"Latvijas žurnālisti strādā samērā brīvā un drošā vidē, taču politiskais spiediens uz plašsaziņas līdzekļiem un krievvalodīgo iedzīvotāju piekļuve uzticamai informācijai no dažādiem avotiem ir reāla problēma," secināts ziņojumā.
Latvija indeksā pavirzījusies uz leju jau otro gadu pēc kārtas.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu situācija ar preses brīvību pasliktinājusies 100 no pētījumā aplūkotajām 180 valstīm un teritorijām, norāda RSF, piebilstot, ka pirmo reizi 25 gadu laikā vairāk nekā puse pasaules valstu un teritoriju situācija ir sarežģīta vai ļoti smaga.
Pirmo vietu reitingā saglabājusi Norvēģija, no trešās uz otro vietu pakāpusies Nīderlande, savukārt Igaunija noslīdzējusi no otrās uz trešo vietu.
Tālāk pirmajā desmitniekā seko Dānija, Zviedrija, Somija, Īrija, Šveice, Luksemburga un Portugāle.
Lietuva, kas pavirzījusies par vienu vietu uz leju līdz 15. vietai, ir vienu vietu aiz Vācijas, kas ir 14. vietā.
Lielbritānija ir 18. vietā, Kanāda - 20. vietā, Francija - 25. vietā, Polija - 27. vietā, Ukraina - 55. vietā un Itālija - 56. vietā.
ASV noslīdējušas par septiņām pozīcijām zemāk un ierindojušās 64. vietā. RSF norāda uz policijas un Imigrācijas un muitas dienesta darbinieku vardarbību pret žurnālistiem un ASV finansējuma samazināšanu starptautiskajām raidorganizācijām.
Vislielākais kāpums - no 177. līdz 141. vietai - bijis Sīrijai, kur kopš diktatora Bašara al Asada režīma gāšanas notikušas nozīmīgas politiskas pārmaiņas.
Pēdējās desmit vietās ir Azerbaidžāna, Krievija, Turkmenistāna, Vjetnama, Afganistāna, Saūda Arābija, Irāna, Ķīna, Ziemeļkoreja, sarakstu noslēdzot Eritrejai.
RSF norāda, ka visstraujākā globālā pasliktināšanās šogad bijusi vērojama tiesiskajā vidē, jo žurnālistiku aizvien vairāk ierobežo ar likumiem, aizbildinoties ar terorisma apkarošanu vai valsts drošības aizsardzību.
Indeksā ir novērtētas 180 valstis un teritorijas, pamatojoties uz drošību, politisko kontekstu, tiesisko regulējumu un ekonomiskajiem un sociālajiem apstākļiem, kas ietekmē plašsaziņas līdzekļu brīvību.