Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Aptauja: Latvijā cilvēki apmierināti ar ES paveikto Covid-19 krīzes pārvarēšanai

Latvijas iedzīvotāji aptaujā norāda, ka ir apmierināti ar ES paveikto Covid-19 krīzes pārvarēšanai. Savukārt vairums aptaujāto Eiropas Savienībā (ES) norāda, ka jāiegulda vairāk ES līdzekļu, lai pārvarētu pandēmijas sekas, portālu Diena.lv informēja Eiropas Parlamenta (EP) prases sekretārs Jānis Krastiņš.

Saskaņā ar EP pasūtītās jaunākās aptaujas rezultātiem (aptauja veikta 2020. gada jūnija otrajā pusē) teju septiņi no desmit respondentiem (68 %) vēlas, lai ES būtu lielāka ietekme šīs krīzes pārvarēšanā. Vairāk nekā puse (56 %) uzskata, ka šim nolūkam ES nepieciešami lielāki finanšu līdzekļi un ka tie būtu galvenokārt jānovirza mērķim mazināt pandēmijas nelabvēlīgo ietekmi uz veselības nozari un ekonomikas atveseļošanu.

Latvijā iedzīvotāju atbalsts plašākām ES pilnvarām (62%) un lielākam finansējumam (41%) ir zemāks nekā vidēji ES.

Vairāk nekā puse (53 %) ES respondentu ir neapmierināti ar pandēmijas laikā ES dalībvalstu savstarpēji izrādīto solidaritāti, lai gan, salīdzinot ar aprīli, tagad vairāk cilvēku pauduši pozitīvāku viedokli (+ 5 procentpunkti).

Jāatzīmē, ka Latvijā iedzīvotāju apmierinātība ar dalībvalstu solidaritāti (56%) ir viena no augstākajām ES – vēl apmierinātāki ir tikai Īrijas (64%) un Igaunijas (63%) iedzīvotāji.

Komentējot šīs aptaujas rezultātus, EP priekšsēdētājs Dāvids Sasoli sacīja: "Aptaujas rezultāti skaidri parāda, ka ES iedzīvotāji gaida, lai ES izrādītu lielāku solidaritāti un darītu vairāk, lai palīdzētu ekonomikai atgūties. Cilvēki arī piekrīt, ka nepieciešams lielāks ES budžets, lai mazinātu nepieredzēti smago pandēmijas ietekmi uz mūsu ekonomiku un sabiedrību. Pašreizējās budžeta sarunās Parlaments atbalsta iedzīvotāju prasību pēc efektīvākas un mērķtiecīgākas ES.

Trīs no četriem Eiropas iedzīvotājiem (76 %) ir dzirdējuši par pasākumiem, ko ES ierosinājusi, lai cīnītos pret Covid‑19 pandēmijas ietekmi. Konkrētus pasākumus var nosaukt 36 % respondentu (kas ir par 3 procentpunktiem vairāk salīdzinājumā ar pirmo šāda veida aptauju aprīlī; tajā gan netika aptaujāti Latvijas un vēl vairāku valstu iedzīvotāji). No visiem respondentiem, kas ir dzirdējuši par ES pasākumiem pret Covid‑19, ar tiem apmierināti ir 49 %. Acīmredzams pieaugums par gandrīz 7 procentpunktiem (salīdzinot ar 42 % aprīlī) liecina par pieaugošu sabiedrības atbalstu ierosinātajiem pasākumiem, no kuriem daudzi vēl ir jāīsteno.

Latvijā par ES ierosinātajiem pasākumiem dzirdējuši vairāk aptaujāto nekā vidēji ES – 81%, turklāt 66% ar tiem ir apmierināti. Vēl atzinīgāk ES paveikto vērtē tikai Īrijā (74%), Igaunijā (73%) un Portugālē (67%)

Lai gan nedaudz vairāk kā puse respondentu visā ES (53 %) ir neapmierināti ar dalībvalstu savstarpējo solidaritāti pandēmijas laikā, vidēji 39 % ES iedzīvotāju norādījuši, ka ir apmierināti. Tas nozīmē, ka kopš šī gada aprīļa apmierinātība ir augusi par 5 procentpunktiem. Visbūtiskākais pieaugums konstatēts Portugālē un Spānijā (abās pieaugums par 9 procentpunktiem), kā arī Vācijā, Grieķijā, Rumānijā un Slovākijā (pieaugums par aptuveni 7 procentpunktiem).

Aptuveni divas trešdaļas respondentu jeb 68 % piekrīt, ka ES vajadzētu būt lielākām pilnvarām, lai risinātu tādas krīzes kā koronavīrusa pandēmija, turklāt tam piekrīt absolūtais respondentu vairākums 26 dalībvalstīs. Vislielāko atbalstu ES pilnvaru paplašināšanai pauduši respondenti Portugālē un Luksemburgā (abās 87 %), Kiprā (85 %), Maltā (84 %), Igaunijā (81 %), Īrijā (79 %), Itālijā un Grieķijā (abās 78 %), kā arī Rumānijā (77%) un Spānijā (75 %).

Arī Latvijā plašākas ES pilnvaras atbalsta vairums aptaujāto, lai arī šis rādītājs ir zemāks nekā vidēji ES – 62% aptaujāto.

56 % Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka koronavīrusa pandēmijas seku pārvarēšanai ES nepieciešami lielāki finanšu līdzekļi. Šim apgalvojumam piekrīt absolūtais respondentu vairākums 15 dalībvalstīs: visvairāk tam piekrīt Grieķijā (79 %), Kiprā (74 %), Spānijā un Portugālē (abās 71 %). Savukārt Latvijā atbalstu lielākam ES budžetam pauž ievērojami mazāk aptaujāto – 41%.

Atbildot uz jautājumu par to, kurās politikas jomās šis palielinātais ES budžets būtu jātērē, prioritāro jomu saraksta augšgalā Eiropas iedzīvotāji ierindo sabiedrības veselību. Izdevumus sabiedrības veselības jomā par visnepieciešamākajiem uzskata 55 % respondentu, un šo jomu kā pirmo min respondenti no 17 dalībvalstīm. Vēl par prioritāriem jautājumiem respondenti atzīst ekonomikas atveseļošanu un jaunas iespējas uzņēmumiem (45 %), nodarbinātību un sociālos jautājumus (37 %), kā arī cīņu pret klimata pārmaiņām (36 %). Latvijā aptaujātie kā ES budžeta vēlamās prioritātes visbiežāk minējuši ekonomikas atveseļošanu (50%), sabiedrības veselību (49%) un nodarbinātību (46%).

To, ka ir svarīgi pēc iespējas ātrāk lemt par ekonomikas atveseļošanas pasākumiem, skaidri rāda Eiropas iedzīvotāju satraucošais personīgais finansiālais stāvoklis kopš pandēmijas sākuma. Jau kopš aprīļa gandrīz bez izmaiņām 57 % respondentu norāda, ka ir saskārušies ar finansiālām grūtībām. Visbiežāk par iemeslu tiek minēta ienākumu avota zaudēšana (28 %), ko kā galveno problēmu minējuši respondenti 21 dalībvalstī, no kurām visvairāk — Ungārijā un Spānijā (abās 43%). Latvijā vienlīdz bieži (28%) minētas trīs problēmas - ienākumu zaudēšana, bezdarbs vai darba slodzes samazinājums, kā arī neplānoti strauja uzkrājumu iztērēšana.

Ievērojami mainījušās arī respondentu izjūtas krīzes laikā: sava pašreizējā emocionālā noskaņojuma aprakstīšanai iedzīvotāji no 15 ES dalībvalstīm izvēlējušies cerību (kopumā 41 %, Latvijā - 37%). Šis raksturojums daudz neatpaliek no visbiežāk minētās nedrošības sajūtas, ko minējuši 45 % respondentu (salīdzinājumā ar 50 % aprīlī). Kopumā ES negatīvais noskaņojums mazinās, piemēram, ir mazinājušās bailes (17 %, -5), neapmierinātība (23 %, -4) un bezpalīdzība (21 %, -8), savukārt paļāvība vidēji pieaugusi par 3 procentpunktiem (līdz 24 %), taču arī bezpalīdzība pieaugusi par 2 procentpunktiem (līdz 16 %).

Top komentāri

janis labais
j
Ekonomika ir sabrukusi un naudas izkrapeju saviesies vel vairak, ar ko jabut apmierinatam. Karantinas laika ta nodarbojas ar naudas izdalisanu, biezie noteikti ar vinu ir apmierinati. Kad karantina beidzas, tikai tad ta ar citam arvalstim pamanija, jaievero distancesanas, ka to dara latvija, kuru tapat neievero ne asv, ne krievija.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Baltkrievijā pieaug neapmierinātība(2)

Lai gan svētdien paredzētajās vēlēšanās, visticamāk, uzvaru kārtējo reizi gūs par pēdējo Eiropas diktatoru dēvētais Aleksandrs Lukašenko, augošais atbalsts opozīcijai liecina par valsts galvas iete...

Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits