2025. gads bija 11. gads pēc kārtas, kad globālie militārie tēriņi ir pieauguši. Ieroču un bruņojuma iegādei valdības pasaulē pērn ir iztērējušas vismaz 2,887 triljonus ASV dolāru. Šie ir lielākie militārie tēriņi vēsturē.
"Tas patiešām atspoguļo valstu reakciju uz kariem, kas turpinās, spriedzi un ģeopolitisko nenoteiktību. 2025. gadā turpinājās kari Ukrainā un Gazā, globālo nestabilitāti veicināja tādi konflikti kā karš Sudānā. Visām šīm krīzēm turpinoties un daudzām valstīm apstiprinot ilgtermiņa aizsardzības tēriņu plānus, šī tendence, visticamāk, turpināsies 2026. gadā un pēc tam," paziņojis SIPRI Militāro tēriņu un ieroču ražošanas programmas pētnieks Sjao Lians.
Lielāko daļu militāro izdevumu pieaugumā 2025. gadā ir devusi Eiropa, kur pērn militārie izdevumi pieauga par 14%, sasniedzot 864 miljardus ASV dolāru. Daudzu Eiropas valstu valdībām ir bažas, ka Krievija rada draudus ne tikai Ukrainā. Tāpēc Eiropas valstis, īpaši tās, kuras ir NATO dalībvalstis, palielina militāros tēriņus, lai stiprinātu savus bruņotos spēkus un spētu stāties pretī potenciālai agresijai.
"Tas noteikti ir galvenais stimuls. Pēdējos gados galvenais faktors militāro izdevumu pieaugumam Eiropā bija Krievijas un Ukrainas tēriņi. Tie pieauga arī 2025. gadā. Taču kopējos militārajos tēriņos virzība ir nosvērusies uz Centrāleiropas un Rietumeiropas valstu pusi, kur militāro tēriņu pieaugums pagājušā gada laikā ir bijis lielākais kopš aukstā kara laikiem. Spānijas aizsardzības budžets pieauga par 50%, Polijas – par 23% un Itālijas – par 20%," Sjao Liana teikto citē Deutsche Welle.
No Eiropas valstīm visvairāk aizsardzībai pērn tērējusi Vācija. Tās aizsardzības budžets pērn pieauga par 24%, sasniedzot 114 miljardus. Tas ir ceturtais lielākais aizsardzības budžets pasaulē. Vācijas militārie tēriņi pirmo reizi kopš 1990. gada ir pārsnieguši NATO vienošanās paredzēto 2% no valsts iekšzemes kopprodukta slieksni, sasniedzot 2,3% no iekšzemes kopprodukta.