Apvienotā Karaliste, Francija un Vācija kritizējusi Izraēlu par bruņotā konflikta eskalāciju kaimiņvalstī Libānā pēc tam, kad Izraēlas Aizsardzības spēku karavīri pagājušajā nedēļā ieņēma stratēģisku augstieni, uz kuras atrodas Bofora cietokšņa drupas, vēsta Associated Press. Izraēlas karavīri arī iegājuši dziļāk Libānas teritorijā aiz Litānī upes, kas līdz šim tika uzskatīta par demarkācijas līniju.
Libānas premjerministrs Navafs Salams uzrunā televīzijā apsūdzējis Izraēlu par tās "izdedzinātās zemes un kolektīvās sodīšanas politiku" Libānas dienvidos.
Pēc Francijas, kas ir Libānas vēsturiska sabiedrotā, pieprasījuma vakar tika sasaukta Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes ārkārtas sēde, lai apspriestu Izraēlas militārās operācijas pret islāmistu grupējumu Hizbullāh Libānas teritorijā, kurās dzīvību turpina zaudēt civiliedzīvotāji.
Stratēģiskais cietoksnis
Pirms 900 gadiem krustnešu uzbūvētais Bofora cietoksnis ir stratēģiski nozīmīga vieta, no kuras var pārredzēt un kontrolēt apkārtni Litānī ielejā. Izraēlas armija to jau bija ieņēmusi pirms 44 gadiem pirmajā karā ar Libānu. Svētdien Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu paziņoja, ka cietokšņa ieņemšana ir "izlēmīgs solis un izlēmīga izmaiņa mūsu politikā". "Mēs esam salauzuši baiļu barjeru. Mēs pārņemam iniciatīvu un darbojamies visās frontēs – Sīrijā, Gazā, Libānā," B. Netanjahu teikto citē BBC. Premjerministrs arī piebildis, ka viņa mērķis ir bijis un paliek "padziļināt un paplašināt mūsu teikšanu pār vietām, kuras līdz šim kontrolēja Hizbullāh". Vakar B. Netanjahu arī paziņoja, ka devis pavēli raidīt triecienus pa Hizbullāh mērķiem Libānas galvaspilsētā Beirūtā pēc tam, kad svētdien Hizbullāh raidīja raķetes pret apdzīvotām vietām Izraēlas ziemeļos.
Izraēlas aizsardzības ministrs Israels Kacs paziņojumā atgādinājis pirms 44 gadiem notikušo cīņu pret Palestīniešu atbrīvošanās organizāciju, kas bija viena no pirmajā toreizējā Izraēlas karā Libānā. Ministrs tagad paziņoja, ka bruņoto spēku Golani brigāde, kas toreiz ieņēma cietoksni, ir atgriezusies tajā, paceļot Izraēlas karogu. Tāpēc šis ir uzskatāms par nozīmīgu simbolisku un vienlaikus stratēģisku panākumu.
BBC atgādina, ka Izraēlas spēki ieņēma cietoksni, kas atrodas viena 14,5 kilometru attālumā no robežas ar Izraēlu, 1982. gadā, taču pameta to 2000. gadā, kad izvācās no pašu pasludinātās buferzonas Dienvidlibānā.
I. Kacs ir uzsvēris, ka kontroles pārņemšana pār cietoksni un kalnu grēdu, uz kuras tas atrodas, ir svarīgs solis, lai nodrošinātu Izraēlas apdzīvoto vietu aizsardzību otrpus robežai.
Izraēlas Aizsardzības spēki pēdējo dienu laikā arī izplatījuši aicinājumu iedzīvotā - jiem Dienvidlibānā pamest teritorijas, kas atrodas starp robežu ar Izraēlu un Zehrānī upi. "Ikviens, kurš atrodas Hizbullāh infrastruktūras, ēku vai ieroču tuvumā, apdraud savu dzīvību," brīdināja Izraēlas armijas runasvīrs, kurš paziņojumā arī piebilda, ka "nozīmīgs skaits Izraēlas Aizsardzības spēku karavīru bija iesaistīts operācijā cietokšņa pārņemšanai un pašlaik iesaistās kontrolētās teritorijas paplašināšanā".
N. Salams sestdien apsūdzēja Izraēlu, ka tā Dienvidlibānā realizē "pilsētu un ciemu totālās iznīcināšanas politiku". Libānas prezidents Žozefs Auns vakar ierakstā vietnē X paziņoja, ka viņa valsts saskaras ar "neģēlīgu un nosodāmu Izraēlas agresiju", vēstīja AFP.
Savukārt Izraēlas armija vakar pavēstīja, ka kaujā Dienvidlibānā dzīvību zaudējis 20 gadu vecs Izraēlas karavīrs. Kopš 2. marta, kad atjaunojās savstarpējie uzbrukumi starp Irānas atbalstīto Hizbullāh un Izraēlas armiju, dzīvību zaudējuši 25 Izraēlas karavīri un viens armijas līgumdarbinieks.
Associated Press ziņo, ka laikā kopš 2. martā Libānā dzīvību bruņotā konflikta laikā zaudējuši vairāk nekā 3300 cilvēku, to skaitā desmitiem bērnu. Ap miljonu cilvēku bijuši spiesti evakuēties.
Vienošanās apdraudēta
Britu ārlietu ministre Iveta Kūpere svētdien pievienojās vairākiem sabiedrotajiem Eiropā, kas aicināja Izraēlu un Hizbullāh apturēt konflikta tālāku eskalāciju. "Izraēlas militāro operāciju eskalācija Libānā ir nonāvējusi un pārvietojusi civiliedzīvotājus, iznīcinājusi infrastruktūru un mazinājusi iespējas diplomātijai. Tas ir jāizbeidz. Hizbullāh jāizbeidz uzbrukumi Izraēlai un jāatbruņojas," rakstīja I. Kūpere.
Francijas prezidents Emanuels Makrons ierakstīja X, ka "ir steidzami jāpanāk, lai uz visiem laikiem apklustu visi ieroči". "Nekas neattaisno būtisko eskalāciju, kas pašlaik notiek Dienvidlibānā," rakstīja prezidents. Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Baro intervijā BFMTV situāciju Dinevidlibānā raksturoja kā "milzīgu Izraēlas kļūdu".
Savukārt Vācijas ārlietu ministra Johana Vādefūla paziņojumā izteiktas "nopietnas bažas" par Izraēlas karavīru ieiešanu dziļāk Libānas teritorijā. "Jebkura tālāka eskalācija saasinās jau tāpat saspringto situāciju un izraisīs jaunus civiliedzīvotāju pārvietošanas viļņus Libānā," paziņoja ministrs.
Izraēlas amatpersonas uzsvērušas, ka tieši Hizbullāh turpinošies uzbrukumi un apšaudes pa Izraēlas teritoriju apdraud pagaidu vienošanos par uguns pārtraukšanu starp Izraēlu un Libānas valdību, kas stājās spēkā pagājušajā mēnesī un divreiz jau pagarināta. Paredzēts, ka šonedēļ Vašingtonā varētu notikt sarunas starp abu valdību delegācijām par uguns pārtraukšanas režīma pagarināšanu.