Vairāk nekā 20 līgumi par sadarbību starp Ķīnu un Krieviju tirdzniecības, kultūras, zinātnes un tehnoloģiju jomā, kā arī deklarācija par «daudzpolāro pasaules kārtību» tika parakstīti vakar Krievijā valdošā Vladimira Putina vizītes laikā Pekinā, uz kuru viņu bija uzaicinājis Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins, vēsta BBC.
Kā atzīmē starptautiskās politikas eksperti, šī vizīte visvairāk bijusi nepieciešama tieši V. Putinam, kurš pēc agresijas kara uzsākšanas pret Ukrainu nokļuvis starptautiskā izolācijā no Rietumu puses. Ķīna līdz šim nav kritizējusi Krieviju par tās agresiju pret Ukrainu un turpina piegādāt Krievijai preces un tehnoloģijas, ko tā izmanto ieroču ražošanā. Ķīna arī importē no Krievijas energoresursus miljardiem dolāru vērtībā, tā aktīvi palīdzot Kremlim darbināt kara mašīnu.
Arī šīs nedēļas vizītē Pekinā, kas notika nepilnu nedēļu pēc ASV prezidenta Donalda Trampa vizītes Ķīnā, V. Putins no Sji saņēma draudzības apliecinājumus, taču Ķīna neizmantoja savu ietekmi uz Krieviju, lai veicinātu tās agresijas pret Ukrainu izbeigšanu.
Partneri un sāncenši
Kā atzīmē BBC korespondente Ķīnā Lora Bikere, tas, ka V. Putina vizītes norise ar godasardzi, karodziņus un ziedus vicinošiem bērniem izskatījās kā nokopēta no D. Trampa vizītes, apliecina, ka Sji izbauda atrašanos starptautiskās uzmanības epicentrā. Viņam tas ir apliecinājums, ka līderi no daudziem pasaules reģioniem izrāda dedzīgu vēlmi apmeklēt Ķīnu un runāt par sadarbību pašreizējā ļoti nestabilajā starptautiskajā situācijā.
«Sji vēlas radīt iespaidu, ka viņš var runāt ar visām pusēm. Īpaši svarīgi tas ir tāpēc, ka viņš grib panākt Ķīnai nozīmīgāku lomu uz starptautiskās skatuves. Stratēģiski Krievija ir tuva kaimiņvalsts, un Pekina noteikti nevēlētos pieredzēt tās destabilizāciju. Vienlaikus Ķīna ir ļoti uzmanīga, jo tā joprojām vēlas stabilas attiecības ar Rietumiem. Līderi no Rietumu valstīm ierodas Pekinā, lai panāktu tirdzniecības vienošanās. Tieši tāpēc Ķīna cenšas izrādīt neitrālu pozīciju par karu Ukrainā,» rakstā L. Bikere.
Savukārt BBC korespondents Maskavā Stīvs Rozenbergs pamanījis, ka Kremļa mediji pasniedz Krievijas stratēģisko partnerību ar Ķīnu kā kaut ko dziļāku un daudz īpašāku nekā ASV attiecības ar Ķīnu. Laikraksts Izvestija salīdzina D. Trampa un V. Putina vizītes Pekinā: «Konkrētu sasniegumu ziņā [Trampa vizīte] bija izgāšanās, neskatoties uz to, ka amerikāņi apgalvoja pretējo.» Komsomoļskaja Pravda raksta: «Krievijas diplomāti, kas pavada Vladimiru Putinu, zina Ķīnas etiķetes nianses atšķirībā no amerikāņiem. Tramps neizprot Ķīnas kultūru un nevēlas to izprast.» Savukārt nedēļas laikraksts Argumenti i Fakti raksta: «Pekina uzņem Krievijas līderi kā sabiedroto un uzticamu partneri. Savukārt ASV līderi tā uzņēma kā sāncensi, no kura tu nezini, ko sagaidīt.»
Kā norāda Associated Press, D. Trampu vizītē pavadošajā delegācijā bija daudzu augsto tehnoloģiju uzņēmumu vadītāji. Vakar Ķīnas Tirdzniecības ministrija arī oficiāli apstiprināja, ka Ķīna iegādāsies 200 ASV aviobūves giganta Boeing ražotās lidmašīnas un ka ASV un Ķīna turpinās strādāt, lai pagarinātu pamieru ieved - muitas tarifu karā, kas tika panākta oktobrī.
Tikmēr V. Putinam joprojām nav izdevies panākt, ka Ķīna paraksta galīgo vienošanos par gāzesvada Sibīrijas spēks 2 izbūvi. Sarunas starp abām valstīm par to jau notiek gadiem ilgi, taču vienošanos līdz šim kavējušas domstarpības par cenu. Šāda gāzesvada izbūve ļautu no gāzes laukiem Jamalā, Krievijā, caur Mongoliju piegādāt Ķīnai līdz pat 50 miljardiem kubikmetru gāzes gadā. Tas atbilst aptuveni 12% Ķīnas dabasgāzes gada patēriņa. Krievijas mediji gan vēsta, ka Krievijas uzņēmums Gazprom un Ķīnas Nacionālā naftas un gāzes korporācija esot parakstījuši provizorisku vienošanos. V. Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs vakar reportieriem paziņoja, ka esot panākta «vispārēja sapratne» par Sibīrijas spēku 2. Esot vien «atlicis vienoties par atsevišķām niansēm», kuru vidū esot gāzesvada novietojuma maršruts un celtniecības metode, vēstīja Krievijas valsts ziņu aģentūra RIA Novosti.
Jaunā pasaules kārtība
Jau sākot tikšanos ar V. Putinu Lielajā tautas namā Pekinā, Sji uzsvēra, ka uzskata Krieviju par galveno partneri jaunas pasaules kārtības vei - došanā. «Starptautiskā situācija ir nestabila un turbulenta. Vienpusēja rīcība un hegemonija atkal atdzimst. Kā ANO Drošības padomes pastāvīgajām loceklēm un svarīgām lielvalstīm pasaulē Ķīnai un Krievijai stratēģiskā un ilgtermiņa perspektīvā jā - virza abu mūsu valstu attīstība, vispusēji kvalitatīvi sadarbojoties, lai padarītu glo - bālo pārvaldes sistēmu taisnīgāku un saprātīgāku,» Sji teikto citē Siņhua .
Uzrunājot medijus pēc līgumu parakstīšanas ceremonijas, Sji paziņoja, ka attiecības starp Ķīnu un Krieviju turpinājušas uzlaboties, sasniedzot «augstāko vispārējas stratēģiskās partnerības līmeni». Abas valstis viena pret otru esot izturējušās ar vienlīdzīgu savstarpējo respektu, un arī turpmāk tām jābūt vienai otrai par stratēģisku balstu. «Ķīnai un Krievijai ir jāpilda atbildīgu liel - varu lomas, lai aizsargātu starptautisku taisnīgumu un stātos pretim vienpusējam bulingam un darbībām, kas vērstas uz vēstures pagriešanu atpakaļ,» teica Sji.