Laika ziņas
Šodien
Smidzinošs lietus

Pētījums: Neandertālietis zobu sāpes mazinājis ar aspirīna priekšteci

Teju 50 000 gadu pirms penicilīna atklāšanas un aspirīna ražošanas mūsdienu cilvēka priekšteču pasugas neandertāliešu pārstāvis zobu sāpes apkarojis ar augu, kas satur dabiskas antibiotikas ar pretsāpju iedarbību. Tas secināts pēc neandertālieša mirstīgo atlieku izpētīšanas, vēsta žurnāls Nature.

Neandertālieša mirstīgās atliekas uzietas El Sidron nometnē mūsdienu Spānijas teritorijā. Padziļināts pētījums atklāj, ka spēcīgas zobu sāpes viņš remdējis ar augiem, kas satur Penicillium ģints antibiotisku sēnīti, kā arī košļājis koka gabaliņus, kas satur salicilskābi. Tā ir acetilsalicilskābes jeb aspirīna sastāvdaļa, pētnieku secinājumus atspoguļojis žurnāls Nature.

Tāpat noskaidrots, ka zobu sāpes nav bijušas šīs būtnes vienīgā veselības problēma - uz viņa žokļa kaula konstatētas sastrutojuma un zarnu parazītu pēdas, kas izraisa akūtu caureju. "Nepārprotami - viņš bija diezgan slims," pausts žurnālā.

"Acīmredzot, neandertāliešiem bija gana labas zināšanas par ārstniecības augiem un to dažādajām pretiekaisuma un pretsāpju īpašībām, ko viņi lika lietā pašārstēšanās nolūkos," secinājis Adelaides Universitātes Austrālijā pētnieks Alans Kūpers.

Nesenie atklājumi palīdzējuši par neandertāliešiem gūt labākus secinājumus - agrāk viņi uzskatīti par stipri vien aprobežotiem un lēnīgiem, taču pašlaik tapis pierādījumos balstīts priekšstats, ka viņi bijuši sarežģītāk domājošas būtnes, kuras veidojušas zīmējumus uz alu sienām, rūpējušās par vecāka gadagājuma līdzgaitniekiem, apbedījušas mirušos un, iespējams, darinājušas pirmās rotaslietas. Tāpat tiek uzskatīts, ka viņi bijuši arī kanibāli.

2012.gadā zinātnes žurnālā Naturwissenschaften (Dabas zinātnes) vēstīts, ka neandertālieši, šķiet, pratuši izmantot tādus ārstniecības augus kā pelašķi un kumelītes.

Neandertālieši apdzīvoja Eiropas reģionus, Centrālāziju un austrumus apmēram 300 000 gadu, bet izmiruši apmēram pirms 40 000 gadiem. Ap to laiku no Āfrikas šajos reģionos ienāca Homo Sapiens. Āfrikā mūsdienu cilvēku priekšteči sākuši veidoties pirms apmēram 200 000 gadu.

Pēdējos ģenētikas pētījumos zinātnieki apskatījuši četru neandertāliešu mirstīgās atliekas, divas no tām uzietas Spānijas teritorijā, bet vēl divas - Beļģijā. Ar kaļķa plāksnīšu palīdzību iespējams izpētīt DNS mikroorganismus, kas atrodami mutē, balsenē un kuņģī, kā arī ēdiena paliekas starp zobiem, ļaujot izdarīt zinātniski pamatotus secinājumus par būtņu ēdienkarti un veselības stāvokli.

Senākie pētījumu rezultāti liecināja par Beļģijas teritorijā dzīvojušo neandertāliešu mednieka un augu vācēja dzīvesveidu, pārtiekot no savvaļas aitu gaļas, sēnēm. Savukārt jaunākajos pētījumos par El Sidro apmetnē Spānijas teritorijā dzīvojušajiem neandertāliešiem nav atrastas gaļas patēriņa pazīmes, bet gan veģetāra ēdienkarte, kurā bijuši pīniju rieksti, sūnas, sēnes un koku mizas. Tolaik šajā apvidū bijis diezgan blīvs mežs, atklājis Adelaides universitātes pētnieki.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Migrantu kolonna dodas uz ASV robežas pusi(40)

Spītējot ASV prezidenta Donalda Trampa brīdinājumiem slēgt valsts dienvidu robežu, tūkstošiem migrantu no Centrālamerikas organizēti turpina ceļu, kura galamērķis ir Savienotās Valstis. Vairākums migr...

FOTO: Atklāts pasaulē garākais tilts pār jūru(5)

Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins 23. oktobrī svinīgi atklājis pasaulē garāko tiltu pār jūru. Tas stiepjas 55 kilometru garumā un savieno Honkongu, Džuhai pilsētu Ķīnā un Makao, vēsta BBC.

Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits