ASV sabiedrotajiem NATO joprojām cenšoties iegūt konkrētāku informāciju par Baltā nama izziņoto plānu samazināt bāzēs Eiropā izvietoto amerikāņu karavīru skaitu, pasaules medijos eksperti un komentētāji turpina vērtēt šādu plānu potenciālo ietekmi uz Eiropas aizsardzības spējām un to, ko šāda ASV prezidenta Donalda Trampa politika nozīmē NATO vienotībai un spējai pretstāvēt agresīvajai kaimiņvalstij.
Lielākoties komentāros izskan viedokļi, ka ASV karavīru skaita samazināšana Eiropā nerada papildu apdraudējumu NATO kopīgajām aizsardzības un atturēšanas spējām, lai gan nosūta dažādi interpretējamus signālus, piemēram, agresorvalstij Kievijai par ASV attiecībām ar sabiedrotajiem Eiropā. Lielāku apdraudējumu Eiropas pretgaisa aizsardzības spējām radot iespēja, ka netiks realizēts ASV solījums izvietot Vācijā spārnotās raķetes Tomahawk. Vienlaikus komentāros tiek uzsvērts, ka šādi ASV soļi liek Eiropai jūtami straujāk attīstīt savas aizsardzības spējas un ieroču ražošanas kapacitāti.
Kritika un draudi
D. Tramps par plāniem mazināt Vācijā izvietoto amerikāņu karavīru skaitu pirmo reizi paziņoja jau 2020. gada jūnijā sava pirmā prezidentūras termiņa laikā, argumentējot to ar Vācijas nepiedodami mazo aizsardzības budžetu, atgādina Associated Press. Toreiz D. Tramps teica, ka izvedīs ap 9500 no Vācijā izvietotajiem aptuveni 36 tūkstošiem ASV karavīru. Taču šī plāna īstenošana pat nesākās, jo to drīz pēc stāšanās ASV prezidenta amatā 2021. gadā atcēla demokrāts Džo Baidens.
Tomēr pēc tam, kad pagājušajā nedēļā Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs paziņoja, ka Irāna pazemo ASV, un pauda viedokli, ka Baltajam namam nav konkrētas stratēģijas sāktajam karam pret Irānu, Pentagons nāca klajā ar paziņojumu par piecu tūkstošu karavīru izvešanu no Vācijas. Neilgi pēc tam D. Tramps vēlreiz kritizēja F. Merca nostāju Irānas konfliktā un paziņoja, ka no Vācijas tikšot izvesti vairāk nekā pieci tūkstoši karavīru. D. Tramps arī piebilda, ka, iespējams, tikšot izvesti karavīri arī no Spānijas un Itālijas, jo Itālija neesot palīdzējusi ASV, bet Spānija bijusi «absolūti drausmīga». Šādi ASV prezidents kritizējis abu šo valstu nostāju attiecībā uz ASV un Izraēlas karu pret Irānu.
Par šo D. Trampa lēmumu «lielas bažas» pauda abu ASV Kongresa palātu bruņoto spēku komisiju vadītāji – senators Rodžers Vikers un kongresmenis Maiks Rodžerss, kuri arī norādīja, ka «priekšlaicīga ASV militārās klātbūtnes Eiropā samazināšana nosūta nepareizo signālu Vladimiram Putinam», rakstīja Politico. Eksperti arī norāda, ka ASV bāzes Eiropā ir būtiskas ASV militāro spēju nodrošināšanai tuvākajos pasaules reģionos.
Saglabāt mieru un turpināt
Vietnes Eurotopics.net apkopotajos Eiropas mediju komentāros tiek uzdots jautājums, vai ASV paziņojums par karavīru izvešanu uztverams kā nopietns apdraudējums vai kā tukšs piedraudējums.
Luksemburgas laikraksts Le Quotidien pauž viedokli, ka D. Tramps ir iedzīts stūrī: «Trampa dusmas vērstas pret sabiedroto NATO atteikšanos atbalstīt ASV tās karā pret Irānu. ASV prezidents apzināti ignorē faktu, ka Ziemeļatlantijas alianse ir aizsardzības alianse. Tajā pašā laikā kara kurinātājs Vašingtonā atkārtoti uzsver, ka viņa armijai nav nepieciešama palīdzība iznīcināt Irānu. Patiesībā viņš tiešām ir nonācis strupceļā, par ko runāja Vācijas kanclers. Irāna ir piedāvājusi ASV izaicinājumu izvēlēties starp «neiespējamu» militāro operāciju un «sliktu vienošanos». Šis ir vēl viens pazemojums Donaldam Trampam un viņa administrācijai, kam jāsaskaras ar problēmām ne tikai kara frontē.»
Austriešu avīze Der Standard atzīmē, ka eiropieši sāk iemācīties ignorēt D. Trampa impulsivitāti, lai gan tas rada arī blaknes: «Pēc Emanuela Makrona un Džordžas Meloni Frīdrihs Mercs kļuva par vēl vienu Eiropas valdības vadītāju, kurš zaudējis Donalda Trampa labvēlību. Paziņojot par karavīru izvešanu, ASV prezidents vēlas sodīt Vācijas kancleru, jo viņš atļāvās kritizēt Donaldu Trampu par karu Irānā. Karu Tuvajos Austrumos Tramps sāka tik haotiski, ka tas ir radījis plaisas eiropiešu līdzšinējā pieejā: saglabāt labas attiecības ar ASV prezidentu, glaimot viņam, lai viņam galvā neienāktu kādas muļķīgas idejas. Eiropa arvien vairāk sāk ignorēt vīra Baltajā namā impulsivitāti. Tas ir labi, lai gan tam ir arī savas blaknes.»
Vācu Sueddeutsche Zeitung pauž bažas: «Piecu tūkstošu karavīru izvešana no Vācijas izklausās pieņemama. Taču šķiet, ka Trampa lēmums ietekmēs arī ASV vienību, kas ir bruņota ar tāla darbības rādiusa un spārnotajām raķetēm. Kanclers Olafs Šolcs un ASV prezidents Džo Baidens 2024. gadā vienojās, ka šī vienība ieradīsies Vācijā šāgada rudenī. Bija paredzēts, ka tas būs skaidrs vēstījums Kremlim par transatlantisko spēku – taustāms atturēšanas signāls. Faktu, ka Tramps tagad atceļ plānoto šīs vienības izvietošanu pēc vēl vienas telefonsarunas ar Putinu, pesimistiskāk noskaņotie varētu interpretēt kā uzaicinājumu Kremlim.»
Britu The Independent aicina eiropiešus strādāt pie saviem aizsardzības plāniem: «Ja piepildīsies prezidenta Trampa rosinātais, tas izbeigs būtisku daļu kārtības, kas pastāvējusi kopš Otrā pasaules kara. Gan Vācijas, gan NATO pārstāvji saka, ka cenšas iegūt Vašingtonas skaidrojumus. Pašlaik vislabākais, ko eiropieši var darīt, ir saglabāt mieru un turpināt (to keep calm and carry on) īstenot savus plānus attīstīt aizsardzības sistēmu, kas ir mazāk atkarīga no Savienotajām Valstīm, un darīt to pēc iespējas ātri un saskaņoti.»