Ziņu aģentūra atgādina, ka ASV Aizsardzības resora – Pentagona – pagājušajā piektdienā paziņotajā par piecu tūkstošu amerikāņu karavīru izvešanu no Vācijas nav sniegts izvērstāks pamatojums. Šis pēkšņais paziņojums pārsteidzis daudzus ASV sabiedrotos NATO laikā, kad alianse aktivizējusi plānus aizsardzībai un atturēšanai pret Krievijas iespējamu uzbrukumu nākotnē. Pentagona izsludinātais un D. Trampa komentārā vēlāk apstiprinātais lēmums sakritis ar D. Trampa neklātienes strīdu ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu par ASV un Izraēlas karu pret Irānu. D. Tramps turklāt paudis dusmas, ka ASV sabiedrotās valstis Eiropā bijušas tik atturīgas pret iesaistīšanos karadarbībā pret Irānu un tās atbalstīšanā.
Jautāts par plānu izvest piecus tūkstošus karavīru no Eiropas, Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre vakar paziņoja: "Es tā nozīmīgumu nepārspīlētu, jo domāju, mēs sagaidām, ka Eiropa uzņemsies lielākas rūpes par savu drošību." "Šos skaitļus es neuztveru kā dramatiskus, taču domāju, ka par tiem risinājums jāpanāk harmoniski NATO ietvaros viņš teica reportieriem Armēnijas galvaspilsētā Erevānā, kur Eiropas valstu, Kanādas un Ukrainas līderi vakar bija ieradušies uz Eiropas Politiskās kopienas 8. samitu.
Eiropas Savienības ārlietu pārstāve Kaja Kallasa teica, ka jau sen bijušas runas par ASV spēku izvešanu no Eiropas, taču ASV jaunākā paziņojuma izskanēšanas laiks bijis pārsteigums. "Es domāju, tas parāda, ka mums patiešām jāstiprina Eiropas pīlārs NATO," viņa paziņoja. Jautāta, vai D. Tramps šādi centies sodīt F. Mercu, K. Kallasa teica: "Es nevaru redzēt, kas notiek prezidenta Trampa galvā, tā kā tas viņam būtu jāizskaidro pašam."
Par D. Trampa vārdotāju iesauktais NATO ģenerālsekretārs Marks Rute gan aicināja nedramatizēt D. Trampa paziņojumu. ASV pusei esot bijusi vilšanās par Eiropas atbalsta trūkumu karam pret Irānu. Taču eiropieši esot sadzirdējuši vēstījumu un parūpēšoties, ka divpusējie līgumi par karaspēka izvietojumu bāzēs tiek izpildīti.