Irānas Ārlietu ministrijas runasvīrs Esmails Baghaei kritizējis ASV noteikto Irānas ostu blokādi kā iepriekš panāktās vienošanās par uguns pārtraukšanu pārkāpumu un nodēvējis to par «nelikumīgu un kriminālu». Viņš apgalvoja, ka ANO harta aizliedz bloķēt kādas valsts ostas un piekrasti, un apsūdzēja ASV kara noziegumu izdarīšanā, «apzināti realizējot Irānas populācijas kolektīvu sodīšanu». Savukārt D. Tramps vainoja tieši Irānu vienošanās par uguns pārtraukšanu pārkāpšanā un franču un britu kravas kuģu apšaudīšanā. Lielbritānija noliegusi, ka kāds tās kuģis būtu ticis apšaudīts Hormuza šaurumā.
BBC atgādina, ka sarunās Pakistānā ar tās starpniecību panāktā vienošanās starp ASV un Irānu par uguns pārtraukšanu stājās spēkā 8. aprīlī un tika noteikta uz 14 dienām (līdz 22. aprīlim).
Atsevišķa vienošanās par uguns pārtraukšanu no 16. aprīļa uz 10 dienām tika noslēgta starp Izraēlu un Libānu.
D. Tramps svētdien paziņoja, ka ASV jūras spēki brīdinājuši Irānas kravas kuģi Touska Omānas līcī, liekot tam apstāties. Kad tas nav pildījis pavēles, ASV jūras kājnieki to nekavējoties apturējuši, "izšaujot caurumu tā dzinēju telpā" un pārņemot to savā kontrolē, pavēstīja D. Tramps.
Eiropas akciju tirgos pirmdien kritās akciju cenas, mazinoties optimismam par Hormuza šauruma drīzu atvēršanu. Brent jēlnaftas cena palielinājās par 5% līdz 95,29 dolāriem par barelu. "Cerības uz tirdzniecības, īpaši energoresursu pārvadājumu, atjaunošanu ir izgaisušas," BBC citē investīciju stratēģes uzņēmumā Wealth Club Sūzenas Strīteres teikto.
Ķīna, kas iepērk ap 90% no Irānas eksportētās naftas, paudusi bažas par Irānas kravas kuģa "pārņemšanu ar varu" un aicinājusi sākt miera sarunas starp Irānu un ASV.
Vakar D. Tramps paziņoja, ka sūta uz Pakistānu viceprezidentu Dž. D. Vensu, Stīvu Vitkofu un Džeredu Kušneru, lai viņi piedalītos sarunās ar Irānu. Taču Irāna paziņoja, ka nav vēl izlēmusi, vai piedalīties šādās sarunās.