Pašreizējais ieguves apjoms ievērojami atpaliek no trim miljoniem barelu dienā, kāds bija pirms diviem gadu desmitiem.
No 30 722 naftas atradnēm Venecuēlā darbojas tikai 8491, informēja CPV.
Lai gan Venecuēlā ir pasaulē lielākās jēlnaftas rezerves, gadiem ilga korupcija, nepietiekamas investīcijas un aplama pārvaldība apvienojumā ar ASV noteiktajām sankcijām ir novedušas pie ievērojama ieguves krituma.
Pirmdien rīkotajā forumā piedalījās ASV valdības amatpersonas, tai skaitā ASV pilnvarotais lietvedis Džons Barets. Viņš atzīmēja, ka privātais sektors, sevišķi ASV uzņēmumi, būs "dzinējspēks Venecuēlas pārveidei par globālu enerģētikas centru".
CPV prezidents Enrike Novoa aicināja Vašingtonu pilnībā atcelt sankcijas, jo "Venecuēlas tauta kā sabiedrība ir to pelnījusi". Viņš piebilda, ka projektus Venecuēlā īsteno tādi daudznacionālie enerģētikas uzņēmumi kā "Chevron" un Spānijas "Repsol".
Venecuēlas pagaidu prezidente Delsija Rodrigesa ASV spiediena ietekmē jau ir reformējusi likumus ogļūdeņražu un kalnrūpniecības nozarēs, paverot durvis privātām investīcijām.
Venecuēlas valsts naftas kompānijas PDVSA viceprezidents Hovanni Martiness sacīja, ka ir atjaunota vairāk nekā 3464 naftas atradņu darbība. Nozares mērķis ir šogad palielināt ieguves apjomu līdz vidēji 1,3 miljoniem barelu dienā.