Pārlieciošus panākumus svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās Bulgārijā izcīnījusi bijušā valsts prezidenta Rumena Radeva politiskā alianse Progresīvā Bulgārija, vēsta Sofiaglobe. com. Bulgārijas Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) paziņoja, ka Progresīvā Bulgārija saņēmusi 44,59% balsu, iegūstot absolūto vairākumu – ap 130 no 240 vietām parlamentā.
Tālāk seko ekspremjerministra Boiko Borisova konservatīvā partija Pilsoņi par eiropeisku Bulgārijas attīstību (GERB) ar 13,39% balsu un centriski labējā, proeiropeiskā vēlēšanu koalīcija Mēs turpināsim pārmaiņas-Demokrātiskā Bulgārija (MTPDB) ar 12,62% balsu, un etnisko turku atbalstītais saraksts Kustība par tiesībām un brīvībām (DPS)-Jaunais sākums, ko vada Magņicka sankciju sarakstā iekļautais Deļans Pejevskis, ieguvis 7,12% nobalsojušo atbalstu. Izteikti prokrieviskā, nacionālistiskā, galēji labējā partija Vozraždane (Atdzimšana) ieguvusi 4,26% balsu.
Pārējiem sarakstiem nav izdevies pārvarēt iekļūšanai parlamentā nepieciešamo 4% slieksni.
Stabilitātes gaidas
Politico raksta, ka vēlēšanu rezultāti tiek uztverti ar cerībām, ka valstī beidzot izdosies pārvarēt ārkārtīgo politisko nestabilitāti, kas likusi rīkot jau astotās vēlēšanas pēdējo piecu gadu laikā. Bijušais iznīcinātājlidmašīnas pilots un gaisa spēku komandieris 62 gadus vecais R. Radevs, kurš priekšlaicīgi pameta valsts prezidenta amatu, lai kandidētu vēlēšanās, sava saraksta uzvaru novērtējis kā vēsturisku sakāvi Bulgārijas politikas oligarhu modelim, ko spilgti pārstāvējusi ekspremjerministra Boiko Borisova GERB un D. Pejevska DPS-Jaunais sākums. "Mūsu atbalstītāji nobalsoja lielā skaitā. Mēs pārvarējām apātiju. Neuzticība Bulgārijas politikā joprojām ir ļoti augsta, un mums priekšā vēl ir daudz darba. Šis ir tikai pirmais solis. Šīs vēlēšanas bija cerības uzvara pār neuzticēšanos un brīvības uzvara pār bailēm," R. Radeva teikto medijiem pēc pirmo rezultātu publiskošanas citē Politico.
R. Radevs arī izteicies, ka viņš varētu atrast kopīgu valodu ar proeiropeiskajiem politiskajiem spēkiem, lai reformētu korupcijas pārņemto tieslietu sistēmu valstī, kas līdz šim esot ļāvusi zelt mafijas varai. R. Radevs pirms vēlēšanām savu politisko reputāciju un popularitāti būvēja, pasniedzot sevi kā cīnītāju pret bandītu un politikas ciešo savienību. Tieši pirms svētdien notikušajām vēlēšanām viņš pārmeta B. Borisovam un D. Pejevskim, ka viņi sēžot mafijas valsti vadošās "oligarhu piramīdas" virsotnē.
Svētdienas vakarā pēc balsošanas iecirkņu slēgšanas R. Radevs sacīja, ka viņa vadībā Bulgārija turpināšot tās eiropeisko ceļu, vienlaikus viņš aicināja Eiropas Savienību izrādīt lielāku "pragmatismu". Lai gan viņš neminēja, ka tas nozīmē pragmatiskākas attiecības ar Krieviju, viņa oponenti pārmet, ka viņa paustie uzskati bieži saskan ar Maskavas Kremlī paustajiem.
R. Radevs līdzšinējos izteikumos ir aicinājis Ukrainu censties panākt mieru sarunās un ir iestājies pret ieroču sūtīšanu Kijivai. Viņš ir uzsvēris, ka viņa teiktais, ka Krima ir krievu, vienkārši atspoguļojot stratēģisko realitāti.
R. Radevs kritizējis arī šogad notikušo Bulgārijas pievienošanos eirozonai, paužot viedokli, ka tā ir veicinājusi inflāciju.
Runājot pēc vēlēšanām, viņš argumentējis, ka diplomātiskie sakari ar Krieviju esot nepieciešami ne tikai, lai panāktu jaunu drošības arhitektūru Eiropā, bet arī vitāli nepieciešami, lai samazinātu energonesēju izmaksas un veicinātu rūpniecības konkurētspēju. Jau kampaņas laikā viņš aicināja atjaunot lēto naftas produktu piegādes no Krievijas. "Stiprai Bulgārijai stiprā Eiropā nepieciešama kritiska domāšana, nepieciešams pragmatisms, tāpēc ka Eiropa ir kļuvusi par upuri pašas ambīcijām kļūt par morālo līderi pasaulē bez noteikumiem," izteicies R. Radevs.
Jau pirms vēlēšanām viņš noraidīja apvainojumus prokrieviskā nostājā: "Es nesaskatu, ka man būtu prokrieviska nostāja. Man ir probulgāriska nostāja, man ir proeiropeiska nostāja."
Nebūs jauns Orbāns
Deutsche Welle, atsaucoties uz politikas ekspertu teikto, prognozē, ka R. Radevs, kurš Bulgārijas prezidenta amatā bija deviņus gadus, neizmantos veto, lai bloķētu ES atbalstu Ukrainai, kā to darīja nupat vēlēšanās Ungārijā sakāvi cietušais Viktors Orbāns. Tajā pašā laikā R. Radevs ir ES zaļās energopolitikas pretinieks un to dēvējis par naivu.
BBC prognozē, ka R. Radeva politika valdības vadītāja amatā varētu būt līdzīga Slovākijas premjerministra Roberta Fico politikai – kritiska pret ES militāro palīdzību Ukrainai, bet neuzliekot veto privātiem uzņēmumiem, kas ražo ieročus Ukrainas vajadzībām.
Associated Press atzīmē R. Radeva teikto, ka viņš darīšot visu iespējamo, lai bulgāriem tuvākajā laikā atkal nevajadzētu iet uz jaunām vēlēšanām: "Tā Bulgārijai būtu katastrofa. Tas nozīmētu virzīšanos no viens krīzes un nākamo krīzi laikā, kad mums ārkārtīgi smagi jāstrādā, lai tiktu no šīm krīzēm ārā."
Svētdien notikušās ārkārtas vēlēšanas tika izsludinātas pēc tam, kad pēc plašiem protestiem decembrī, kuros tika aicināts izveidot neatkarīgu tiesu sistēmu, lai sekmīgāk apkarotu plaši izplatīto korupciju, atkāpās līdzšinējā konservatīvā valdība. R. Radevs pauda lielu atbalstu protestētājiem, kuru vidū bija daudz jaunu cilvēku. Viņš janvārī atkāpās no prezidenta amata dažus mēnešus pirms otrā termiņa amatā beigām, lai koncentrētos uz kampaņu kļūšanai par premjerministru.
Risku analīzes uzņēmuma Verisk Maplecroft analītiķis Mario Bikarskis intervijā Associated Press paudis viedokli, ka R. Radeva visai nekonkrētie politiskie izteikumi kampaņas laikā paver ceļu viņa sadarbībai ar gandrīz visām citām parlamentā iekļuvušajām partijām. Vienīgais izņēmums varētu būt atklāti prokrieviskā, pret ES un NATO noskaņotā galēji labējā Vozraždane.