīja: ja konfidences rādītājs ir virs nulles, tas liecina par uzņēmēju optimismu, bet ja zem nulles – par pesimismu. Konfidences rādītājs mīnus četri norāda uz nelielu pesimismu. No 23 apstrādes rūpniecības nozarēm 2026. gada janvārī, salīdzinot ar 2025. gada decembri, 14 nozarēs bija vērojams konfidences rādītāja pieaugums, bet deviņās – samazinājums.
Uzņēmēju noskaņojums bija uzlabojies koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, metālizstrādājumu ražošanā, kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā, savukārt pasliktinājās pārtikas produktu ražošanā, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā.
Rūpnieku noskaņojumu raksturojošais konfidences rādītājs arī šāgada februārī bija mīnus četri. No 23 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm nozarēm februārī, salīdzinot ar janvāri, 11 nozarēs bija vērojams konfidences rādītāja pieaugums, bet 12 – samazinājums.
Noskaņojums bija uzlabojies koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā, savukārt pasliktinājies pārtikas produktu ražošanā, gatavo metālizstrādājumu ražošanā un elektrisko iekārtu ražošanā, vēsta CSP.
Eiropas Komisijas apkopotie aptauju dati atklāj, ka apstrādes rūpniecības uzņēmumu noskaņojums attiecībā uz eksporta pasūtījumiem janvārī un it īpaši februārī ir uzlabojies un pārsniedz ilgtermiņa vidējo līmeni. «Optimisms gan nav visaptverošs. Tas visvairāk jūtams pārtikas ražotāju un nemetālisko minerālu ražotāju pusē,» komentē A. Buceniece.
Jaunākie CSP publiskotie dati par apstrādes rūpniecības apgrozījumu attiecas uz šāgada janvāri. Dati rāda, ka 2026. gada janvārī, salīdzinot ar 2025. gada janvāri, apstrādes rūpniecības apgrozījums ir palielinājies par 3,3%. Apgrozījums vietējā tirgū pieaudzis par 4,1%, bet eksportā – par 3% (eirozonā – par 2,9%, bet ārpus eirozonas – par 3%).
2026. gada janvārī, salīdzinot ar 2025. gada decembri, apstrādes rūpniecības apgrozījums ir samazinājies par 1,6%. Vietējā tirgū apgrozījums ir krities par 1,7%, bet eksportā – par 1,6% (eirozonā – par 0,4%, bet ārpus eirozonas – par 2,6%).
Ziņas par jaunām ražotnēm gan neparādās tik bieži kā par lielveikalu atvēršanu. Tomēr attīstība notiek arī rūpniecībā. Tā, piemēram, šāgada janvārī tika vēstīts, ka Baltijas piena produktu ražošanas grupa Vilvi Group sākusi siera ražošanu jaunā ražotnē Bauskā. Pirmā siera partija tika nosūtīta klientiem Itālijā janvāra otrajā pusē. Savukārt AS Latvijas finieris aprīlī gatavojas atklāt ražotnes Verems paplašināto daļu, vēsta LETA. Latvijas finiera ražotne Verems atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Lejas Ančupānos.
Svarīgākās izmaiņas
2026. gada janvārī, salīdzinot ar 2025. gada janvāri Būtiskas izmaiņas eksportā
● satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports audzis par 14,1%
● minerālo produktu eksports krities par 15,3%
● augu valsts produktu eksports sarucis par 21,5%
● ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports samazinājies par 10,2%
● tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu eksports krities par 22,1% Būtiskas izmaiņas importā
● mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports audzis par 3,9%
● parasto metālu un to izstrādājumu imports krities par 31,6%
● minerālo produktu imports samazinājies par 16,4%
● plastmasas, kaučuka un to izstrādājumu imports sarucis par 21,3%
● ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports krities par 9,3%
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Sadarbība
Latvijas svarīgākie eksporta tirgi 2026. gada janvārī (% no kopapjoma)
● Lietuva: 20%
● Igaunija: 12,5%
● Vācija: 7,3%
● Zviedrija: 5,9%
Nozīmīgākās partneres importā (% no kopapjoma)
● Lietuva: 20,4%
● Vācija: 10,5%
● Polija: 10,4%
● Igaunija: 10%
Latvijas svarīgākie eksporta tirgi 2025. gada decembrī
● Lietuva: 19,7%
● Igaunija: 12,3%
● Vācija: 5,5%
● Apvienotā Karaliste: 5,3%
Nozīmīgākās partneres importā
● Lietuva: 20,1%
● Vācija: 12,5%
● Polija: 11%
● Igaunija: 10,5%
Avots: Centrālā statistikas pārvalde